Fitoncīdi
Phyton ("augs" - grieķu val.) + caedere ("nokaut," "nonāvēt" - latīņu val.).
Bioloģiski aktīvas un gaistošas vielas, ko izdala augstākie augi, un kas spēj iznīcināt vai nomākt baktēriju, sēņu un vienšūņu augšanu un attīstību.
Fitoncīdus atklājis krievu zinātnieks B.Tokins 1928.gadā.
Fitoncīdi pieder dažādām ķīmisko savienojumu grupām - glikozīdiem, terpenoīdiem, tannīniem u.c. augu vielmaiņas produktiem.
Fitoncīdus iedala:
- endogēnos fitoncīdos. Neizdalās no augiem;
- eksogēnos jeb gaistošos fitoncīdos. Izdalās apkārtējā vidē.
Fitoncīdu izdalīšanās pastiprinās, ja augus ievaino. Antimikrobiālās iedarbības stiprums un spektrs dažādām augu sugām ir atšķirīgs. 1 ha priežu meža diennaktī izdala ap 5 kg fitoncīdu, bet kadiķu mežs - ap 30 kg. Fitoncīdiem ir liela nozīme augu imunitātē un organismu savstarpējo attiecību veidošanā biocenozēs.
Ābolos esošie fitoncīdi, - fenols un flavonīds.
Fitoncīdiem bagāti dārzeņi un augi - ķiploki, sīpoli, dilles. Sīpolu, ķiploku un mārrutku fitoncīdi nonāvē mikroorganismus dažās sekundēs.
