Epiģenētika
DNS metilēšana ir viens no diviem galvenajiem, no DNS nukleotīdu secības neatkarīgiem epiģenētiskajiem mehānismiem kas ieslēdz un izslēdz gēnus, kā arī regulē to ekspresijas intensitāti. Tieši šie mehānismi nosaka, par ko - sirdi, aknām vai acīm - pārvērtīsies embrionālās cilmes šūnas un kāda būs attiecīgo orgānu darbība, reakcija uz vides kairinājumiem.
DNS metilēšana notiek, kad vienam no četriem gēnu alfabēta burtiem - citozīnam - piestiprinās no viena oglekļa atoma un trim ūdeņraža atomiem sastāvoša metilgrupa. Rezultātā atbilstošais gēns tiek izslēgts un to vairs nevar nolasīt. Otrs nozīmīgākais DNS regulācijas mehānisms ir histonu acetilācija, kuras ietvaros tiek ietekmēta histonu proteīnu struktūra hromatīnā, kas, savukārt, nosaka to vai attiecīgais DNS reģions būs vai nebūs pieejams (atritināts) pārrakstīšanai. Abi mehānismi ir savstarpēji saistīti, viens no otra izrietoši.
Histonu acetilēšana ir otrs nozīmīgākais epiģenētiskās programmēšanas mehānisms. Vairumā gadījumu histonu acetilēšana veicina gēnu ekspresiju, taču ne vienmēr.
