Cerēra
Ceres.
Nosaukts romiešu zemkopības dieves Cerēras vārdā.
Pundurplanēta, kas riņķo ap Sauli starp Marsu un Jupiteru, lielākā no atklātajām punduroplanētām
Raksturlielumi. Vissmagākais no asteroīdiem, diametrs - 950 km (rakstīts arī, ka 770 km).
Cerērai nav atmosfēras.
Cerēras virsmas temperatūra ir stindzinoša – vidēji tā ir ap mīnus 40 grādiem pēc Celsija.
NASA starpplanētu zondes dati mudina domāt, ka Cereras ārējais slānis sastāv no ledus un iežu maisījuma, bet kodols – no ūdens, silikāta iežu un sāļu sajaukuma.
Vairāk kā 10% masas ir sasalis ūdeņradis.
Pētījumi. Cerēru Jaungada naktī no 1800. uz 1801.gadu kā pirmo no mazajām planētām atklāja itāļu astronoms un teatīniešu mūks Džuzepe Pjaci, tomēr tolaik debesu ķermenis tika uzskatīta par planētu. Gauss izrēķināja Cerēras orbītu.
Nosaukta romiešu zemkopības dieves Cerēras vārdā.
Vēlāk Cerēru pārklasificēja par asteroīdu, bet 2006.gadā – par pundurplanētu.
NASA starpplanētu zonde Dawn Cereru sasniedza 2015.gadā.
Šobrīd astronomi turpina planētas novērojumus. Nākamgad, 2018.gada aprīlī, Cerera sasniegs punktu, kur tā atradīsies vistuvāk Saulei = perihēliju.
Raksti.
Pundurplanēta ar ledus vulkāniem: Cerēra.
Saites.
Pundurplanētas.
