Freids, Zigmunds (1856.-1939.g.)
Īstajā vārdā - Simha Šlomo,aptuvenā nozīme no žīdu valodas - "gudrais vīrs, kas priecājas par mācību."
Žīdu cilmes psihologs, psihoanalīzes metodes pamatlicējs.
Radniecība. Tēvs - Jēkabs Freids.
Māte - Amālija Nātansone.
Septiņi brāļi un māsas, divi vecāki pusbrāļi.
Sieva - ... Bernaisa.
Sievas māsa - Minna Bernaisa. 1896.gadā viņa ievācās pie Freidiem dzīvot. Vēlāk K.Jungs izplatīja baumas, ka Freidam ar viņu bijis romāns.
Laulībā viņam piedzima 6 bērni: Matilde, Martins, Olivers, Erns, Sofija un Anna.
Dzīvesgājums. Dzimis 1856.gada martā (Maijā?) Austroungārijas impērijas Freibergā, mūsdienu Pžibora Čehijā.
Bankrotējot tēva uzņēmumam, Freidu ģimene1859.gadā pārcēlās uz Leipcigu, bet vēl pēc gada - uz Vīni. Vīnē Z.Freids pavadījis lielāko savas dzīves daļu.
1865.gadā Zigmunds sāka mācīties Šperla ģimnāzijā, ko pabeidza ar izclību. Viņš bija plānojis studēt juridiskās zinātnes, tomēr 1873.gadā iestājās Vīnes universitātes Dabaszinātņu fakultātē.
Miris 1939.gada 23.septembrī Londonā. Studiju gados Zigismunds esot preparējis zušus, mēģinot tajos atrast vīrišķos reprodukcijas orgānus.
22 gadu vecumā viņš saīsināja savu vārdu uz Zigmundu.
1882.gadā saderinājās ar Martu Bernaisu, tomēr iecerētās ģimene neatļāva tiem precēties kamēr topošais znots nekļūs pietiekami finansiāli nodrošināts.
1886.gada 14.septembrī Freids beidzot apprecējās.
No 1886.-1896.gadam viņš vadīja neiroloģijas nodaļu bērnu slimību instītūtā.
Ārsta prakse. 1883.gadā Z.Freids uzsāka ārsta praksi.
1885.gadā Freids devās uz Parīzi pie populārā neirologa, histērijas pētnieka un hipnozes izmantotāja Žana Martēna Šarko. Lai gan sākotnēji hipnozi viņš pieņema kā noderīgu ārstēšanas metodi, tomēr vēlāk no tās novērsās.
1886.gadā naudas pelnīšanas nolūkos Freids uzsāka praksi neiroloģijā. Šai laikā aizsākās viņa ilggadējā draudzība ar Vilhelmu Flīsu.
Freids un hipnoze. Hipnoloģiju viņš apguva mācoties Parīzē pie Žana Martēna Šarko. 1892.gadā pēc hipnozes izmēģināšanas neirotiskiem pacientiem Freids to pasludināja par neefektīvu. Toties sāka savus pacientus ārstēt ar runāšanu - "runāšanas zālēm." Tas bija sākums viņa izstrādātajai psihoanalīzes metodei.
Periodā, kad sarežģījās viņa paša veselība, Freids sāka analizēt savus sapņus un atmiņas, kā arī personības attīstību.
Freida psihoanalīze. 1896.gadā kādā rakstu darbā Freids pirmo reizi lietoja šo terminu.
1877.gadā Zigmunds izstrādāja teoriju par zīdaiņu seksualitāti, kas galu galā noveda pie Edipa kompleksa teorijas. Pēc Freida domām Edipa komplekss ir visu neirožu kodols un sākotnējais impulss mākslai, mītiem, reliģijai, filozofijai - tātad praktiski civilizācijai!
Tieši pēc grāmatas "Sapņu interpretācija" 1899.gadā radās plašāka interese par Freida teoriju, radās sekotāju loks. Tāpat pulcējās arī viņa kritiķi.
1901.gadā viņš pirmo reizi apmeklēja Romu. Turpmāk viņš daudz ceļoja, savāca daudzveidīgu seno priekšmetu kolekciju.
Būdams Vīnes universitātes profesors, viņš lasīja lekcijas nelielam sekotāju pulciņam.
1902.gadā Freidam ārpus kārtas piešķīra profesora titulu.
1913.gadā atradās Vīnē, kur Freida mīļākā vieta "Landtmann" kafejnīca.
1916.gadā Freids nolasīja pēdējo lekciju kursu Vīnes universitātē - "Ievadlekcijas psihoanalīzē."
Pēc tam. 1923.gada februārī Zigundam mutē atklāja labdabīgu veidojumu - audzēju. Tomēr, kā jau kaislīgs smēķētājs, Freids netikumu neatmeta. Tai pašā gadā viņam arī izoperēja aukslējas un žokļa vēzi. Vēl turpmāk vairākas reizes operēja metastāzes.
1930.gada 28.augustā Freids saņēma prestižo Gētes prēmiju psiholoģijā un vācu literatūrā.
1933.gad, kad nacisti pārņēma varu Vācijā, Freida grāmatas tika publiski dedzinātas. Zigmunds: "Kāds lielisks progress. Viduslaikos viņi būtu dedzinājuši mani. Tagad tie apmierinās ar manu grāmatu dedzināšanu."
1938.gadā Austrijā nacisma iespaidā pastiprinājās pretžīdiskas noskaņas. Freida ģimenei tika norīkots uzraudzītājs - kādreizējais Zigmunda students Antons Sauervalds. Viņš neinformēja nacistus par Freida slepenajiem bankas kontiem, kā arī nogādāja vairākus viņa grāmatu eksemplārus drošībān - Austrijas Valsts bibliotēkā.
1938.gada jūnijā Freids ar ģimeni devās no Vīnes uz Londonu.
1939.gada septembrī Freidu mocīja vēža sāpes un viņš pierunāja savu draugu Maksu Šuru palīdzēt viņam nomirt. 21. un 22.septembrī Makss 83 gadu vecajam Freidam ievadīja vairākas morfija devas un 23.septembrī psihoanalizes pamatlicējs mira. ķermeni kremēja.
Darbi.
Par kokaīnu.
Studijas par histēriju.
Trīs apcerējumi par seksuālo teoriju.
Leonardo da Vinči bērnības atmiņas.
Totēms un tabu.
Bērnu sit.
Masu psiholoģija un Es analīze.
Kādas ilūzijas nākotne.
Īgnums kultūrā.
Sapņu interpretācija. Grāmata izdota 1899.gadā. Tieši pēc šīs grāmatas radās plašāka interese par Freida teoriju, radās sekotāju loks.
Mozus un monoteisms.
Nospiedums civilizācijā.
30.-40.gados etnogrāfiju ietekmēja arī etnopsiholoģiskās skolas piekritēju uzskati, kas bija izveidoti ASV uz Z.Freida psihoanalīzes pamata. 1952.gadā etnogrāfu kongresā Ņujorkā šī skola tika asi kritizēta un tās ietekme strauji mazinājas.
Tehnika. 11.01.2024. ielikta bilde, 10.vieta.
Saites.
Psiholoģija un psihologi.
