Papildinās senākās paleolīta alu mākslas vietu skaits Eiropā
- Detaļas
- Publicēts 30 Septembris 2013
- Autors Laika Ceļotājs
- 4052 skatījumi
Vecākie, līdz šim zināmie alu gleznojumi ir uzieti Kastiljas alā Kantabrijas provincē Spānijā. Seno cilvēku tur atstātie plaukstu nospiedumi, diski, bizoņa atveids un citi zīmējumi ir 40 000 gadus veci. Godpilno otro vietu aiz Kastiljas vecuma ziņā līdz šī gada septembrim ieņēma Šoves ala Francijā ar sienu gleznojumiem, kas radīti pirms 32 000 (36,600 - papildināts ar jaunākajiem datiem 20.04.2016.) gadu.
Tagad spāņu un franču zinātnieki noteikuši vecumu iepriekš nedatētiem, aizvēsturiskiem sienu gleznojumiem Altkseras alu sistēmā, Gipuskojas provincē, Spānijas ziemeļos. Pētījuma rezultāti publicēti izdevuma "Journal of Human Evolution" 2013.gada oktobra numurā un liecina, ka šie attēli tapuši pirms aptuveni 39 000 gadu.
Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē
Altkserijas alas atklātas 1956.gadā, bet tikai 1960.gadu sākumā arheologi sāka pētījumus, kuru gaitā atklāja sienu gleznojumus un iegrebtus zīmējumus, kas attēloja dzīvniekus, ainas ar cilvēkiem, kā arī ģeometriskas figūras un simbolus.
2011.gadā Kantabrijas universitātes pētnieki Aitors Ruiss (Aitor Ruiz) un Cēzars Gonsaless (César González) sāka pētīt par Altkserija B nosauktās alas augšējo galeriju, lai iegūtu drošu datējumu šajā alu sistēmas daļā esošajiem sienu gleznojumiem. Šie attēli bija atšķirīgi no apakšējā galerijā atklātajiem senās mākslas pieminekļiem, kuriem jau bija zināms datējums, kas tika noteikts diapazonā no 29 000 līdz 35 000 gadiem. Augšējās galerijas sienu gleznojumus veido figurāli bizoņu, kaķu, kāda dzīvnieka galvas, lāču attēlojumi un divas grupas trīs pirkstu nospiedumi, kā arī citi motīvi. Attēlus interpretēt un klasificēt Ruisam un Gonsalesam palīdzēja Tūluzas universitātes augšējā paleolīta alu mākslas speciālists Diego Karate.
Arheoloģiskās un ģeoloģiskās liecības reizē ar radiometrisko datējumu Altkseras alu kompleksu pievieno mazajam, bet augošajam Oriņjakas kultūras senvietu skaitam, tādējādi apstiprinot hipotēzi par sarežģītas un daudzveidīgas alu glezniecības pastāvēšanu augšējā paleolīta sākuma posmā.
Oriņjakas kultūra (sk. vairāk ŠEIT) ir Eiropā un Rietumāzijā laikā no aptuveni 45 000 līdz 35 000 gadu pirms mūsdienām pastāvējusi augšējā paleolīta arheoloģiskā kultūra, kas tiek saistīta ar mūsdienu tipa cilvēkiem.
Spāņu un franču zinātnieku kopīgie pētījumi raisījuši arī jautājumu par neandertāliešu devumu alu mākslas attīstībā. Kad pirms aptuveni 43 000 gadiem kromaņjonieši ieradās Eiropā, viņi atklāja, ka šo pasaules daļu apdzīvo cita, izskatā atšķirīga cilvēku pasuga, kas daudzu tūkstošu gadu laikā bija veiksmīgi pielāgojusies bargajiem leduslaikmeta apstākļiem. Vismaz desmit tūkstošus gadus modernajiem cilvēkiem bija jākonkurē par resursiem ar nebūt ne tik primitīvajiem, kā agrāk uzskatīja, neanterdāliešiem (sk. "Vai mūsdienu cilvēku senči ādu apstrādes tehnoloģiju pārņēma no neandertāliešiem?", atklajumi.lv, 28.08.2013.). Pēdējo gadu laikā zinātniskajā vidē arvien vairāk tiek diskutēts par neandertāliešu garīgajām spējām, viņu iespējamo saistību ar senāko mākslu, tai skaitā alu gleznojumiem.
Sienu gleznojumi Kastiljas un Altkseras B alās, atbilstoši datējumiem, tapuši dažus tūkstošus gadu pēc mūsdienu cilvēku ierašanās Eiropā, taču nesen izteikti pieņēmumi, ka Kastiljas zīmējumi varētu būt krietni vecāki. 2012.gadā zinātnieki, kas iepriekš noteica alas vecumu ar aptuveni 40 800 gadiem, atkārtoti paņēma kalcija paraugus no Kastiljas disku un plaukstas nospiedumu attēliem, šoreiz tos iegūstot no dziļākiem sienas slāņiem, sasniedzot pigmentu, kas iepriekšējā reizē, domājot par attēla saglabāšanu, netika izdarīts. Rezultātiem drīzumā vajadzētu tikt publicētiem. Ja zīmējumu vecums pārsniegs 45 000 gadus, kas šobrīd tiek uzskatīta par senāko, iespējamo kromaņjoniešu ierašanās robežu, tad tos, ļoti iespējams, neatkarīgi, bez ietekmes no ārpuses, būs veidojuši neandertālieši. Esošās liecības pagaidām neļauj sniegt pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu.
Augšējā attēlā: Altkserijas B alas galvenais panelis ar gleznojumu kopumu un zinātnieki darbā pie tā fiksācijas. Ar cipariem no kopējā bloka izdalīti atsevišķi zīmējumi: bizonis, kaķveidīgais, mežacūka, utt. Attēls: aranzadi-zientziak.org
Avoti:
sciencedirect.com
ancient-origins.net
en.wikipedia.org
bertan.gipuzkoakultura.net
nature.com/news/
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
