Fauna
Nosaukums cēlies no seno romiešu dabas dievības Faunas vārda.
Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu komplekss kādā noteiktā teritorijā vai vidē. Dzīvnieku fosīlijas konkrētos ģeoloģiskos veidojumos vai vēsturiskos laika intervālos var tikt sauktas par fosilo faunu.
Faunas sastāvu pēta faunistika.
Faunas var nodalīt pēc dažādiem principiem: dabiski teritoriālā (Afrikas, Skandināvijas fauna), administratīvi teritoriālā (Mongolijas, Gvatemalas fauna), ekoloģiskā (arktiskā, tuksnešu, ezeru fauna), taksonomiskā (putnu, vaboļu fauna), zooģeogrāfiskā (Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala fauna), ekonomiskā (medību, kaitēkļu fauna), vēsturiskā principa (devona, terciāra fauna). Parasti šos principus dažādi kombinē, piemēram, var būt Austrālijas kukaiņu fauna, Latvijas mežu kaitēkļu fauna vai putnu parazītu fauna.
Par faunu sauc arī kādā teritorijā sastopamo dzīvnieku sugu aprakstu sakopojumu, kurā sniegtas ziņas par šo sugu morfoloģiju, bioloģisko izplatību, saimniecisko nozīmi, kā arī ievietotas tabulas dzimtu, ģinšu, sugu noteikšanai.
Ediakāras fauna.
Entomofauna.
Megafauna.
Saites.
Dzīvnieki.
Fauna, dievība.
Faunistika.
