Ģenētiski modificēti organismi
Tie ir organismi, kuru ģenētiskais materiāls ir mākslīgi mainīts ar gēnu inženierijas palīdzību. Tas tiek darīts ar zinātnisku vai saimniecisku nolūku - galvenais, zinātnieki tā cenšas cīnīties ar pārtikas trūkumu nabadzīgās valstīs..
Ģenētiskās modifikācijas mērķi. Ar modificēšanas palīdzību tiek veicināta noturība pret herbicīdiem (nezāļu indes), kukaiņu kaitēkļiem un sēnītēm. Tāpat ar šo metodimēģina radīt augus ar palieinātu izturību pret aukstumu, sausumu, pret augsnē esošo alumīniju un sāļiem. Reizēm ĢMO izveidošanai var būt arī ekoloģiski mērķi - radīt augus, ko iespējams izmantot notekūdeņu un grunts attīrīšanai.
Protams, ka galvenais metodes mērķis ir produktivitātes palielināšana, kā arī vitamīnu un minerālvielu satura palielināšana.
ĢMO tehniskā iegūšana. Tiek noteikts un izolēts gēns, kam piemīt vēlamās īpašības. Gēns tiek ievadīts modifikācijai pakļautā organisma DNS. DNS šo gēnu ievada organismā. Pēc tam tiek veikta sekmīgi modificēto organismu atlase.
Visbiežāk ģenētiski modificētie augi. Kartupeļi, bietes, soja, rīsi, ķirbji, rapsis, tomāti, kukurūza.
Kā pazīt ĢMO produktus? Šādi iegūtiem augļiem un dārzeņiem ir ļoti regulāra forma, līdzīgi izmēri un tie ilgi nebojājas.
Ja uz produktiem ir uzraksts "Dabisks" (natural), tad ticēt viena alga nevar. ĢMO nevajadzētu būt produktos, uz kuriem rakstīts "100% dabisks."
Ja produktā ir sojas piedevas un daudz E vielu, tad ie ļoti iespējams, ka tas satur ĢMO.
Uz produktiem, kam veikta sertifikācija, ražotājs var izvietot marķējumu "Nesatur ĢMO."
Visiem ĢMO, kas nonāk tirgū, obligāti jābūt reģistrētiem, jo tas palīdz atklāt iespējamās izmaiņas.
ĢMO iespējamā bīstamība. Ir grūti paredzamas ĢMO lietošanas sekas katrā gadījumā. Tādēļ pirms ģenētiski izmainītie produkti nonāk plašā ietošanā, tos būtu jāpārbauda uz dzīvniekiem - žurkām, pelēm u.c., kas tiek barotas ar modificēto barību.
ĢMO audzēšana var negatīvi ietekmēt to "kaimiņus" - citus augus, dzīvniekus un kukaiņus.
Dažu ģenētiski modificēto augu gēni ir noturīgi pret antibiotikām, kas var izraisīt līdzīgu reakciju arī cilvēka organismā.
ĢMO produktos var rasties jauni alergēni.
ĢMO ražojošie koncerni (īpaši amerikāņu) dažnedažādi mānās un melo, ar nolūku pierādīt, ka ĢMO nav bīstamāki par dabiski iegūtiem augiem, tomēr tā tas vis nav. Krāpšanā iesaistītas milzīgas naudas un struktūras, to skaitā oficiālās.
Valstis, kurās aizliegta ĢMO audzēšana. Austrija, Peru.
Raksti.
Meksikā savvaļas kukurūzā atklāti modificēto celmu gēni.
Izstrādā HIV vakcīnu no ģenētiski modificētiem augiem.
Pētījums: Eiropas savienībā apstiprināti ĢMO izraisa toksicitātes pazīmes aknās un nierēs.
Notiks konference “Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?
Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas.
Saites.
Ģenētika.
