Epitēlijs
Epi ("virs" - grieķu val.) + thēlē ("krūtsgabals" - grieķu val.).
Audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
Epitēlijs ir nepārtraukts cita citai pieguļošu šūnu slānis, kam var būt gan viena, gan vairākas kārtas. Tā pamatā ir bazālā membrāna, zem tās atrodas saistaudi. Epitēlijā nav asinsvadu, barības vielas tie saņem difūzijas ceļā no saistaudu asinsvadiem.
Epitēlijs veic aizsargfunkciju, sekretoro funkciju, piedalās vielu apmaiņā starp organismu un ārējo vidi. Dažu bezmugurkaulnieku epitēlija derivātiem (gliemju čaulai, vēžu ķermeņa cietajai segai) ir skeleta funkcija. Epitēlija šūnas ātri nolietojas un atmirst, to vietā rodas jaunas.
No epitēlija audiem izveidojušos audzējus (gan labdabīgos, gan ļaundabīgos) dēvē par epiteliomām.
Saites.
Audi.