Graudaugi
Vēsture. Graudaugu audzēšana un kultūras šķirņu veidošana pamatīgi mainīja cilvēku dzīvi, bet pārmaiņas nākušas grūti. Ir pierādījumi, ka senākās zemkopju kultūras attīstījās Tuvo Austrumu piekrastē vairāk nekā pirms 10 tūkst. gadu, t.i. agrāk, nekā Divupē un pārējās vietās, kuras dēvē par zemkopības attīstības centriem.
Kaut arī labību graudi senajās apmetnēs bija atrasti diezgan sen un to apdegušās atliekas pat identificētas.
No kultivētiem graudaugiem senākie bija savvaļas mieži. Pēc vairākiem selekcijas cikliem graudu izmērs un daudzums sāka attaisnot ieguldīto darbu un ar laiku cilvēki izveidoja labības kultūršķirnes.
Kā stāsta senēģiptiešu leģenda, Ozīriss bijis ķēniņš zemes virsū, iemācījis cilvēkiem zemkopību, pēc tam viņu nogalinājis brālis Sets un apbedījusi sieva Izīda. Pēc nāves viņš augšāmcēlies un kļuvis par Aizkapa pasaules un mirušo dvēseļu valdnieku. Par godu Ozīrisam rīkoja svētkus, kuros apraudāja viņa nāvi un izteica prieku par viņa augšāmcelšanos. Daudzas Ozīrisa svētku īpatnības ļauj secināt, ka ar dievības apbedīšanu un augšāmcelšanos senie ēģiptieši personificējuši graudu sēšanu un uzdīgšanu. Ozīrisu senēģiptieši tēlojuši apglabāšanas svētbildēs ar vārpām. Tas vedina domāt, ka ozīrisa apbedīšana pavasarī nav bijis nekas cits kā graudu sēšanas reliģisks attēlojums. No Ozīrisa ķermeņa augošās vārpas attēloja viņa augšāmcelšanos, t.i. sadīgušos sējumus. Paši svētki bija pavasara lauku darbu sākšanas signāls. Parasti tie sākās ar tīrumu uzaršanu.
Sengrieķu miera dieve Eirēne tika attēlota ar graudu vārpām rokās.
Ļoti būtisku ieskatu par dzīvi pirms 3500 gadiem varētu sniegt senās mikēniešu kapenēs pie Pīlas uziets zelta gredzens, uz kura attēloti divi buļļi ar graudu vārpām, kuras paleobotāniķi identificē kā miežus. Tā ir ļoti interesanta ar lopkopību saistīta aina - liellopi attēloti kopā ar graudaugiem. Šis objekts ir šobrīd vienīgais zināmais, uz kura mikēniešu mākslā attēloti graudaugi.
