Izraēlā uzietas senākās zināmās akmeņlauztuves

Detaļas: Publicēts 30 Marts 2016; Autors Aliens.lv; 2952 skatījumi

Jeruzālemes Ebreju universitātes arheologi centrālajā Izraēlā izpētījuši pirms aptuveni 11 000 gadiem tapušas akmeņlauztuves. Par Ķeizarkalnu sauktā vietā, apmēram 300 m v.j.l. augstā pacēlumā, kas atrodas 35 km uz rietumiem no Jeruzālemes, agrā neolīta cilvēki lielos apjomos ieguvuši darbarīku izgatavošanai nepieciešamo kramu.

Vecuma, izmēra un ieguves apjoma ziņā Ķeizarkalna lauztuves šobrīd ir senākais un ievērojamākais šāda veida piemineklis Dienvidlevantē. Lauztuves ierīkotas pirmskeramikas neolīta A periodā - laikā, kad reģiona saimniecībā līdz ar vietsēdību, ilgtermiņa apmetņu veidošanos, sāka ieviesties zemkopība, liekot pamatus vēlākajām Tuvo Austrumu senajām civilizācijām. Iztikas pamatieguves veidam mainoties no medībām un vākšanas uz lauksaimniecību, mainījās arī cilvēku attieksme pret dabu, apkārtējo vidi un ainavu. Tā tika "domestificēta" un daudz plašākā nozīmē nekā iepriekš kļuva par saimniecisku resursu.

Kā norāda pētnieki, lauztuves liecina arī par levantiešu tehnoloģisko progresu - kramu ligzdas meklētas un klints atdalīta, izmantojot gan urbšanas, gan kalšanas tehniku.

Attēls: Klints atšķelta, izmantojot kaltu. Pētījuma publicitātes foto.

Avots:
Grosman L, Goren-Inbar N (2016) Landscape Alteration by Pre-Pottery Neolithic Communities in the Southern Levant – The Kaizer Hilltop Quarry, Israel. PLoS ONE 11(3): e0150395. doi:10.1371/journal.pone.0150395