Enerģija
No grieķu val. vārda energeia - "darbība," "spēks."
Kvantitatīvs materiālu ķermeņu un sistēmas kustības un mijiedarbības mērs, kas kopīgs visām matērijas kustības formām.
Viena no matērijas pamatīpašībām - tās kustības mērs (kinētiskā un potenciālā enerģija), kāda mehānisma, ķermeņa u.tml. spēja veikt darbu vai būt par spēka avotu.
Enerģijas mērviernība SI sistēmā ir džouls (J).
Atomfizikā un kodolfizikā lieto ārpussistēmas mērvienību - elektronvoltu (eV).
Katrai matērijas kustības formai atbilst noteikts enerģijas veids (mehāniskā, elektromagnētiskā enerģija u.c.). Sistēmas enerģija ir viennozīmīga stāvokļa funkcija, kas atkarīga no stāvokļa parametriem. Noslēgtā sistēmā ir spekā enerģijas nezūdamības likums. Nepārtrauktas vides vai lauka gadījumā lieto enerģijas blīvuma un enerģijas plūsmas blīvuma jēdzienus.
Relativitātes teorija dod sakarību, kas saista ķermeņa masu m un pilno enerģiju W: W = mc2, kur c ir gaismas ātrums vakuumā. Jebkuram ķermenim piemīt enerģija jau tāpēc vien, ka tas eksistē. Ja m0 ir mierā esoša ķermeņa masa, tad tā miera stāvokļa enerģija W0 =m0c2. daļiņu pārvēršanās procesos šī enerģija var pāriet cita veida enerģijā. Klasiskajā fizikā pieņem, ka jebkuras sistēmas enerģija mainās nepārtrukti. Kvantu teorijā uzskata, ka mikropasaules objektu (daļiņu) enerģija, piemēram, elektrona enerģija atomā, mainās diskrēti. Atomi izstaro elektromagnētiskās enerģijas diskrētu porciju - fotonu veidā.
Vēsture. 1841.gadā vācu zinātnieks J.Maiers atklāja enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likumu.
Galvenie enerģijas veidi/formas:
- mehāniskā;
- siltuma;
- elektromagnētiskā;
- ķīmiskā;
- gravitācijas;
- atomenerģija;
- dzīvības enerģija.
Atsevišķas enerģijas formas var pārvērsties cita citā stingri noteiktos samēros. visās enerģijas pārveidībās tās kopējais daudzums nemainās. enerģijas nezūdamības likums ir mūslaiku dabaszinātņu pamatlikums.
Pēc ieguves veida izšķir - saules enerģija, vēja enerģija. Galvenā problēma ir enerģijas uzkrāšanas iespējas enerģijas pārprodukcijas gadījumos, kas saistītas ar akumulatoru dārdzību un to vēlāko utilizāciju.
Enerģija jogā. Saskaņā ar jogas mācību mūsu pasauli veido enerģija, kas vibrē. Dažas enerģijas, piemēram, nedzīvu priekšmetu enerģijas vibrē lēnāk (ar zemāku frekvenci). Savukāt citas enerģijas, piemēram, domas, vibrē tik strauji, ka mēs tās nevaram ieraudzīt. Spēja sajust enerģiju, kas vibrē ar augstāku frekvenci, palīdz mums tuvoties saplūšanai ar visaugstāko vibrāciju - t.s. Dievu. Augstākas enerģiju vibrācijas varot panākt ar attiecīgu mantru skandēšanu.
Dažādās ezotēriskās literatūrās piesauktas arī dažādas citādas enerģijas, piemēram, torsionu lauku enerģija, taču tas lai paliek uz viņu pašu sirdsapziņas. Senie ēģiptieši uzskatīja par reālu Kā enerģiju.
Raksti.
Jauna metode ūdens sašķelšanai ūdeņradī un skābeklī.
Saites.
Fizika un fiziķi.
