Aliens

Cionas gudro protokoli

Redakcijas rokās pavisam nejauši nonācis slaveno "Cionas Gudro protokolu" tulkojums latviešu valodā. Tulkotājs mums nav zināms, bet darbs veikts jau vismaz 6 gadus atpakaļ.

1. PROTOKOLS

1.1. Gudro principi jeb programma

Jebkurai pļāpāšanai mēs darīsim galu, toties katras domas nozīmi pārrunāsim un stāvokli apgaismosim, izmantojot salīdzinājumus un atzinumus. Šādā kārtā mēs parādīsim savu sistēmu mūsu pašu un lētticīgo uztveres gaismā.
Jāatzīmē, ka cilvēku ar ļauniem instinktiem ir daudz vairāk nekā ar labām īpašībām, tādēļ valsts pārvaldē ar varmācību un teroru var sasniegt daudz vairāk nekā ar zinātniski pamatotiem paskaidrojumiem. Ikviens cilvēks tiecas pēc varas, ikvienam gribētos kļūt par patvaldnieku, diktatoru, ja vien viņš to spētu. Turklāt tikai retais nebūtu spējīgs upurēt vispārējo labklājību personiskajiem labumiem.

1.2. Tiesības - spēkā

Kas ir savaldījis plēsīgos zvērus, kurus sauc par cilvēkiem? Kas viņus līdz šim vadījis? Sabiedriskās iekārtas sākumposmā viņi piekāpjas rupjas varas, vēlāk - likuma priekšā, kas nav nekas cits kā tā pati vara aizplīvurotā formā. Tāpēc es secinu: saskaņā ar dabas likumiem tiesības ir spēkā.

1.3. Brīvība - ideja - liberālisms

Šis uzdevums top ievērojami atvieglots, ja pretinieks pats tiek saindēts ar viltus ideju "brīvība", tas ir, ar liberālismu un, aizrāvies ar šo ideju, nonāk tās varā. Te mūsu mācība gūst visiem redzamu atklātu uzvaru. Ja pārvaldes groži velkas gar zemi, saskaņā ar likumiem tos satver jauna roka un pievelk, jo aklās tautas masas nevienu dienu nevar palikt bez vadoņa. Jauna vara stājas vecās varas vietā, kuru liberālisms ir sagrāvis.

1.4. Zelts - ticība Dievam - pašvaldība

Mūsu laikos zelta varas vietā stājas liberālisms. Bija laiki, kad valdīja ticība Dievam. Brīvības jēdziens neļaujas realizēties. Neviens neprot šo jēdzienu saprātīgi likt lietā. Ja tautai uz īsu brīdi piešķir patvaldību, tā izvēršas neierobežotā izlaidībā. Arto pašu brīdi sākas savstarpējas ķildas, kuras ļoti ātri izvēršas par saimnieciskām cīņām. Valstīs sākas politiskie apvērsumi, un šo valstu gods izplēn.

1.5. Naudas vara

Ja valsts iekšējo revolūciju rezultātā ir novājināta vai pilsoņu kara dēļ nonākusi ārējo ienaidnieku varā, tā ir nolemta iznīcībai; no šā brīža tā ir mūsu varā. Naudas spēks, kas ir tikai mūsu rīcībā, pasniedz tai salmiņu, pie kura valdība ir spiesta pieķerties, ja tā negrib grimt dibenā.

1.6. Iekšējais ienaidnieks

Es jautāju tam, kurš, par pamatu ņemot liberālo viedokli, šādu rīcību uzskata par nelikumīgu: "Ja kādai valstij ir divi ienaidnieki un ja attiecībā pret ārējo ir atļauts un par netikumīgu netiek uzskatīts lietot jebkuru cīņās līdzekli, piemēram, ienaidniekam nedarīt zināmus aizsargāšanās un uzbraukšanas plānus, naktī un pārspēkā viņam uzbrukt, kamdēļ šie paši līdzekļi, apkarojot ļaunāku ienaidnieku, kurš iznīcina sabiedrisko kārtību un labklājību, būtu saucami par netikumīgiem?"

1.7. Masas - anarhija

Vai vesels un konsekventi domājošs prāts var cerēt, ka spēs sekmīgi valdīt pār pūli ar gudrām pamācībām un draudzīgu pierunāšanu, ja tautai ir pretīrunāšanas iespēja, kura, lai gan varētu likties absurda, pavirši spriedošai tautai rādās patīkama? Lielais pūlis, kas ļauj sevi vadīt, pakļaujoties tukšām kaislībām, māņticīgām paražām, tradīcijām un sentimentālām dogmām, nododas partiju interesēm, kas katru saprašanās iespējamību izslēdz pat tad, kad tā ir uz vesela prāta slēdziena pamatota. Katrs masu lēmums ir atkarīgs no gadījuma vai mākslīgi savākta vairākuma, bet tas, nezinot slepenos gājienus valdīšanas mākslā, noved pie vismuļķīgākajiem secinājumiem un tādējādi liek pamatus anarhijai valsts pārvaldē.

1.8. Valsts māksla un morālais likums

Valdīšanas mākslai nav nekā kopēja ar morāles likumu. Valdnieks, kurš grib valdīt saskaņā ar morāles likumiem, neko nesaprot valsts zinātnē un tamdēļ nevienu acumirkli nav savā tronī drošs. Kas grib valdīt, tam jāliek lietā viltība un liekulība. Augstas tikumiskās īpašības - godīgums, vaļsirdība - valdīšanas mākslā ir zemūdens klintis, kuras nogāž no troņa labāk un drošāk nekā visstiprākais ienaidnieks; šīs īpašības ir lētticīgo valstu pazīmes, mēs nekad nedrīkstam pēc tām vadīties.

1.9. Stiprā tiesības

Mūsu tiesības ir spēkā. Vārds "tiesības" ir mākslīgi radīts, ne ar ko nepierādīts jēdziens. Tas nenozīmē neko vairāk kā: "Dodiet man, ko es vēlos, lai man būtu pierādījums, ka esmu stiprāks par jums."
Kur sākas tiesības? Kur tās beidzas? Valstī, kurā vara ir slikti regulēta, kurā likumi un valdnieks daudzo liberālisma diktēto tiesību dēļ ir kļuvuši bezspēcīgi, es smeļos jaunas tiesības: saskaņā ar stiprākā tiesībām uzbrukt administrācijām, savu roku uzlikt likumiem, visas iestādes pārveidot un kļūt par kungu tiem, kuri savu varu labprātīgi "liberālisma" vārdā mums nodevuši.

1.10. Gudro neuzvaramība

Tā kā patlaban visas varas sāk šķobīties, mūsu vara būs neuzveicamāka par jebkuru citu, jo tā būs neredzama tik ilgi, kamēr tiktāl nostiprināsies, ka nekāda viltība vairs nevarēs to aprakt.

1.11. Mērķis attaisno līdzekļus

No ļaunuma, kuru mēs pagaidām esam spiesti nodarīt, dzims nesatricināma valdība, kura brīvības sašķobīto, regulāro tautas eksistences gājienu atkal atjaunos. Mērķis attaisno līdzekļus. Tāpēc savos plānos mēs veltīsim mazāku vērību labajam un tikumīgajam nekā vajadzīgajam un derīgajam. Mūsu priekšā ir plāns, uzbrukuma līnija, kas apzīmēta atbilstoši kara mākslas prasībām; no tās mēs nedrīkstam atkāpties, nepakļaujot briesmām iznīcināt daudzu gadu simteņu darbu.

1.12. Masas ir aklas

Ja mēs gribam izstrādāt sekmīgu savas darbības plānu, mums jāmācās saprast masu zemisko dabu. Mums jāpatur prātā masu nespējība saprast un novērtēt savas dzīves, savas labklājības apstākļus. Mums jāņem vērā, ka masu vara ir akla, nesaprātīga, bez spriešanas spējām, ka tās klausa drīz tos, kas ir pa labi, drīz tos, kas ir pa kreisi. Akls aklus nevar vadīt, neievedot tos bezdibenī. Tātad pie masām piederīgie censoni no tautas vidus, lai cik apdāvināti arī viņi būtu, nevar, nesamaitājot tautu, valsts mākslā runāt līdzi vai nostāties kā vadoņi.

1.13. Valsts mākslas ābece

Tikai viena personība, kas no jaunības audzināta patvaldības īstenošanai (Selbstherrschaft), spēj saprast vārdus, no kuriem sastāv politiskā ābece.

1.14. Partiju ķildas

Tauta, kas atstāta pati sev, tas ir, censoņiem no masām, iznīcina pati savus locekļus partiju cīņās, ko izraisa tiekšanās pēc varas, goda, un nemieros, kas izceļas šo cīņu rezultātā. Vai ir iespējams, lai masas kritizētu mierīgi, bez skaudības un vadītu zemes likteņus, nejaucot klāt personiskās intereses? Vai tās spēj aizstāvēt zemi pret ārējiem ienaidniekiem? Tas nav domājams. Kara plāns, kas sadalās tik daudz daļās, cik pūlim galvu, zaudē savu vienotību, kļūst nesaprotams un nerealizējams.
Vispiemērotākā valdības forma ir patvaldība.
Tikai viena patvaldīga personība var pilnā skaidrībā un kārtībā izstrādāt valsts vadības plānus, kas valsts mašīnas mehānismā visu kārtīgi sadala. No tā secināms, ka visnoderīgākā valdības forma atrasta tajā zemē, kur vadība ir vienas atbildīgas personības rokās. Bez absolūtas varas nekāda civilizācija nevar pastāvēt; tā balstās nevis uz masām, bet gan uz masu vadoni, lai viņš būtu, kas būdams. Masas sastāv no mežoņiem, kuri savu mežonību parāda pie katras izdevības. Tiklīdz masas aizraujas ar brīvību, tās pārvērš to nelikumībā, kas ir augstākā mežonības pakāpe.

1.15. Spirts, humānisms, izvirtība

Paskatieties uz piedzērušiem lopiem, kas no vīna apreibuši. Tiesības uz nesātīgu vīna baudīšanu zudīs līdz ar brīvību. Neļaujiet mums tiktāl nonākt. Tautas ir alkohola apmiglotas, jaunatne pārspīlētas klasiķu pētīšanas rezultātā ir tāpat apmuļķota kā agras izvirtības dēļ, uz ko to pavedina mūsu piekritēji mājskolotāji, kalpotāji, audzinātājas bagātos namos, tirgotāju mācekļi utt. Tālāk no mūsu sievietēm izpriecu vietās. Pie viņām es pieskaitu arī "sabiedrības dāmas", kuras labprāt seko izvirtības un greznības paraugiem.

1.16. Gudro principi

Mūsu lozungs ir: spēks un liekulība! Tikai spēks gūst uzvaru valsts tiesiskajos jautājumos, sevišķi tad, ja tas paslēpts talantos, kuri nepieciešami, lai vadītu tautu. Spēks rada pamatu, bet viltība un noslēpumainība darbojas kā varas līdzekli tādām valdībām, kuras negrib savu kroni kaut kādas jaunas varas priekšstāvjiem nolikt pie kājām. Šis ļaunums ir vienīgais līdzeklis, lai sasniegtu labu mērķi. Tāpēc mēs nedrīkstam baidīties lietot tādus līdzekļus kā piekukuļošana, krāpšana, nodevība, ja tikai tie noder mūsu plānu sasniegšanai. Valdīšanas mākslā svešs īpašums jāņem bez vilcināšanās, ja tādējādi panāk pilnīgu pakļaušanu un iegūst varu.

1.17. Terora kundzība

Mūsu valdība, kas iet mierīgu varas iegūšanas ceļu, drīkst kara briesmas aizstāt ar mazāk manāmiem, bet toties īstenākiem nāvessodiem, ar kuriem jāstiprina terora kundzība, lai panāktu aklu un absolūtu paklausību. Taisnīga, bet nepielūdzama stingrība rada labāko valsts varas atbalstu. Ne tikai peļņas dēļ, bet kopumā arī pienākuma vārdā, uzvaras labad mums jālieto spēks un liekulība. Mācība, kuras pamatā ir auksts aprēķins, ir tik stipra, kādi ir tās lietotie līdzekli. Tāpēc mēs svinēsim uzvaru, pateicoties ne tik daudz šiem līdzekļiem kā tādiem, bet gan mūsu mācības nepielūdzamībai, un tādējādi pakļausim visas valdības mūsu virsvaldībai. Pietiek zināt, ka esam nepielūdzami, lai novērstu katru nepaklausību.

1.18. Brīvība, Vienlīdzība, Brālība

Jau senatnē mēs likām tautu vidū atskanēt lozungam: "Brīvība, Vienlīdzība, Brālība!" Šos vārdus muļķa papagaiļi, kuri no visām malām salidoja uz šo pielabināšanas saucienu, ir bieži atkārtojuši. Šie vārdi ir sagrāvuši pasaules labklājību, īsto personas brīvību, kura agrāk no masu spiediena bija pasargāta. Pat saprātīgākie un gudrākie šo vārdu īsto nozīmi nesaprata, nenojauta to iekšējo pretrunīgumu. Viņi sev neteica, ka daba nepazīst nekādu vienlīdzību, ka tā nekādu brīvību nevar dot. Daba pati ir noteikusi saprāta, rakstura, spēju nevienlīdzību un pakļautību tās likumiem. Lētticīgie nepadomā, ka tautas masas ir akls spēks, kā arī no tās nākušie censoņi ir tikpat akli kā pašas masas; ka iesvaidīts, pat ja viņš ir muļķis, var valdīt, bet neiesvaidīts, ja arī viņš būtu ģēnijs, no valsts mākslas nekā nesaprot; visas šīs lietas viņi nav ņēmuši vērā.

1.19. Ķēnišķīgās valdības princips

Bet uz ko balstījās karaliskās valdības? Tēvs nodeva savas zināšanas dēlam, tā ka tās bija pieejamas tikai valdnieka nama locekļiem, un šos noslēpumus neviens no viņiem neatklāja tautai. Ar laiku šādā veidā īstās valsts mākslas satura ideja gāja pazušanā, un tas veicināja mūsu lietas panākumus.

1.20. Aristokrātijas privilēģiju atcelšana

Ar mūsu slepeno priekšstāvju palīdzību visās pasaules malās vārdi "Brīvība, Vienlīdzība, Brālība" mūsu rindām pievienoja milzīgas ļaužu masas, kuras ar iedvesmu nesa mūsu karogu. Tajā pašā laikā šie vārdi kā tārpi grauza lētticīgo labklājību, traucēja viņu mieru un tādējādi iznīcināja viņu kundzības pamatus. Jūs redzat, mani kungi, tos cēloņus, kas mums, Gudrajiem, deva uzvaru! Tie deva mums iespēju satvert augstāko trumpi: iznīcināt dižciltīgo priekšrocības vai, pareizāk sakot, viņu kundzību. Šī kundzība bija vienīgais valsts un tautu aizsarglīdzeklis pret mums.

1.21. Jaunā aristokrātija

Uz vecās dzimšu aristokrātijas drupām mēs cēlām mūsu izglītoto jeb naudas aristokrātiju. Šo jauno dižciltīgo šķiru mēs esam radījuši pēc bagātības mēroga, kas atkarīgs no mums un no zinātnes, kuru vada mūsu gudrie vīri.

1.22. Cilvēku vājību izmantošana

Mūsu uzvaru atviegloja arī tas, ka, nākot saskarsmē ar tiem ļaudīm, kurus mēs varējām izmantot, vienmēr iedarbojāmies uz viņu dvēseles visjūtīgākajām stīgām: naudas rēķiniem, mantkārību, cilvēka vajadzību nesātību. Katra no šīm cilvēcīgajām vājībām ir spējīga nonāvēt izšķiršanās spēku, jo tā nodod cilvēka gribu tās darbības pircēja rīcībā.

1.23. Brīvības ideja

Brīvības ideja deva iespēju pārliecināt masas, ka valdība nav nekas cits kā zemes īpašnieks, tas ir, tautas pilnvarnieks, un ka šis pārvaldnieks var tikt nomainīts - kā nomaina novalkātus cimdus.

1.24. Tautas priekšstāvju nomaiņa

Tautas priekšstāvju atcelšanas iespējamība nodeva šo funkciju mūsu varā, tāpat padarīja arī viņu iecelšanu atkarīgu no mums.

2. PROTOKOLS

2.1. Saimnieciskie kari kā Gudro kundzības priekšnoteikums

Mūsu mērķu labad katrā ziņā ir vajadzīgs, lai kari, cik tas iespējams, nenestu nekādus teritoriālus ieguvumus; tad tie tiks pārnesti uz saimniecisko jomu, kur mēs tautām liksim just savas kundzības varu. Šāds stāvoklis nodod abas karojošās puses pa visu zemeslodi izkaisītiem mūsu priekšstāvjiem, kuriem ir tūkstoš acu un kuriem neeksistē nekādas zemju robežas. Tad mūsu tiesības noslaucīs tautu tiesības un pārvaldīs tautas tāpat, kā valdību vara līdz šim regulēja pilsoņu attiecības.

2.2. Pārvaldes ierēdņi un slepenās padomes

Pārvaldes ierēdņi, kurus mēs ievēlēsim no pilsonības pēc viņu verdziskajām īpašībām, nebūs sagatavoti tā, lai būtu spējīgi pārvaldīt. Tādēļ mūsu šaha spēlē viņi viegli noslīdēs līdz zemnieku līmenim un pavisam nonāks mūsu izglītoto un apdāvināto padomdevēju rokās, kuri jau no jaunības audzināti kundzībai pār visu pasauli. Kā jums zināms, šie lietpratēji ir smēluši savu valdīšanas mākslu no mūsu valstsvīru plāniem, vēstures mācībām un tagadnes vērojumiem. Lētticīgie neprot likt lietā bezkaislīgus, uz vēsturi pamatotus novērojumus, viņi ļaujas veiklu zinātnieku vadībai, kuri strādā bez pārbaudoša salīdzinājuma ar rezultātiem. Tādēļ mums nav nekāda iemesla par viņiem uztraukties: lai viņi dzīvo - kamēr nāks laiks - cerībās uz jauniem priekiem vai atmiņās par vecajiem. Galvenais, lai viņi cieši tic tam, ko mēs viņiem kā zinātnes baušļus esam iešmugulējuši. Gudrās galvas leposies ar savu zināšanu un mēģinās no "zinātnes" smeltās dogmas realizēt, konsekventi nepārbaudot un neapjēdzot, ka tās sastādījuši mūsu priekšstāvji, lai uzaudzinātu cilvēkus ar mums vajadzīgo pasaules uzskatu.

2.3. Sašķeļošo mācību rezultāti

Vai domājat, ka mūsu apgalvojumi ir tikai tukši vārdi? Paskatieties, kādus panākumus guvušas Darvina, Marksa un Nīčes mācības, ko mēs izveidojām. To sašķeļošai iedarbībai uz nejūdu galvām mums vajadzētu būt vismaz skaidrai.

2.4. Pielāgošanās spējas valsts mākslā

Mums jārēķinās ar laika garu, raksturiem un tautu noskaņojumiem, lai valsts mākslā un pārvaldē nepielaistu nekādas kļūdas. Mūsu doktrīnai, ja tā pielāgota to tautu temperamentam, ar kurām mēs nākam saskarsmē, ir ilgstoši panākumi tikai tad, ja, pielietojot to dzīvē, pagātnes mācības tiek saistītas ar tagadnes prasībām.

2.5. Preses uzdevums

Tagadējo valdību rokās ir liela vara, kas vada tautu domu gaitu,- prese. Tās uzdevums ir norādīt uz it kā svarīgām prasībām, darīt zināmas tautas sūdzības, izteikt un izraisīt neapmierinātību. Prese iemieso sevī tenku triumfu par brīvību. Bet valdības neprata šo varu likt lietā, un tā nonāca mūsu rokās. Ar preses starpniecību mēs guvām iespēju ietekmēt un tomēr palikām ēnā; pateicoties tai, mēs esam sarausuši zelta kalnus, nebēdājot par to, ka tie mums bija jāsmeļ no asiņu un asaru straumēm.

2.6. Naudas izdevumi un lētticīgo upuru vērtība

Tas mums prasīja daža mūsu tautas brāļa upuri. Bet katrs mūsu upuris Dieva priekšā ir tūkstoš lētticīgo vērts.                   

3. PROTOKOLS

3.1. Čūskas simbols un tā nozīme

Mērķis, kuru mēs sev esam nosprauduši, atrodas, kā es jums šodien jau varu paziņot, tikai dažu soļu attālumā. Mums vēl jānoiet tikai mazs ceļa gabals, tad simboliskās čūskas riņķis - mūsu emblēma - noslēgsies. Kad šis riņķis reiz būs noslēgts, tas spiedis visas Eiropas valstis kā ar spēcīgām stangām kopā.

3.2. Konstitūciju nestabilitāte

Baiļu spoks - terors - pilīs.
Mūslaiku konstitūciju svaru kausi drīz apgāzīsies, jo mēs nepareizi esam tos uzstādījuši, tādēļ tie nevar nonākt miera stāvoklī. Mēs rūpēsimies par to, lai šie svaru kausi nepārtrauktu svārstīties, līdz to stienis būs pārberzts, kaut gan lētticīgie ticēja, ka svaru stieni viņi nokaluši pietiekami cietu, un vienmēr gaidīja, ka svari nonāks līdzsvarā. Taču svaru stieni, kas tur kausus, neatstāj mierā tautas priekšstāvji, kuri, tikuši pie neierobežotas un neatlaidīgas varas, ļaujas aizrauties līdz dažādām muļķībām. Par šo varu viņiem ir jāpateicas bailēm - teroram, kas iespiedās pilīs. Tā kā valdnieki nevarēja piekļūt laužu sirdīm, viņiem nebija iespējas ar tautu saprasties un apbruņoties pret varas kārotājiem. Tā kā mēs valdnieku redzamo varu un masu neredzamo varu esam nošķīruši, tās abas ir zaudējušas savu vērtību, jo katra par sevi ir bezspēcīga - kā aklais bez spieķa.

3.3. Vara un godkārība

Lai pavedinātu valdniekus uz viņu varas nelietīgu lietošanu, mēs esam visus spēkus savā starpā sarīdījuši, attīstot viņu liberālos centienus pēc neatkarības. Šajā virzienā mēs mēģinājām atdzīvināt visu uzņēmības enerģiju, apbruņojām visas partijas, valdošo varu pārvērtām par visu godkārības mērķi, valstis - par kaujas laukiem, kur norisinājās sacelšanās; vēl tikai mazliet pacietības - un nemieri un sabrukums būs vispārēja parādība.

3.4. Runas tautas pārstāvniecībā

Nenogurstoši pļāpas ir pārvērtuši tautas pārstāvniecību un valsts pašvaldību sēdes par runu kauju skatuvēm. Pārdroši avīžnieki, neapzinīgi lamu rakstītāji katru dienu uzbrūk valdības pārstāvjiem. Nelietīga varas lietošana galīgi sašķoba valsts pamatus un sagatavo to sabrukumu. Satrakotu masu triecieni visu iznīcinās.

3.5. Skrejlapas

Iedzītas nabadzībā, kas iedarbojas stiprāk par verdzību un klaušu kārtību, tautas būs spiestas smagi strādāt. Konstitūcijās mēs iedabūjām tādas tiesības, kurām masu acīs ir fantastiska nozīme, bet kuras nav nekādas īstas tiesības. Visas tā saucamās tautu tiesības pastāv fantāzijā, tās nekad nevar tikt īstenotas.

3.6. Nelietīga varas lietošana

Kāds labums ir čaklai strādniecībai, kas savu dzīvi aizvada grūtā darbā, ka daži pļāpas ir ieguvuši tiesības runāt un ka avīžu rakstītāji blakus patiesām ziņām drīkst sarakstīt arī visādas muļķības? Patiesība konstitūcija viņiem nedod nekādas citas priekšrocības kā vien nožēlojamus kumosus, kurus mēs viņiem no saviem galdiem atmetam par to, ka piekrīt mums un mūsu priekšstāvjiem. Nabadzīgajiem tiesības republikā faktiski ir tikai rūgts izsmiekls. Viņi tās nemaz nevar kārtīgi izmantot, jo katru dienu atrodas darbā, kas viņiem dod vienīgi nepieciešamos eksistences līdzekļus. Neviens strādnieks nevar droši rēķināties ar pastāvīgu algu; viņš. ir atkarīgs no fabriku kungiem un darbabiedru streikiem.

3.7. Aristokrātija un censoņi

Mūsu iespaidā tauta ir iznīcinājusi kundzību. Šī aristokrātija personiskās ieinteresētības dēļ bija dabiska tautas aizstāve un barotāja. Līdz ar aristokrātijas iznīcināšanu tautai uzkundzējās par bagātiem tapušie censoņi, kuri strādniekiem uzvēla nežēlīgas kalpības jūgu.

3.8. Gudro armija

Dažā ziņā mēs nākam kā glābēji, kas atpestīs strādniekus no verdzības, jo mēs viņus aicinām iestāties mūsu sociālistu, anarhistu un komunistu armijas rindās. Šos virzienus mēs aizstāvam aiz principa, it kā pamatojoties uz mūsu brālības statūtiem, kuri atkarīgi no mūsu sociālās brīvmūrniecības vispār - no cilvēcīgas saistības. Aristokrātijai, kurai bija tiesības uz strādnieku darbu, bija dabiska interese, lai strādnieki būtu paēduši, veseli un spēcīgi.

3.9. Lētticīgo deģenerācija

Bet mēs gribam tieši pretējo, proti - lētticīgo deģenerāciju. Mūsu vara balstās uz strādnieku ilgstošu nepietiekamu uzturu un viņu vājumu. Šādā stāvoklī strādniekam jāpakļaujas mūsu gribai, jo viņam nav ne spēka, ne gribas izrādīt mums pretestību.

3.10. Bads un kapitāla tiesības

Bads rada naudas spēkam stiprāku varu pār strādniekiem, nekā aristokrātijai piešķīra ķēniņa likumīgā vara. Trūkums un no tā izrietošais naids dod mums iespēju izmantot masas; ar masu palīdzību mēs dabūjām pie malas katru, kas nostājies mums ceļā.

3.11. Masas un pasaules valdnieka kronēšana

Tiklīdz mūsu pasaules valdnieka kronēšanas laiks būs pienācis, tās pašas masas noslaucīs visu, kas varētu stāties mums ceļā.

3.12. Mācības pamati nākamajās Gudro tautskolās

Lētticīgie vairs nespēj domāt bez mūsu zinātniskā padoma. Tādēļ viņi nezina to spiedošo nepieciešamību, pie kuras mēs turēsimies, kad mūsu kundzība būs nodibināta: tautskolās jātop sludinātai vienai vienīgai zinātnei, vissvarīgākajai no visām, proti, mācībai par sabiedrības dzīves uzbūvi, kura paģēr darba dalīšanu un tātad arī laužu iedalīšanu klasēs un šķirās. Cilvēkiem katrā ziņā jāsaprot, ka darba dažāda svarīguma dēļ viņu vienlīdzība ir izslēgta. Likuma priekšā jāpastāv dažādai atbildībai, jo nevar prasīt vienādu atbildību no cilvēka, kurš ar savu rīcību apkauno veselu kārtu, un no tā, kurš apkauno tikai savu labo vārdu.

3.13. Mācības noslēpumi par sabiedrības dzīves uzbūvi

Īstā mācība par sabiedrības dzīves uzbūvi, kuru mēs no lētticīgajiem turam slepenībā, rāda, ka garīgā darbība un mierīgs darbs jāgarantē tikai noteiktām ļaužu aprindām, citādi disproporcija starp iegūto izglītību un profesiju ir daudzu cilvēku ciešanu avots. Ja tautas šo mācību būs apguvušas, tās labprātīgi pakļausies valstī ieviestajai kārtībai un varai. Pastāvot pašreizējam zinātnes stāvoklim un virzienam, kuru mēs esam devuši, tauta akli uzticas drukātam vārdam un ar to saistītajām maldu mācībām, tāpēc savā aprobežotībā tā iznīcina katru šķiru, kuru viņa domā stāvam augstāk par sevi, jo tās nozīmi nezina.

3.14. Vispārējā saimnieciskā krīze

Iestājoties gaidāmajai saimnieciskajai spriedzei, kas paralizēs uzņēmumus, šis naids ievērojami saasināsies. Izmantojot visus mums pieejamos aplinkus ceļus un liekot lietā zeltu, kas pilnīgi atrodas mūsu rokās, mēs izraisīsim vispārēju saimniecisko krīzi. Tajā pašā laikā visās Eiropas valstīs mēs izmetīsim uz ielas veselu strādnieku barus. Šīs masas tad labprāt izlies to asinis, kurus savā vientiesībā no jaunības dienām apskauž un kuru mantu un labumu tad var taupīt.

3.15. Mūsu cilvēki ir ārpus briesmām

Bet mūsu cilvēkiem masas netiks klāt, jo mums uzbrukuma brīdis būs zināms un mēs savlaicīgi veiksim pasākumus savējo aizsardzībai.

3.16. Gudro despotisms ir prāta valsts

Mēs esam pierādījuši, ka progress visus vedīs pie saprāta. Mūsu despotisms pratīs visas sacelšanās apspiest un brīvības garu iznīdēt visās valsts dzīves jomās.

3.17. Vadoņu krišana, ložas un lielā revolūcija

Pēc tam kad tauta pamanīja, ka brīvības vārdā tai doti daži atvieglojumi, tai likās, ka pati ir savs kungs, un tauta sāka tiekties pēc varas. Dabīgi, kā katrs aklais, tā uzdūrās veselai rindai grūtību, ar kurām pati nevarēja tikt galā. Padomājiet par Francijas revolūciju, kurai mēs esam devuši apzīmējumu "lielā". Tās izplatīšanās noslēpumi mums ir labi zināmi, jo tā bija mūsu roku darbs.

3.18. Ķēniņš no Gudro asinīm

Sākot ar šo brīdi, mēs vedam tautas no vienas vilšanās savās cerībās uz nākamo, lai tās no mums novērstos un uzgavilētu valdniekam no Gudro asinīm, kuru mēs pasaulei esam sagatavojuši.

3.19. Gudro nepieejamais stāvoklis

Patlaban kā pasaules vara mēs esam neievainojami, jo, tiklīdz viena valsts mums uzbrūk, citas nostājas mūsu pusē. Mūsu nepieejamo stāvokli stiprina lētticīgo bezgalīgais zemiskums, jo viņi rāpo varas priekšā, pret vājo ir nežēlīgi, kļūdas bez žēlastības nosoda, turpretim noziedzniekus tiesā iecietīgi, brīvas sabiedriskās kārtības pretrunas negrib pieņemt, bet pateicīgi, līdz mocekļa nāvei panes no pārdrošas kundzības kāres izrietošu vardarbību. Viņi pacieš, ka tagadējie diktatori, ministri un palātu prezidenti nelietīgi izmanto varu, kaut gan par vismazāko no šādiem pārkāpumiem nocirstu galvu divdesmit ķēniņiem.

3.20. Gudro savienību uzdevumi

Ar ko izskaidrojama šī nozīmīgā parādība, šī nekonsekventā masu izturēšanās pret vienādiem notikumiem? Tā izskaidrojama ar to, ka šie diktatori liek saviem priekšstāvjiem iedvest tautām, ka viņi valstīm kaitē ar nolūku un augstāka mērķa labad... Šis mērķis esot vispārēja tautu labklājība, cilvēku flaternizācija (sabrāļošana), savstarpējās saistības (solidaritāte) un vienlīdzība. Protams, tām netiek teikts, ka šai apvienošanai jānotiek, tikai nostiprinot mūsu kundzību! Tādā kārtā tauta notiesā taisnos, bet vainīgos atstāj nesodītus; tā ļaujas sevi arvien vairāk un vairāk pārliecināt, ka var izdarīt visu, ko vien grib.
Tādos apstākļos tauta iznīcina katru mierīgas attīstības iespēju un ar katru soli izsauc tikai jaunas nekārtības.

3.21. Brīvība

Vārds "Brīvība" grūž cilvēku sabiedrību cīņā pret visām varām, Dievu un dabas spēkiem. Tiklīdz būsim ieņēmuši troni, mēs šo vārdu izsvītrosim no cilvēces vārdnīcas, jo tā ir lopiska spēka substance, kas pārvērš masas asinskāros zvēros. Ir zināms, ka šie zvēri krīt miegā, tiklīdz ir baudījuši asinis, tad viņi viegli ļauj sevi saslēgt ķēdēs. Taču, ja viņiem nedod dzert asinis, viņi neguļ, bet cīnās tālāk. 

4. PROTOKOLS

4.1. Republikas attīstība

Katra republika iziet vairākas attīstības pakāpes. Pirmais posms līdzinās aklā kustībām pirmajā dienā, kad tas grīļojas pa labi un pa kreisi. Otrais posms ir tautu radīšanas (demagoģijas) laikmets, kas rada anarhiju. Tā neizbēgami ved pie despotisma, kas vairs atklāti un likumīgi netiek atzīts un tāpēc nenes nekādu atbildību. Turklāt lieta vairāk grozās ap neredzamu un nezināmu varu, ap slepenu savienību, kura strādā apslēpti un tādēļ līdzekļu izvēlē nav spiesta sev uzlikt nekādus ierobežojumus, kura visur izvirza savus priekšstāvjus un no viņu biežās maiņas necieš zaudējumus, bet gan iegūst pelņu; tā, starp citu, izpaužas tādējādi, ka šai slepenajai savienībai nav sava nauda jātērē, lai atalgotu par ilggadīgu kalpošanu.

4.2. Gudro darbība "neiesvaidīto" pasaulē

Kam gan būtu pa spēkam gāzt šo neredzamo varu? Tā ir mūsu varas raksturīga pazīme! Ārējā (profānā) darbība ir vērsta uz to, lai mūsu varu un tās mērķus aizplīvurotu; mūsu kara plāns, pat mūsu varas sēdeklis tautām vienmēr paliks apslēpti.

4.3. Brīvība un ticība

Arī brīvības ideja varētu būt nekaitīga; valsts dzīvē tā varētu, nenodarot ļaunumu tautu labklājībai, darboties (būt aktīva), ja balstītos uz ticību Dievam un tuvākā mīlestību, ja turētos tālu no visām domām par vienlīdzību, ar kuru ir pretrunā dabas spēki, kas balstās uz pakļautības likumiem. Pastāvot tādai ticībai Dievam, tauta ļautos, ka to vada garīdznieki,- mierīgi un pazemīgi tā ietu savu dvēseļu ganu vadībā un mierīgi pakļautos Dieva noteiktai laimes mantu sadalīšanai. Šā iemesla dēļ mums jāiznīcina ticība Dievam, no lētticīgo dvēselēm jāizrauj katra doma par Dievu un Svēto Garu un tā jāaizstāj ar daudzskaitlīgiem aprēķiniem un miesas vajadzībām.

4.4. Pasaules konkurence tirdzniecībā un amatos. Spekulācija

Lai lētticīgajiem nedotu laiku pārdomām un novērojumiem, viņu domas mums jāvērš uz tirdzniecību un amatiem. Tad visas tautas meklēs peļņu un neredzēs savu kopējo ienaidnieku! Lai brīvība lētticīgo sabiedrību galīgi sašķeltu un likvidētu, amati jāpadara par spekulāciju objektu. Tas novedīs pie tā, ka bagātības, kuras industrija atkarojusi zemei, pāries no lētticīgo rokām spekulantu kabatās, tas ir, mūsu kasēs.

4.5. Zelta pielūgšana

Maksimāli sasprindzinātā cīņa par virskundzību saimnieciskajā dzīvē un tirgus satricinājumi radīs pieredzējušu, aukstu, bezjūtīgu sabiedrību; tas pat jau ir noticis. Šī sabiedrība jutīs pilnīgu apātiju pret augsto valsts mākslu un reliģiju. Tās vienīgais padomdevējs būs aritmētika, tas ir, zelts! Zeltu tā pielūgs kā īstu elkdievību attiecībā uz baudu, kuru tas var dot. Ja tik tālu būs nonācis, tad zemie slāņi vairs nekrās bagātības, bet aiz naida pret augstākajām sabiedrības šķiram sekos mums, alkdami pēc varas, pret mūsu konkurentiem, tas ir, pret izglītotajiem!

5. PROTOKOLS

5.1. Lielāka vienība pārvaldē

Kādu valsts konstitūcijas formu var dot sabiedrība, kurā valda korupcija, kur tikai ar veikliem, blēdīgiem paņēmieniem var tikt pie bagātības, kur plaukst izlaidība, kur tikumību var uzturēt tikai ar stingriem likumiem, bet nekādā ziņā ar principiem, kuriem ļaudis labprātīgi sekotu, kur tēvijas mīlestību un ticību Dievam noslāpē kosmopolītiska pārliecība? Šādas sabiedrības konstitūcija var balstīties tikai uz despotismu, kuru es jums attēlošu vēlāk. Mēs radīsim kompaktāku pārvaldes aparātu, lai ar tā palīdzību visu varu koncentrētu mūsu rokās. Visas mūsu padoto valsts dzīves nozares kā mašīnas gaitu mēs regulēsim ar jauniem likumiem. Šie likumi maz pamazām nobīdīs pie malas visus atvieglojumus un brīvības, kuras lētticīgie ir pielaiduši. Mūsu vara izpaudīsies neierobežotā despotismā; katrā laikā un visās vietās tam jābūt spējīgam neapmierināto pretestību salauzt pašā iedīglī. Varētu iebilst, ka despotisms, par kuru es runāju, neļaujas apvienoties ar mūsu laika progresu. Es tomēr jums pierādīšu pretējo.

5.2. Kā Gudrie tika pie varas

Kamēr tautas uz saviem prinčiem vēl skatījās kā uz Dieva gribas izpausmi, tās labprāt pakļāvās ķēniņu patvaldībai. Bet, kad mēs tām iedvesām ideju par viņu pašu tiesībām, tās sāka saskatīt ķēniņos tikai vairs vienkāršus mirstīgos, "caur Dieva žēlastību" viņi zaudēja tautu acīs katru nozīmi. Kad mēs tam bijām laupījuši ticību Dievam, kroņa vara noslīga uz ielas. Te mēs to kā publisku īpašumu uztvērām.
Turklāt mēs esam lieli meistari apstrādāt masas un atsevišķas personības vārdos un rakstos, ar veiklām manierēm un visādiem līdzeklīšiem, par kuriem lētticīgajiem nav nekādas nojausmas, vadīt tās pēc mūsu gribas. Mūsu pārvaldes mākslas pamatā ir visasākā novērošana un sašķelšana, analīze, kas balstīta uz tādiem argumentācijas smalkumiem, ka neviens nevar ar mums sacensties. Arī mūsu politisko plānu metos, mūsu slepeno apvienību noslēgtībā un varā neviens nevar ar mums mēroties. Tikai jezuītus varētu ar mums salīdzināt. Taču mēs pratām muļķīgo masu acīs viņus pazemināt, jo viņi veido redzamu korporāciju, bet mēs paši ar savu slepeno korporāciju palikām ēnā. Turklāt - vai pasaulei nav vienalga, kas to pārvalda: katoļu baznīcas galva vai despots no Gudro asinīm? Mums, Gudrajiem, tas katrā ziņā nav vienalga.

5.3. Kāpēc kristīgās valstis nevar vienoties

Vispārēja lētticīgo savienība mūs varētu uzvarēt. Bet no šīm briesmām mēs esam pasargāti, jo starp lētticīgajiem iesakņojusies nepārvarama šķelšanās. Divdesmit gadu simteņus mēs esam dedzīgi veicinājuši personiskos un tautu kontrastus, rasu un ticību naidu. Pateicoties šim apstāklim, neviena kristīga valsts neatradīs atbalstu, jo ikviena cita valsts domā, ka savienība pret mums tai nav izdevīga. Mēs esam stipri, ar mums jārēķinās! Patlaban pat visniecīgākā vienošanās starp valstīm netiek noslēgta bez mūsu slepenas līdzdalības šajā spēlē.

5.4. Gudrie - Dieva izredzētie

"Per me reges regnant - caur mani valda ķēniņi." Pravieši mums ir mācījuši, ka mēs no paša Dieva esam izredzēti kundzībai pār visu pasauli. Dievs pats mums ir devis vajadzīgo apdāvinātību, lai mēs spētu veikt šo lielo uzdevumu. Pat tad, ja pretējā nometnē rastos gara varonis, kas ar mums ielaistos cīņā, viņam tomēr nāktos krist, jo jauniesācējs nevar mēroties spēkiem ar pieredzējušu karotāju. Cīņa starp mums būtu tik nežēlīga, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi; gara varonis būtu arī nācis par vēlu.

5.5. Zelts - valsts mašīnas dzinējspēks

Visus valsts mašīnas riteņus dzen spēks, kas pilnīgi atrodas mūsu rokās, - zelts! Mūsu zinātnieku radītā tautsaimniecības mācība jau sen ir ierādījusi naudai augstāko vietu.

5.6. Tirdzniecības un amatu monopols

Lai varētu neierobežoti valdīt, kapitālam jāiekaro tirdzniecības un amatu monopols. Neredzamas rokas jau strādā, lai šo plānu īstenotu pasaulē. Šāda privilēģija dod rūpniekiem politisko varu, bet tā kalpo tautas apspiešanai. Patlaban ir svarīgāk tautas atbruņot nekā vest karā: svarīgāk ir izmantot uzliesmojušās kaislības mūsu labā, nekā tās dzēst; svarīgāk ir svešās domās ieiet un tās izmantot nekā šīs domas apkarot.

5.7. Mūsu šķeltnieciskās kritikas nozīme

Mūsu valdības galvenais uzdevums ir vājināt sabiedriskās domas pretestības spēku ar visu notikumu šķeltniecisko kritiku atradināt ļaudis no patstāvīgas domāšanas, kas varētu mums nākt par ļaunu, bet pastāvošos gara spēkus novirzīt uz tukšu runu kauju.

5.8. Runātāju tribīnas

Tautas un atsevišķas personas visos laikos vārdus ir uzskatījušas par darbiem; tās apmierinājās ar ārišķībām, neievērojot, vai sabiedriskajā dzīvē solījumiem seko arī to izpildīšana. Tādēļ tautai mēs sarīkosim izstādes, kur ar lielu daiļrunību tiks izskaidrots, ko mēs vispārējā progresa labā esam darījuši.

5.9. Nogurdināšana ar skaistām runām

Mēs pārņemsim visu partiju un virzienu liberālo seju un izvirzīsim runātājus, kuri runās tik ilgi, līdz būs nogurdinājuši cilvēkus ar savām skaistajām runām un iedvesuši viņos šausmas no visu virzienu oratoriem.

5.10. Kā mēs valdām pār sabiedrisko domu

Lai pārvaldītu sabiedrisko domu, mums jāsēj šaubas un nesaskaņas, tajā pašā laikā mēs liekam izteikt dažādus pretrunīgus uzskatus, līdz to jūklī lētticīgie vairs neatrod izeju un nāk pie atzinuma, ka valsts tiesiskajos jautājumos vislabāk ir būt bez kādiem ieskatiem, jo tautai nav šajās lietās nepieciešamās kompetences, un ka tikai tas var šos jautājumus patiesi pārredzēt, kas pats tautu vada. Tas ir mūsu pirmais noslēpums!
Otrs mūsu lietas panākumiem ne mazāk svarīgs noslēpums ir tas, ka pēc iespējas jāvairo tautas kļūdas un trūkumi. Visas sliktās paražas, kaislības, visi sabiedriskās kontaktēšanās noteikumi jānoved līdz galējībai, tā, ka neviens no trakā haosa vairs nevar rast izeju un cilvēki cits citu vairs nesaprot. Tad mums būs viegli sēt nesaskaņas visās partijās, aizkavēt ikvienu spēku apvienojumu, kas mums vēl negrib pakļauties, un jau pašā sākumā vājināt katru personisko enerģiju, kura mūsu lietu kaut kā varētu traucēt.

5.11. Personiskās enerģijas nozīme

Nekas nav briesmīgāks par personības varu.
Ja personība ir apveltīta ar radošām gara spējām, tā var izdarīt vairāk nekā miljoniem savstarpēji sašķēlušos cilvēku. Tamdēļ lētticīgo sabiedrības audzināšana mums jāvirza tā, lai katra tāda uzdevuma priekšā, kas prasa enerģiju un izšķirību, tā bezcerīgā vājumā nolaistu rokas. Spriegums, ko izraisa darbības brīvība, novājina spēkus, tiklīdz tas saduras ar svešu brīvību. Tas rada smagas morāla rakstura sadursmes, vilšanos cerībās un neveiksmēs.

5.12. Virskundzība

Ar visiem šiem līdzekļiem mēs lētticīgos tā nogurdināsim, ka viņi būs spiesti mums piedāvāt pasaules kundzību. Pēc visas savas dispozīcijas mēs esam spējīgi visus pasaules valdības spēkus bez asas pārejas sevī uzsūkt un nodibināt virskundzību. Tagadējo valdnieku vietā mēs liksim šausmu tēlu, kas tiks nosaukts par virsvaldības administrāciju. Tā rokas kā spīles izstiepsies visos virzienos un padarīs sevi par tik varenu iestādi, ka visas tautas nolieksies mūsu kundzības priekšā.

6. PROTOKOLS

6.1. Lētticīgo labklājības atkarība no monopoliem

Ļoti ātri mēs nodrošināsim sev milzīgas monopoltiesības, kuras izslēgs jebkuru svešu konkurenci un kļūs mums par varenu bagātības avotu. No šiem monopoliem pat lielās bagātības būs atkarīgas tādā mērā, ka tās pazudīs pirmajā dienā pēc veco valdību lielā sabrukuma - tāpat kā valstu maksāt spējām un kredītspējām dāvātā uzticība (valsts kredīts). Es lūdzu še klātesošos tautsaimniekus šīs domas nozīmi pareizi novērtēt. Ar visiem līdzekļiem mums jāattīsta mūsu virskundzības vara, tai jāparādās kā visu to aizstāvei un labdarei, kuri mums labprātīgi pakļaujas.

6.2. Aristokrātijai tiks nolaupīti zemes īpašumi

Aristokrātija kā valsts vara tiek likvidēta. Šajā ziņā mums ar to vairs nav jārēķinās. Bet kā zemes īpašniece tā mums ir kaitīga tāpēc, ka, pateicoties saviem eksistences avotiem, var palikt neatkarīga. Tādēļ ir svarīgi par katru cenu atņemt tai zemes īpašumus. Vislabākais līdzeklis, kā to izdarīt, ir paaugstināt nodokļus uz zemi, lai zemes īpašnieki kristu parādos. Tas noturēs zemes īpašumus absolūtā atkarībā. Savu iedzimto īpašību dēļ aristokrātija neprot iztikt ar mazumu, tādēļ tai drīz jāaiziet bojā.

6.3. Tirdzniecība, amati un spekulācija

Tajā pašā laikā tirdzniecība un amati mums pastiprināti jāatbalsta un visiem spēkiem jāveicina spekulācija. Tā mums kalpo kā pretstats pieaugošajai rūpniecības varai. Ja nebūtu spekulācijas, industrija palielinātu pilsonisko kapitālu un paceltu lauksaimniecību, tādā kārtā atsvabinot zemes īpašumus no parādu verdzības zemes bankām. Mums ir jāpanāk, lai industrija uzsūc sevī gan darbaspēku, gan arī naudu un ar spekulācijas palīdzību visas pasaules bagātības nodod mums. Tad visi lētticīgie būs ubagi, un, lai vilktu savu dzīvību, viņi lieksies mūsu priekšā!

6.4. Pavedināšana uz greznību

Lai sagrautu rūpniecību, mēs liksim lietā ne tikai spekulāciju, bet arī vēl citu līdzekli - stipru tieksmi un greznību, kas prasīs visu aprijošus izdevumus.

6.5. Darba algas paaugstināšana un pārtikas produktu sadārdzināšana

Darba algu mēs paaugstināsim, bet tas strādniekiem nedos nekādu labumu, jo tajā pašā laikā mēs paaugstināsim cenas visiem pirmās nepieciešamības priekšmetiem. Par attaisnojumu izmantosim aizbildināšanos ar it kā bēdīgo zemkopības un lopkopības stāvokli.

6.6. Nelikumība un žūpība

Rūpniecības un amatniecības ražošanas avotus mēs mākslīgi un jo dziļi sašķobīsim, ja pieradināsim strādniekus pie nelikumības un žūpības un visus garīgi augstu stāvošos spēkus no zemes dabūsim prom.

6.7. Mūsu tautsaimniecisko teoriju propagandas slepenā nozīme

Lai lētticīgie pirms laika neuzzinātu lietu īsto stāvokli, mēs to rūpīgi aizplīvurosim. Tam noderēs mūsu tautsaimnieciskās mācības, no kurām dveš it kā nopietna cenšanās iestāsies par strādnieku šķiru un pasaules saimniecības principiem.

7. PROTOKOLS

7.1. Stiprās bruņošanās mērķis

Stiprā bruņošanās un policijas pastiprināšana kalpo vienīgi mūsu jau izklāstīto plānu realizēšanai. Mums jāgādā par to, lai visās valstīs būtu ne tikai policija un zaldāti, bet arī nabagie un daži no mums atkarīgi miljonāri.

7.2. Rūgšana, ķildas, naids visā pasaulē

Visā Eiropā un pēc tam arī citās pasaules malās mums jāizraisa rūgšana, ķildas, ienaids. Ar to mēs sasniegsim dubultu labumu. Pirmkārt, visas valstis no mums baidīsies, jo tās labi zina, ka mēs pēc patikas jebkurā laikā varam izraisīt nemierus vai atjaunot veco kārtību. Visas zemes ir paradušas raudzīties uz mums kā uz neizbēgamu ļaunumu. Otrkārt, ar savām intrigām, kurās ar valsts tiesisku vai saimniecisku līgumu un kredītu palīdzību esam iepinuši visas valsts pārvaldes, mēs sajauksim visus pavedienus. Lai šo mērķi pilnīgi sasniegtu, visās pārrunās mums jārīkojas ļoti viltīgi, turpretim, ārēji, tā saucamajā oficiālajā sarakstē, mēs izmantosim citu paņēmienu un vienmēr izliksimies godīgi un pretimnākoši. Ja ievērosim šos principus, mēs pieradināsim valsts pārvaldes un tautas šo ārējo uzvedību ņemt par pilnu un mūs vēl uzskatīs par cilvēces labdariem un glābējiem.

7.3. Lētticīgo pretestības salaušana, izmantojot lokālus karus un vispārēju pasaules karu

Tiklīdz lētticīgo valsts iedrošināsies izrādīt pretestību, mums jābūt spējīgiem pavedināt tās kaimiņu uz karu pret šo valsti. Bet, ja kaimiņvalsts ar to vienotos un uzstātos pret mums, mums jāizraisa pasaules karš.

7.4. Valsts mākslas panākumu priekšnoteikums - nolūku turēšana slepenībā

Sekmīgas valsts mākslas augstākais princips ir - visus pasākumus turēt visstingrākajā slepenībā. Ko valstsvīrs saka, tam nekādā ziņā nav jāsakrīt ar to, ko viņš dara.

7.5. Prese un sabiedriskā doma

Mums jāpiespiež valsts pārvaldes enerģiski atbalstīt mūsu plaši izstrādāto plānu, kas tuvojas vēlamajai realizācijai. Līdzeklis tā panākšanai mums būs atrunāšanās ar sabiedrisko domu, kuru mēs slepeni būsim apstrādājuši ar tā saucamo astoto lielvalsti - presi. Ar pavisam maziem izņēmumiem, kuri vispār nekrīt svarā, visa prese ir mūsu rokās.

7.6. Amerika, Ķīna, Japāna - Gudro instrumenti

Eiropas valstu iznīcināšanas plānu mēs izteiksim dažos vārdos: vienai no tām mēs pierādīsim savu varu ar teroru. Ja lieta nonāks līdz tam, ka pret mums sāksies visu Eiropas valstu kopēja sacelšanās, tad mūsu vārdā tām atbildēs amerikāņu, ķīniešu vai japāņu lielgabali.

8. PROTOKOLS

8.1. Taisnas tiesas lokāmība

Mums jāapbruņojas ar visiem līdzekļiem, kurus mūsu pretinieks varētu lietot pret mums. Tādēļ mums jāiepazīstas ar visiem likumgrāmatu smalkumiem un viltībām, lai tad, kad mums tas būs vajadzīgs, tiktu pasludināti pārdroši un netaisni spriedumi, bet ir no svara šos spriedumus tā sastādīt, lai tie liktos kā tiesiskas iekārtas augstākā tikumiskā izpausme.

8.2. Gudro palīgspēki

Mūsu valdībai jāpulcē ap sevi civilizēti spēki, kuru vidū tai jādarbojas. Tie galvenokārt ir žurnālisti, juristi, pārvaldes ierēdņi, valstsvīri un beidzot tās personas, kuras mūsu speciālajās skolās baudījušas īpašu izglītību.

8.3. Mūsu speciālās skolas un to mērķi

Šos cilvēkus mēs iesvaidīsim visos sabiedriskās dzīves noslēpumos. Viņi iemācīsies katru valodu, kura veidota no politiskiem burtiem un vārdiem. Viņi tiks iepazīstināti ar cilvēka dabas dziļāko būtību un visām tās jutīgajām stīgām, uz kurām viņiem jāmācās spēlēt. Pie šīm stīgām pieder īpašs lētticīgo pasaules uzskats, viņu centieni, trūkumi, tikumi un netikumi, kā arī atsevišķu šķiru sevišķās īpašības. Protams, galvenie mūsu valdības darbinieki, par kuriem es runāju, nedrīkst nākt no lētticīgo aprindām, kuras pieradušas izpildīt savus amata pienākumus, nedomājot, kas ar to gribēts sasniegt, kādēļ viņi vajadzīgi.
Ierēdņi bieži paraksta dokumentus, tos neizlasot. Valstij viņi kalpo pa daļai aiz godkārības, pa daļai pašlabuma dēļ, bet bez īsta mērķa.

8.4.Tautsaimnieki un miljonāri

Ap mūsu valdību mēs pulcēsim neskaitāmus tautsaimniekus. Gudro izglītošanā tautsaimnieciskā mācība ir galvenais priekšmets. Mēs aicināsim pie sevis lielu skaitu baņķieru, rūpnieku, finansistu un, pats galvenais, miljonāru, jo patiesībā taču visu izšķirs naudas vara.

8.5.Kam lai uzticam atbildīgas valsts vietas

Kamēr vēl baidāmies atbildīgās valsts vietās ielikt mūsu brāļus, mēs tās uzticēsim tādām personām, kuru pagātne un raksturs viņu rūpību garantē. Te vajadzīgs, lai starp šīm personām un tautu būtu bezdibenis! Šīs vietas mēs drīkstam uzticēt tikai tādām personām, kuras sagaida nāvessods vai izsūtīšana gadījumā, ja tās mūsu pavēlēm nepaklausītu. Tām jābūt gatavām aizstāvēt mūsu intereses līdz pēdējam elpas vilcienam.

9. PROTOKOLS

9.1.Mūsu principu piemērošana tautu audzināšanas darbā

Piemērojot savus principus, mums jāņem vērā tās tautas īpatnības, kuras vidū tie darbosies. Vienādai mūsu principu piemērošanai nevar būt nekādu panākumu, kamēr tauta nav uzaudzināta pēc mūsu metodes. Bet, ja jūs uzmanīgi stāsities pie darba, jūs redzēsit, ka pietiek ar desmit gadiem, lai pārveidotu viscietāko raksturu. Tad mēs varam ierindot tautu pie tām, kuras jau esam sev pakļāvuši.

9.2. Gudro lozungs

Tiklīdz mēs tiksim pie varas, veco lozungu "Brīvība, Vienlīdzība, Brālība", kuru, patiesību sakot, pasaulē palaida mūsu Gudrie, aizstāsim ar vārdu grupām, kas izteic tikai domas. Mēs teiksim: "Tiesības uz Brīvību, Vienlīdzības pienākums, Brālības piemērs" un tā āzi saķersim pie ragiem. Faktiski katru svešu kundzību mēs jau esam nobīdījuši pie malas, lai gan tiesiski tās vēl eksistē. Ja tagad kāda valsts ceļ pret mums protestu, tad tikai formas pēc, pat ar mūsu ziņu un gribu.

9.3. Gudro despotisms

Faktiski mums nav šķēršļu. Mūsu kundzība izpaužas ārpus likuma pasludinātā formā, kuru mēdz apzīmēt ar vārdu diktatūra. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka pašlaik mēs esam likumdevēji; mēs tiesājam un esam spriedumu izpildītāji, mēs sodām un apžēlojam, kā visu mūsu armiju vadoņi mēs augstu sēžam zirgā. Mums piemīt nevaldāma godkārība, neremdināma mantkārība, nežēlīga atriebības kāre un nepielūdzams naids.

9.4. Bubulis – terors

No mums nāk bubulis – visuvarenais terors.

9.5. Kas kalpo Gudrajiem

Mums kalpo visu uzskatu un virzienu cilvēki: vīri, kuri atkal grib nodibināt karaļa valdību, demagogi, sociālisti, komunisti un visādi utopisti. Mēs viņus visus esam iejūguši. Katrs no viņiem sašķoba beidzamos valsts varas balstus un mēģina gāzt pastāvošo tiesisko iekārtu. Tādējādi tiek mocītas visas valdības. Katrs ilgojas pēc miera un ir gatavs mīļā miera dēļ visu upurēt. Bet mēs viņiem neliekam mieru, kamēr viņi atklāti un absolūti mūsu pasaules virskundzību nav atzinuši. Tauta vaid un paģēr sociālā jautājuma atrisināšanu vispārējā starptautiskās saprašanās ceļā. Bet, tā kā tautas ir sašķēlušās partijās un partiju cīņa prasa lielus līdzekļus, visas tautas un partijas ir atkarīgas no mums, jo nauda ir tikai mums.

9.6. "Redzošie" un "aklie" spēki

Mēs varētu baidīties, ka lētticīgo redzošie spēki apvienosies ar tautu aklajiem spēkiem. Tāpēc esam veikuši visus drošības pasākumus, lai šādu iespējamību novērstu. Starp abiem spēkiem esam uzcēluši mūri savstarpējā terora formā. Šādā kārtā aklais tautas spēks paliek mūsu atbalsts. Mēs un tikai mēs būsim to vadoņi. Un beigās pilnīgi tuvināsim mūsu mērķiem.

9.7. Mūsu sakari ar tautu

Lai aklie joprojām pakļautos mūsu vadībai, mums laiku pa laikam jāstājas visciešākajos sakaros ar tautu. Ja personiski to izdarīt nav iespējams, šim nolūkam jāizmanto uzticamākie brāļi. Ja mēs esam atzīti kā vara, mēs paši runāsim ar tautu uz ielām, laukumiem un mācīsim valsts tiesiskajos jautājumos pieņemt tos uzskatus, kādi mums vajadzīgi.
Neviens nevar pārbaudīt, kas tautai lauku skolās tiek mācīts.

9.8. Liberālā patvaļa

Lai priekšlaikus neiznīcinātu lētticīgo iestādes, mēs pie darba ķeramies ar vislielāko uzmanību un vispirms satveram tikai atsperu galus, caur kuriem viss tiek dzīts. Šīs atsperes agrāk atradās stingrā, taču taisnīgā sadalījumā, bet mēs tās aizstājām ar liberāļu patvaļu. Mēs pieskārāmies juridiskajai vēlēšanu kārtībai, presei, personas brīvībai, bet galvenokārt izglītībai un audzināšanai kā brīvās dzīves stūrakmeņiem.

9.9. Maldu teorijas

Jaunatni mēs esam padarījuši muļķīgu, paveduši to un samaitājuši. Šis mērķis tika sasniegts tādējādi, ka mēs tās audzināšanu būvējām uz neīstiem principiem un mācībām, kuru melkulība mums bija labi zināma, bet kuras mēs tomēr likām izmantot.

9.10.Likumu iztulkošana

Pastāvošos likumus mēs neesam grozījuši pēkšņi, bet to jēgu ar pretrunīgiem iztulkojumiem esam pilnīgi deformējuši. Tā mēs negaidot guvām lielus panākumus. Vispirms ar daudzajiem iztulkojumiem likumi tika padarīti neskaidri un tad pamazām pārvērsti preteškībās. Valsts vadība zaudēja jebkādu pārskatu un beidzot no ārkārtīgi sarežģītās un pretrunīgās likumdošanas nevarēja rast izeju. Tā attīstījās tiesāšana pēc sirdsapziņas, nevis likumkrājumiem.

9.11. Apakšzemes ceļi galvaspilsētās

Jūs varētu iebilst, ka lētticīgie ar ieročiem rokās mums varētu uzbrukt, ja viņi pirms laika atklātu mūsu plānus. Šādam gadījumam mūsu rīcībā ir pēdējais briesmīgais līdzeklis, no kura jānodreb pat visdrosmīgākajai sirdij. Visās pasaules galvaspilsētās drīz būs izbūvēti apakšzemes ceļi. Briesmu gadījumā no to galerijām mēs uzspridzināsim veselas galvaspilsētas ar visām iestādēm un dokumentiem.

10. PROTOKOLS

10.1. Ārišķība politikā

Šoreiz es sākšu ar savu agrāko tēžu atkārtošanu. Es lūdzu jūs atcerēties, ka valdības un tautas politikā apmierinās ar ārišķībām. Kā gan lai tās uzzinātu lietu īsto stāvokli, ja viņu priekšstāvjiem izpriecas stāv augstāk par visu? Mums šis apstāklis ir ļoti nozīmīgs. Tas mums noderēs, apspriežot jautājumus par valsts varas sadalīšanu, vārda, preses, ticības un sapulču brīvību, vienlīdzību likuma priekšā, īpašuma un dzīvokļa neaizskaramību, netiešajiem nodokļiem un likumu atpakaļejošo spēku utt. Par šiem jautājumiem ar tautu nemaz nedrīkst tieši un atklāti runāt. Ja tiešām ir nepieciešams tos skart, tad mēs nedrīkstam ielaisties sīkumos, bet tikai vispārējās frāzēs atzīt modernās likumdošanas principus.

10.2. Nelietības ģenialitāte

Tauta jūt sevišķu mīlestību un cieņu pret politiskās varas ģēnijiem un par visām viņu varmācīgajām izdarībām izsakās apmēram tā: “Nelietīgi, protams, nelietīgi, bet veikli... Acu apmānīšana, bet kā izdarīta, cik lieliski bezkaunīgi!”
Mēs ceram iesaistīt visas tautas mūsu projektētās jaunās ēkas pamatu likšanas darbā. Lūk, kādēļ mums vispirms jāiegūst un jāiemanto tā bezbēdīga drosme un gara spēks, kas mūsu darbinieku personās sagraus visus šķēršļus mūsu ceļā.

10.3. Ko sola Gudro veiktais valsts apvērsums

Kad savu iecerēto valsts apvērsumu būsim īstenojuši, mēs tautām teiksim: “Viss ir gājis briesmīgi slikti, jūs visi esat ciešanu un bēdu nomocīti. Redziet, mēs darām galu tam, kas izraisīja jūsu ciešanas: tautībām, zemju robežām, dažādām naudas zīmēm. Protams, jūs varat mūs tiesāt, bet vai jūsu spriedums var būt pareizs, ja jūs to pasludināt, pirms neesat izmēģinājuši to, ko mēs jums gribam dot?” Tad tās mums uzgavilēs un lielā pacilātībā nēsās uz rokām.
Nobalsošanas forma, ar kuras palīdzību mēs esam tikuši pie varas un pie kuras mēs esam pieradinājuši viszemāko sabiedrības locekli, jo mēs rīkojām sapulces un pieņēmām rezolūcijas, mums izdarīs pēdējos pakalpojumus.

10.4. Vispārējās vēlēšanu tiesības

Šā mērķa sasniegšanai mums vispirms jāpanāk vispārējās vēlēšanu tiesības, lai radītu neierobežotu vairākuma varu, kuru mēs no izglītotajām sabiedrības šķirām vien nekad neiegūtu.

10.5. Pašnoteikšanās

Pēc tam kad visus būsim pieradinājuši pie pašnoteikšanās domas, mēs iznīcināsim ģimeni un tās audzinošo nozīmi. Mēs pratīsim aizkavēt augsti apdāvinātu personību rašanos, kuru izvirzīšanos mūsu vadītās masas nepieļaus. Tās taču pieradušas tikai mums sekot, jo mēs par paklausību un uzmanību labi samaksājam! Tādā kārtā mēs esam radījuši akli paklausīgu spēku, kurš nebūt nebūs spējīgs pret mūsu priekšstavju gribu kaut ko uzsākt. Tauta viņu kundzībai pilnīgi pakļausies, jo zinās, ka no viņiem ir atkarīgs darbs un dažādi citi labumi.

10.6. "Panama". Deputātu nama un prezidenta loma

Lai šo mūsu kāroto rezultātu sasniegtu, mēs gādāsim par tādu prezidentu ievēlēšanu, kuru pagātnē ir kāds tumšs punkts jeb "panama". Tad viņi kļūs par mūsu priekšrakstu uzticamiem izpildītājiem. No vienas puses, viņiem pastāvīgi jābaidās, ka mēs nāksim klajā ar atklājumiem, kas viņu ieņemamo stāvokli padarīs neiespējamu; no otras puses, viņiem kā katram cilvēkam piemitīs pilnīgi saprotamā cenšanās reiz sasniegtajā varas stāvoklī nostiprināties, lai privilēģijas un godu, kas pienākas prezidentam, pēc iespējas ilgāk baudītu. Deputātu nams viņu vēlēs, aizsegs un aizstāvēs, tomēr deputātu namam mēs atņemsim tiesības likumus izdot un grozīt. Šīs tiesības mēs nodosim atbildīgam prezidentam, kurš mūsu rokās ir marionete. Prezidenta vara tādējādi kļūs par mērķi neskaitāmiem uzbrukumiem. Bet mēs kā pašaizsardzības līdzekli viņam dosim tiesības deputātu namu atlaist un jaunu vēlēšanu formā uzaicināt tautu par jaunu izteikt savu lēmumu, to pašu tautu, kuras vairākums akli seko mūsu pamācībām. Neatkarīgi no tā mēs dosim prezidentam tiesības pasludināt karastāvokli. Šīs tiesības mēs pamatosim ar to, ka prezidentam kā visu zemes aizsardzības spēku galvām jebkurā laikā jābūt iespējai ar tiem rīkoties, jo viņa kā atbildīga valsts priekšstāvja pienākums ir sargāt no uzbrukumiem jauno konstitūciju un jaunās republikas brīvību.

10.7. Gudrie kā likumdevēji

Tāpat jau ir skaidrs, ka, pastāvot šādiem apstākļiem, svētnīcas atslēga atradīsies mūsu rokās un, izņemot mūs, likumdošanu neviens cits nevadīs.

10.8. Republiku jaunā konstitūcija

Ar jaunās republikāniskās konstitūcijas ieviešanu, to darot it kā valsts noslēpumu aizsardzības labā, mēs atņemsim deputātu namam tiesības izteikt valdībai pieprasījumus par valsts tiesiskajiem pasākumiem.
Turklāt tautas priekšstāvju skaitu jaunajā konstitūcijā mēs ierobežosim uz mazāko. Tā mēs vienlaikus sasniegsim arī politisko kaislību manāmu atdzišanu, mazināsies cenšanās nodarboties ar valsts mākslu. Ja pēkšņi mazākums sāktu pretoties, mēs to salauztu ar uzsaukumu tautai.
Valsts prezidenta uzdevums būs iecelt deputātu nama un senāta prezidentus, kā arī viņu vietniekus. Sesijas mēs atcelsim, to vietā prezidentam kā izpildvaras nesējam būs tiesības tautas priekšstāvjus iesaukt un atlaist. Atlaišanas gadījumā viņš varēs jaunas sapulces sākumu pēc savas patikas atlikt. Lai prezidentu, kurš mūsu plānu īstenošanas labad, patiesību sakot, ir ievilkts nelikumīgā darbība, tomēr pasargātu no saukšanas pie atbildības, ministriem un citiem viņam tuviem augstākajiem pārvaldes ierēdņiem mēs liksim dot padomu ar pastāvīgiem rīkojumiem un pasākumiem apiet prezidenta pavēles, bet atbildību par to uzņemties pašiem. Tādas pilnvaras mēs sevišķi ieteicam dot augstākajai tiesu palātai, valsts padomei un ministru padomei, bet ne atsevišķām personām.
Spēkā esošos likumus, kurus var dažādi iztulkot, prezidents pastāvīgi iztulkos mūsu interesēs. Viņš tos neizpildīs, ja mēs viņam uz šādu nepieciešamību norādīsim. Turklāt viņam būs tiesības ierosināt uz īsu laiku jaunus likumus un pat likt priekšā konstitūcijas grozījumus. Lai to pamatotu, viņam tikai jāpasaka, ka tas nepieciešams valsts interesēs.

10.9. Pāreja uz Gudro patvaldību

Šādā kārtā mēs varam pamazām, soli pa solim iznīcināt visu, kas pirms mūsu kundzības sākuma bija republiku konstitūcijās. Nemanot pazudīs visu konstitucionālo tiesību pēdējās pēdas, līdz beidzot būs pienācis laiks, kad mūsu patvaldības vārdā mēs sagrābsim valdības varu.

10.10. Pasaules valdnieka pasludināšana

Mūsu pasaules valdnieka atzīšana var notikt jau pirms konstitūciju nobīdīšanas pie malas. Visizdevīgākais mirklis tam būs pienācis tad, kad ilgo nemieru nomocītās tautas, ievērojot viņu valdnieku nevarību, par ko esam parūpējušies mēs, izgrūdis saucienu: "Nobīdiet viņus pie malas un dodiet mums vienu vienīgu pasaules valdnieku, kas mūs visus apvienotu un mušu mūžīgā naida iemeslus - valsts robežas, reliģiju, valsts parādus - atceltu, kas mums beigās dotu mieru un atpūtu, ko mēs veltīgi gaidījām no mūsu valdniekiem un tautu pārstāvniecībām."

10.11. Epidēmiju izplatīšana un citas Gudro intrigas

Jūs paši ļoti labi zināt, ka vajadzīgs ilgs un nenogurstošs darbs, lai visas tautas pamudinātu uz šādu saucienu. Mums bez mitēšanās visās zemēs jāsaindē tautu un valstu savstarpējās attiecības; mums visas tautas, liekot lietā skaudību un naidu, strīdus un karu, pat trūkumu, badu un epidēmiju izplatīšanu, tiktāl jāsapūdē, lai lētticīgie nerastu nekādu citu izeju kā pakļauties mūsu naudas varai un pilnīgai kundzībai.
Ja mēs tautām dosim iespēju atvilkt elpu, mūsu kaismīgi kārotais mirklis nekad neiestāsies. 

11. PROTOKOLS

11.1. Jaunās konstitūcijas programma

Valsts padome valdnieka varu atbalstīs. Kā likumdevējas varas redzamajai daļai tās uzdevums ir izstrādāt likumu pareizus tekstus un priekšrakstus visos sīkumos. Jaunās konstitūcijas programma tātad noteiks to, ka mēs radām likumus un spriežam tiesu. Tas notiks:
1. Ar likumdevēju korporāciju atzinumiem, bet attiecīgās direktīvas priekšlikumu formā šām korporācijām dosim mēs.
2. Ar prezidenta vispārējām pavēlēm, senāta un valsts padomes lēmumiem (pēdējie - ministru dekrētu formā).
3. Ar valsts apvērsumam izdevīga brīža izvēli.

11.2. Dažas nākamā apvērsuma detaļas

Pēc tam kad savu darbību lielos vilcienos esam ieskicējuši, mēs gribam vēl iedziļināties dažos īpašos apstākļos, kuri mums varētu palīdzēt gūt pilnīgu uzvaru. Ar šiem īpašajiem apstākļiem es saprotu preses, biedrošanās un sirdsapziņas brīvību, vispārējas vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības un daudz ko citu, kas tūliņ pēc valsts apvērsuma no cilvēces garīgā arsenāla pazudīs vai pašos pamatos tiks grozīts. Valsts apvērsums dod mums vienīgo iespēju ar vienu rāvienu tikt pie mums vēlamās konstitūcijas. Katrs vēlākais grozījums slēpj sevī lielas briesmas. Ja tas ietver jaunus ierobežojumus un tiek ar lielu stingrību īstenots dzīvē bailēs no tālākas stāvokļa pasliktināšanās, cilvēki var nonākt izmisumā. Ja turpretim tas mīkstina tagadējos nolikumus, cilvēki teiks, ka mēs savu kļūmi esam atzinuši; tad arī uzticība mūsu nemaldīgumam zudīs uz visiem laikiem; runās, ka mēs baidāmies un tādēļ esam spiesti izrādīt pretimnākšanu. Pateicīgs mums nebūs neviens, jo katrs uzskatīs, ka izdarīt mīkstinājumus ir mūsu pats par sevi saprotams pienākums. Tātad katrs jaunās konstitūcijas grozījums var mums tikai kaitēt. Tāpēc jārīkojas tieši otrādi, kā sevī kaut kas noslēgts, pilnīgs un perfekts tā mums jāuzspiež tautām tai mirklī, kad pēc notikušā valsts apvērsuma tās vēl ir apdullušas un to spēki vēl nav konsolidēti. Tautām ir jāatzīst: mēs esam tik stipri, tik neievainojami, tik vareni, ka mums ar tām nav jārēķinās, ka mēs ne tikai neievērosim viņu vēlēšanos, bet pat esam gatavi un spējīgi jūtu izlaušanos katrā mirklī un katrā vietā ar nesatricināmu varu apspiest. Tiklīdz lētticīgie ir nākuši pie atziņas, ka mēs visu varu esam sagrābuši savās rokās un kategoriski atsakāmies tajā ar viņiem dalīties, viņi aiz bailēm aizdarīs acis un bez iebildumiem uzņems visu, kam jānāk.

11.3. Lētticīgie ir aitas

Lētticīgie ir aitu bars, bet mēs, Gudrie, esam tie vilki. Vai jūs zināt, kas notiek ar aitām, kad vilki ielaužas viņu barā? Viņas aizmiegs acis un jau tādēļ vien stāvēs klusu, ka mēs apsolīsim viņiem laupītās brīvības atdot atpakaļ, kad visi miera ienaidnieki būs uzvarēti un visas partijas uzveiktas. Vai man jums jāsaka, cik ilgi lētticīgie uz savu tiesību atjaunošanu gaidīs?

11.4. Slepeno Gudro atklātie meli

Mēs esam radījuši neīstu valsts mācību un nepagurdami iedvesuši to lētticīgajiem, nedodot viņiem laiku apdomāties. Tas notika tādēļ, ka mēs savus mērķus varam sasniegt tikai pa aplinkus ceļiem, jo taisnais ceļš nav mūsu izkaisītajai ciltij pa spēkam. Šā mērķa labad mēs esam nodibinājuši slepenas Gudro struktūras. Neviens šīs struktūras un to mērķus nezina - un vismazāk gan lētticīgo vērši, kurus mēs esam piedabūjuši līdzdarboties atklātajās struktūrās, lai viņu ciltsbrāļiem kaisītu smiltis acīs. Caur Dieva žēlastību mēs, Gudrie, esam izkaisīti pa visu pasauli. Šajā mūsu cilts it kā vājībā ir viss mūsu spēks, kas jau aizvedis mūs pie pasaules kundzības sliekšņa. Pamatakmens ir ielikts, atliek tikai vēl būvi pabeigt.  

12. PROTOKOLS

12.1. Kas ir brīvība Gudro izpratnē

Vārds brīvība, kuru var dažādi izskaidrot, iztulkojams šādi: "Brīvība ir tiesības darīt to, ko atļauj likums." Šāds jēdziena formulējums pilnīgi nodod brīvību mūsu rokās, jo likumi sagrauj vai uzceļ to, ko mēs pēc savas nospraustās programmas vēlamies.

12.2. Prese nākamās Gudro kundzības pasaulē

Ar presi mēs apiesimies šādi. Kāda loma presei ir tagad? Tā kalpo tautas kaislību uzkurināšanai mums vēlamā virzienā vai partiju patmīlīgo centienu veicināšanai. Tā ir tukša, netaisnīga, melīga. Lielākā daļa cilvēku nemaz nezina, kam prese patiesībā kalpo. Mēs tai uzliksim iemauktus un stingri pievilksim pavadu. Līdzīgā kārtā mēs apiesimies ar citiem drukas ražojumiem, jo ko tas līdz, ka preses uzbrukumus pārtraucam, bet polemiskos rakstos tiekam apmeloti un diskreditēti. Sabiedriskās domas veidošanu, kas visai dārgi izmaksā, mēs, ievedot cenzūru, padarīsim par valsts ienākumu avotu. Mēs ieviesīsim zīmognodevu avīzēm un tiem, kas gribēs nodibināt avīzes vai tipogrāfijas, pieprasīsim ķīlu iemaksu, kas nodrošinās mūsu valdību pret visiem preses uzbrukumiem. Ja šādi uzbrukumi tomēr būtu, mēs piespriedīsim naudas sodus. Tādi pasākumi kā zīmognodeva, ķīlu iemaksas un naudas sodi valdībai dos lielus ienākumus. Partiju lapas varbūt no naudas sodiem nebaidīsies, bet atkārtota uzbrukuma gadījuma mēs tās aizliegsim. Neviens nedrīkst mūsu valdības nemaldīguma oreolam nesodīti pieskarties. Lai atrastu ieganstu avīzes vai žurnāla apturēšanai, mēs vienmēr apgalvosim, ka šis izdevums bez pamata uztrauca sabiedrisko domu. Es jūs lūdzu ievērot, ka mums uzbruks arī tādas avīzes, kuras mēs paši esam nodibinājuši. Bet šie uzbrukumi vienmēr skars tikai tos punktus, kurus mēs paši esam nodomājuši grozīt.

12.3. Avīžu, žurnālu un grāmatu iepriekšēja pārbaude. Ziņu biroji

Neviena ziņa nenāks atklātībā bez mūsu pārbaudes. Šo mērķi pa daļai mēs sasniedzam jau tagad tādējādi, ka jaunās ziņas no visas pasaules sanāk tikai dažos ziņu birojos, kur tiek apstrādātas un tikai tad sniegtas laikrakstu vadībai, iestādēm utt. Šiem ziņu birojiem maz pamazām pilnīgi jāpāriet mūsu rokās un jādara zināms atklātībai tikai tas, ko mēs tiem rakstām priekšā. Mums jau tagad ir izdevies sabiedrības domu pasauli tādā kārtā pārvaldīt, ka gandrīz visi lētticīgie pasaules notikumus skata caur brillēm, kuras mēs esam viņiem uz acīm uzlikuši.
Jau tagad visā pasaulē neviena valsts nav spējīga sevi pasargāt no tā, lai mums netaptu zināms viss, ko lētticīgie savā muļķībā sauc par valsts noslēpumu. Neviena atslēga, neviens aizbīdnis nav diezgan stiprs, lai liegtu mums pieeju, neviena slepena nozare nav droša pret mūsu meklējumiem. Kas notiks pēc tam, kad mūsu pasaules valdnieka personā mūsu kundzība tiks atzīta visā pasaulē? Mēs gribam vēlreiz atgriezties pie preses nākotnes. Lai strādātu savā profesijā, ikviens izdevējs, drukātājs vai grāmatu tirgotājs būs spiests izņemt īpašu atļaujas apliecību, kuru mēs tūliņ atņemsim, ja kaut mazākajā mēra tiks pārkāptas mūsu pavēles. Tādā kārtā drukātais vārds kļūs par audzināšanas līdzekli mūsu valdības rokās, un tā vairs nebļaus, lai tauta nodotos neauglīgiem sapņiem par progresa fiktīviem labumiem.

12.4. Kas ir progress Gudro izpratnē?

Ikviens no jums zina, ka ar liberālisma miglainajiem solījumiem tiek bruģēts ceļš uz neprātīgiem sapņiem, kuri grib iznīdēt katru disciplīnu un kārtību cilvēku savstarpējās attiecībās un attieksmē pret valsti. Progress vai, pareizāk sakot, progresa ideja ir novedusi pie dažādām vienlīdzīgu tiesību (emancipācijas) formām, kurām vairs netiek noteiktas nekādas robežas. Visi tā saucamie progresīvie ir grāvēji - ja arī ne vienmēr savos darbos, tad savos uzskatos gan. Katrs no viņiem dzenas pakaļ kaut kādam "brīvības sapnim" un beidzot krīt patvaļā, tas ir, pastāvošās iekārtas pilnīgā noliegšanā tikai mīļās noliegšanas labad.

12.5. Vēlreiz prese

Mēs vēlreiz atgriežamies pie preses. Avīzes un visāda veida iespieddarbus vispār blakus ķīlu iemaksām mēs apliksim ar zīmognodevu atkarībā no lappušu skaita. Rakstiem, kuru apjoms mazāks par 30 lappusēm, mēs nodevu divkāršosim un ieviesīsim īpašu sarakstu. Tādējādi mēs ceram ierobežot periodisko izdevumu skaitu, jo no visiem iespieddarbiem tieši tie izplata vissliktāko indi, un rakstītāji būs spiesti rakstīt tik plašus rakstus, ka augsto cenu dēļ tie atradīs ļoti maz lasītāju. Bet tas, ko mēs paši izdosim, lai ietekmētu ļaudis mums vēlamā gar, būs tik lēts, ka tiks ātri vien izpārdots. Nodokli samazinās cilvēku rakstīšanas trakumu, bet rakstītāji, pateicoties sodu sistēmai, nonāks mūsu atkarībā. Ja tomēr daži no viņiem gribēs rakstīt pret mums, viņi neatradīs saviem darbiem izdevējus, jo katrs izdevējs būs spiests pirms darba iespiešanas saņemt no mūsu iestādēm izdošanas atļauju. Tādā kārtā mēs varēsim laikus uzzināt par uzbrukumiem, kas tiek gatavoti pret mums, un tos paralizēt, pasteidzoties ar publikācijām par to pašu tematu.
Grāmatas un avīzes ir divi nozīmīgākie audzināšanas līdzekļi. Pamatojoties uz to, mūsu valdība iegūs īpašumtiesības uz lielāko daļu avīžu un citu periodisko izdevumu. Tādējādi tā novērsīs galvenokārt neoficiālās preses kaitīgo ietekmi un aktīvi iespaidos tautas garu un noskaņojumu. Uz katrām 10 no mums tālu stāvošām avīzēm vai žurnāliem nāks 30 mūsu pašu dibinātie. Dabiski, atklātībā tas nedrīkst nākt zināms. Lai iemantotu neko nenojautušo lētticīgo uzticību, lai viņus visus ievilinātu lamatās un padarītu nekaitīgus, ārēji mūsu avīzes un žurnāli piederēs pie visdažādākajiem virzieniem.
Pirmajā vietā būs oficiālie periodiskie izdevumi un avīzes, kuru uzdevums būs visos gadījumos un katrā laikā aizstāvēt mūsu intereses; tādēļ to ietekme būs samērā maza.
Otrajā vietā būs pusoficiālās lapas, kurām jādabū mūsu pusē vienaldzīgie un remdenie.
Trešajā vietā mēs liksim savus fiktīvos pretiniekus, kuriem jāizdod vismaz viena lapa, kas ārēji ir visasākajā kontrastā ar mums. Mūsu patiesie ienaidnieki šo neīsto pretestību uzskatīs par īstu, tās paudējos viņi saskatīs savus domubiedrus un atklās tiem savas kārtis.
Mēs atbalstīsim visdažādāko virzienu avīzes: aristokrātiskas, republikāniskas, pat anarhistiskās, dabiski – tik ilgi, kamēr ir spēkā konstitūcija. Kā indiešu elku-dievam Višnu tām būs simts rokas, no kurām katra uztvers kādas kustības pulsāciju. Tiklīdz kāda pulsācija paātrināsies, neredzamas rokas šā virziena piekritējus novirzīs uz mūsu mērķiem, jo nekas nav vieglāk ietekmējams kā uztraukts cilvēks. Tie muļķi, kuri domā, ka viņi aizstāv savas partijas lapas uzskatus, patiesībā tikai atkārtos mūsu idejas vai, mazākais, tās idejas, kuras mums tieši noder. Viņi iedomājas, ka rīkojas atbilstoši savas partijas programmai, un nenojauš, ka maršē pakaļ karogam, kuram viņu priekšā liekam plandīties mēs.
Lai mūsu avīžu armiju vadītu šādā garā, mums jāvelta šai nozarei īpaša uzmanība. Zem nosaukuma "galvenā preses biedrība" mēs apvienosim daudzās, lielākoties mūsu pašu dibinātās rakstītāju biedrības, kurās mūsu ļaudis nemanot izvirzīs savus lozungus. Mūsu centienu kritikā mūsu izdevumi būs vienmēr pavirši, nekad neskarot lietas būtību; ar oficiālajām lapām tie risinās vienkāršu vārdu kauju, lai dotu mums iemeslu izteikt tuvākus paskaidrojumus, kuru tūlītēja paziņošana pirmajā oficiālajā publikācijā būtu neērta. Protams, tam jānotiek tikai tad, kad tas būs mums izdevīgi.
Fiktīviem uzbrukumiem pret mums būs arī blakus mērķis – tautu pārliecināt, ka tai ir pilnīga vārda brīvība. Ja brīvā vārda apspiešanas dēļ naidīgā prese mums tiešām uzbruktu, mūsu uzticības cilvēku stāvoklis būtu viegls. Viņi teiktu, ka šīs lapas izvirza muļķīgus apgalvojumus, jo lietišķu pamatojumu pret mūsu darbību tām nav.
Tā kā īstie notikumi nenonāks līdz atklātībai, mēs ar šādu darbību iegūsim tautas uzticību. Balstoties uz šo uzticību, visos valsts tiesiskajos jautājumos mēs pēc vajadzības sabiedriski domu satrauksim vai arī nomierināsim, pārliecināsim vai sajauksim. Mēs drukāsim te patiesību, te melus, te faktus, te labojumus – atkarībā no tā, kā ziņa uzņemta. Tas atbilst mūsu principiem – ikreiz uzmanīgi aptaustīt zemi, pirms liekam uz tās savu kāju. Pateicoties šādiem pret presi vērstiem paņēmieniem, mēs droši uzvarēsim savus ienaidniekus, jo viņu rīcībā nebūs nevienas lapas, kurā viņi pilnīgi varētu paust savus uzskatus. Beigu beigās mēs pat būsim atbrīvoti no pūlēm viņus atspēkot.
Mūsu izlūkojošos uzbrukuma gājienus trešajā vietā stāvošajās avīzēs (fiktīvie pretinieki) un oficiālās lapas mēs, ja būs vajadzīgs, enerģiski atspēkosim.

12.6. Gudro solidaritāte tagadējā presē

Jau tagad starp dienas laikrakstu līdzstrādniekiem pastāv cieša apvienība. Tā nonāk līdz lozungam: visu preses darbinieku pienākums ir savstarpēji sargāt preses noslēpumus. Arī te, tāpat kā pie senajiem auguriem, neviens darbinieks nedrīkst izpaust savas profesijas noslēpumus, kamēr nav vispārēja lēmuma par publikāciju. Neviens dienas laikraksta līdzstrādnieks neuzdrošināsies šo nolikumu pārkāpt, jo šajā profesijā tiek pieļautas tikai tādas personas, kuru pagātnē ir kāds tumšs punkts. Šī kauna zīme visas sabiedrības priekšā tiktu atklāta, tiklīdz šis darbinieks būtu izpaudis kādu profesionālu noslēpumu. Kamēr kauna traips zināms tikai dažiem līdzdalībniekiem, rakstītāja mirdzošajai slavai ar sajūsmu sekos zemes iedzīvotāju vairākums.

12.7. Provinču prasības

Sevišķi stiprus mūs dara provinču atbalsts. Te mums jāmodina cerības un centieni, kurus pastāvīgi varētu vērst pret galvaspilsētu, jo mēs tos iztēlosim kā provinces gribu un cerības uz neatkarību. Skaidrs, ka avots vienmēr ir viens un tas pats: mūsu aģitācija. Kamēr mēs vēl neesam sasnieguši nepieciešamo varas pilnību, mums dažreiz vajadzīgs tāds stāvoklis, kad galvaspilsētās jūtams provinces iespaids, kurās mūsu priekšstāvji ir satraukuši cilvēkus. Ja izšķirošais mirklis būs pienācis, galvaspilsētas nedrīkstēs kritizēt notikušos faktus, jo vairums provincēs tiem piekrīt.

12.8. Jaunās kundzības nemaldīgums

Laika posmā pirms mūsu kronēšanas mums vajadzēs gādāt, lai prese sabiedriskā dienesta bezgodību nenosodītu. Jāmodina ticība, ka jaunā kundzība visus ir tā apmierinājusi, ka nav motīva jauniem noziegumiem. Ja noziegumi kaut kur notiktu, par tiem drīkst zināt tikai upuri un gadījuma liecinieki, bet neviens cits. 

13. PROTOKOLS

13.1. Rūpes par dienišķo maizi

Rūpes par dienišķo maizi spiež lētticīgos ciest klusu un būt mūsu paklausīgiem kalpiem. No viņu vidus mēs izraugāmies savai presei piemērotus ļaudis. Viņu uzdevums ir aplūkot no mūsu interešu viedokļa visu to, ko mēs savās oficiālajās lapās tieši iekļaut nevaram. Ja strīdīgais jautājums ir izvirzīts, mēs mierīgi varam veikt vēlamos pasākumus un tautai pavēstīt par to kā par notikušu faktu. Neviens nedrīkstēs prasīt šo pasākumu atcelšanu vai grozīšanu, jo tie tiek attēloti kā līdzšinējā stāvokļa uzlabojums. Prese visai drīz novērsīs sabiedrisko domu jauniem jautājumiem. Mēs, Gudrie, taču esam mācījuši ļaudis novājināt sevi mūžīgās slāpēs pēc kaut kā jauna.

13.2. Valststiesību jautājumi

Uz šo jauno jautājumu apspriešanu metīsies dumjie tautas likteņu vadītāji. Viņi vēl arvien nevar saprast, ka viņiem nav nekādas jēgas par to, ko viņi grib izšķirt. Valsts mākslas jautājums ir saprotams tikai tiem, kuri jau gadu simteņiem ir to pārzinājuši un ar to nodarbojušies. No visa teiktā jūs redzēsit, ka mēs tiecamies pēc tautas uzticības, lai vieglāk laistu vaļā mūsu valsts mašīnu. Jūs būsit ievērojuši, ka sabiedriskās domas atbalstu mēs meklējam tikai tad, ja lieta grozās ap tukšiem vārdiem, ap jautājumiem, kurus mēs paši esam ienesuši pasaulē. Bet faktiski mēs darām to, ko paši gribam. Pats par sevi saprotams, ka mēs pastāvīgi atgādinām, ka visā darbībā mūs vada cerība un vēlme pēc iespējas kalpot vispārējam labumam.

13.3. Saimnieciskie jautājumi

Lai pārāk nemierīgo ļaužu uzmanību novērstu no valsts mākslas jautājumu apspriešanas, mēs priekšplānā izvirzām it kā jaunus valsts mākslas jautājumus: jautājumus par industriju, lai cilvēki varētu šajā darba nozarē iztrakoties. Masas ir ar mieru palikt bezdarbībā, atpūsties no "politiskās" darbības (kurai mēs tās audzinājām, lai ar šo masu palīdzību apkarotu lētticīgo valdības) vienīgi ar noteikumu, ja būs jauna nodarbošanās, kurā mēs tām it kā norādīsim tās politisko virzienu.

13.4. Izpriecas un publiskie nami

Lai masas pašas no sevis nenāktu pie atskārsmes, mēs tās izklaidējam ar dažādām izpriecām, spēlēm, kaislībām un tautas namiem. Drīz mūsu presē parādīsies ziņa par prēmijām visdažādākajās mākslas un sporta nozarēs. Šādu izpriecu pārpilnība pilnīgi novērsīs masu domas no jautājumiem, par kuru īstenošanu dzīvē mums ar tām nāktos stipri cīnīties. Ja cilvēki maz pamazām arvien vairāk zaudēs spēju patstāvīgi domāt, viņi skatīsies uz visu ar mūsu acīm. Tad mēs vieni paši ienesīsim jaunus domu virzienus, dabiski, tikai ar tādu personu starpniecību, kuras netiek turētas aizdomās, ka tās ir saistītas ar mums.

13.5. Ir tikai viena patiesība

Tiklīdz mūsu kundzība būs atzīta, brīvdomīgā sapņotāju loma būs nospēlēta. Līdz tam laikam viņi izdarīs mums vislielākos pakalpojumus. Tādēļ arī turpmāk mēs gribam masu domas virzīt uz visādām dēkainām mācībām, kuras ir jaunas un arī it kā progresīvas. Mēs taču ar "progresu" ļoti sekmīgi dumjās lētticīgo galvas esam sagrozījuši. Starp viņiem nav neviena, kas būtu spējīgs aptvert, ka šis vārds visos gadījumos aizsedz patiesību, ja nav runa par saimnieciskiem atradumiem, jo ir tikai viena patiesība, kurā nav vietas nekādam progresam. Kā katra viltus doma, tā arī progress kalpo tikai patiesības aizsegšanai, lai to neviens, izņemot mūs, Dieva izredzētos, patiesības glābējus, nepazītu.

13.6. Cilvēces lielie jautājumi

Kad vara būs pilnīgi mūsu rokās, mūsu oratori runās par cilvēces lielajiem jautājumiem, kuri saviļņoja pasauli, līdz tā beidzot nonāca mūsu labdarīgajā vadībā. Kam modīsies aizdomas, ka visi jautājumi radās saskaņā ar plānu, kuru neviens lētticīgais nav uzminējis daudzu gadu simteņu laikā?

14. PROTOKOLS

14.1. Nākotnes reliģija

Tiklīdz būsim ieguvuši pasaules kundzību, mēs necietīsim nevienu citu ticību kā vienīgi mūsu ticību pašu Dievam, ar kuru esam vienoti kā viņa izredzētie un caur kuru mūsu liktenis ir saistīts ar visas pasaules likteni. Šā iemesla dēļ katra cita ticība mums ir jāiznīdē. Ja arī bezdievju skaits tādēļ pieaugtu, tas mūsu mērķiem nevar kaitēt, bet drīzāk gan būs brīdinošs piemērs paaudzēm, kas grib dzirdēt mūsu mācību, kuras stiprā un dziļi pārdomātā uzbūve novedīs visas tautas mūsu pakļautībā. Mūsu panākumu pamats ir mūsu mācības noslēpumainais spēks, no kura, kā mēs teiksim, izriet visa audzinošā ietekme uz cilvēci.

14.2. Nākotnes dzimtbūšana

Mēs katrā ziņā publicēsim rakstus, kuros salīdzināsim mūsu kundzības labumus un pagātnes ļaunumus.
Miera labumi, kaut arī tie tika iekaroti pēc nemiera pilniem gadu simteņiem, pierādīs mūsu likumdošanas svētīgo garu. Turklāt mēs gribam valdību kļūdas attēlot visspilgtākajās krāsās un radīt pret tām tādu riebumu, ka tautas tūkstošreiz labāk pacietīs dzimtbūšanu, kura tām nes mieru un kārtību, nekā vēl kāros izslavēto brīvību, kas tās bezgalīgi nomocījusi un iznīcinājusi visus cilvēcīgos eksistences avotus, jo tautas izmantoja avantūristu bars, kas nezināja, ko dara. Bezmērķīgie valsts apvērsumi, uz kuriem mēs lētticīgos pavedinājām, lai satricinātu viņu valsts dzīves pamatus, līdz tam laikam visām tautām būs tā apriebušies, ka tās pacietīs katru paverdzināšanu, lai tikai atkal nenonāktu kara un nemiera briesmās. Tad mēs īpaši uzsvērsim valdību vēsturiskās kļūdas; mēs norādīsim uz to, ka šīs valdības gadu simteņiem ilgi ir mocījušas tautas, jo tām trūka jebkādas jēgas par to, kas cilvēkiem ir derīgs un kas kalpo viņu īstajam labumam; tās tiekušās pēc izlīdzinošas sabiedriskās taisnības, aizrāvušās ar avantūristiskiem plāniem un turklāt pilnīgi izlaidušas no redzesloka to, ka sabiedrisko slāņu savstarpējās attiecības līdz ar to tapa nevis labākas, bet gan sliktākas. Mūsu principu un paņēmienu spēks tādējādi iegūs īpašu vērtību, jo mēs tos nostādīsim kā asu kontrastu vecajai, izirušajai sabiedriskajai iekārtai.

14.3. Nākotnes reliģijas noslēpumi

Mūsu domātāji visus ticības simbolu trūkumus atsegs, bet neviens nevar mūsu reliģiju tās īstajos pamatvilcienos kritizēt, jo nav mācījies to pazīt; turpretim mūsu ļaudis, kuri to dziļi apguvuši, nopietni sargāsies savus noslēpumus atklāt!

14.4. Netikumīgi raksti un nākotnes rakstniecība

"Progresējušajās" zemēs mēs esam radījuši muļķīgu, netīru, riebīgu literatūru. Šo virzienu vēl atbalstīsim kādu laiku pēc pasaules kundzības sasniegšanas. Jo spilgtāk tad izcelsies mūsu dižciltīgo valsts tiesisko plānu un runu pretstats. Mūsu gudrie vīri, kurus mēs lētticīgo vadīšanai esam izglītojuši, sagatavos runas un brošūras, ar kurām to prātus novirzīs uz zinātni un domām, kuras mēs tiem esam paredzējuši. 

15. PROTOKOLS

15.1. Vienlaicīgs apvērsums visā pasaulē

Vēl paies daudzi gadi, varbūt pat vesels gadu simtenis, līdz mūsu sagatavotais apvērsums, kuru iecerēts izdarīt vienā un tajā pašā dienā visās valstīs, aizvedīs pie mērķa un vispārīgi tiks atzīta pilnīga pastāvošo valdību nevarība. Kad mēs būsim ieguvuši pilnīgu kundzību, mēs pratīsim parūpēties par to, lai pret mums nekādas sazvērestības nenotiktu.

15.2. Sodi

Bez žēlastības mēs sodīsim ar nāvi ikvienu, kurš ar ieroci rokā sacelsies pret mums un mūsu kundzību. Par katru kaut kādas slepenas biedrības dibināšanu tāpat sodīsim ar nāvi. Tagad pastāvošās slepenās biedrības, kuras visas mums labi zināmas, ir sniegušas un vēl aizvien mums sniedz labus pakalpojumus. Tad mēs tās visas slēgsim. To biedri tiks izdzīti tālu prom no Eiropas zemēm.

15.3. Ziņkārīgo lētticīgo liktenis

Tā mēs apiesimies galvenokārt ar tiem lētticīgajiem, kuri par daudz dziļi iepazinuši mūsu Gudro noslēpumus. Bet tam, kuru kaut kādu iemeslu dēļ apžēlosim, būs jādzīvo pastāvīgās bailēs no izsūtīšanas. Mēs izdosim likumu, saskaņā ar kuru visi agrākie slepeno biedrību locekļi tiks no Eiropas – mūsu valdības galvenā sēdekļa – izsūtīti. Visi mūsu valdības lēmumi būs galīgi. Apelāciju nepieļausim.

15.4. Katras varas noslēpums

Lētticīgo sabiedrībā, kurā mēs esam iesējuši pretrunas un ieaudzinājuši šķelšanās garu, tikai ar nežēlīgiem līdzekļiem atkal varēs nodibināt mieru un kartību. Nevar būt nekādu šaubu par to, ka valdība katrā laikā ir spējīga ar dzelzs roku īstenot savu gribu. Turklāt upuri, kas nepieciešami nākotnes labā, vispār nekrīt svarā. Gluži otrādi – katras valdības tiešs pienākums ir nodrošināt vispārējo labklājību, vajadzības gadījumā arī kādu upurējot. Jo ne uz privilēģijām, bet pienākumiem dibinās katras valdības pastāvēšanas tiesības. Jo vairāk kāda valdība prot sevi ietvert pilnīgi nostiprinātā varas oreolā, jo nesatricināmāks ir tās stāvoklis. Un pilnīgi nesatricināmu varas apziņu var tikai tad sasniegt, kad tās princips balstās uz noslēpumu, paša Dieva izredzētu spēku eksistenci. Šādu varu līdz pašam pēdējam laikam reprezentēja krievu caru patvaldība, kura, izņemot pāvesta varu, bija mūsu vienīgais nopietnais ienaidnieks pasaulē. Atcerieties, mani kungi, kāda Sullas piemēru, kuram noasiņojusī Itālija neaizskāra ne matu, lai gan viņš bija vainīgs šausmīgā noziegumā. Sullu dievināja tā pati tauta, kuru viņš bija visvairāk mocījis, jo viņš prata izveidot lieliski organizētu varu. Viņa atgriešanās Itālijā padarīja viņu neaizskaramu. Neviena tauta neaizskar to, kurš ar savu drošsirdību un garīgo spēku prot tai uzlikt savu jūgu.

15.5. Slepeno un pusslepeno struktūru skaita palielināšana

Kamēr mēs vēl neesam pie kundzības tikuši, pretēji augstāk attīstītiem principiem, mums pēc iespējas jāpalielina klubu skaits. Klubu ietekmi mēs pastiprināsim, panākot, ka tajos būs visas tās personības, kuras sabiedrībā spēlē vai, mazākais, varētu spēlēt kādu izcilu lomu, jo šie klubi būs galvenais ziņu birojs un tiem būs liela ietekme.

15.6. Gudro galvenā vadība

Visi klubi būs pakļauti vienai galvenajai vadībai, kura zināma tikai mums, bet visiem citiem paliek apslēpta, proti, mūsu Gudro galvenajai vadībai. Katram klubam būs priekšsēdētājs, kuram jāprot galvenās vadības pavēles maskēt un pasniegt kā savējās. Šajos klubos saplūdīs visi apvērsumu un liberālisma pavedieni. Klubu biedri piederēs pie visdažādākajām sabiedrības aprindām. Visslepenākie valsts mākslas plāni to tapšanas dienā kļūs mums zināmi un tūliņ nonāks mūsu vadības rokās.

15.7. Spiegošana

Klubu biedri būs gandrīz visi pasaules policijas spiegi, kuru darbība mums ir gauži nepieciešama. Policija var ne tikai daudzkārt uzstāties pret tiem, kuri negrib mums pakļauties, bet arī dzēst mūsu darbības pēdas, būt par iemeslu neapmierinātībai utt.

15.8. Gudrie kā visu slepeno struktūru vadītāji

Slepenajās biedrībās ar sevišķu kaislību iestājas avantūristi, blēži, karjeristi un vispār vieglprātīgas dabas cilvēki. Mums nav grūti šīs aprindas dabūt savā pusē un likt tām kalpot mūsu mērķiem. Ja pasauli nomoka nemieri, tas nozīmē, ka mums šos nemierus vajadzēja radīt, lai sagrautu valstu par daudz stipro uzbūvi. Ja kaut kur nonāk līdz sazvērestībai, tās priekšgalā parasti stāv kāds no mūsu visuzticamākajiem kalpiem. Pats par sevi saprotams, ka tikai mēs un neviens cits vada slepeno struktūru darbību. Vienīgi mēs zinām, uz kādu mērķi tās virzīt, vienīgi mēs saprotam katras darbības galamērķi. Turpretim lētticīgajiem par šīm lietām nav nekādas nojausmas, viņi pat neredz vistuvāko, tiešo un parasti ir mierā ar patmīlības acumirklīgu apmierinājumu kaut kāda nolūka īstenošanā. Par sekām viņi lielākoties nebēdā. Tāpat viņi maz nojauš, ka ideja nāk nevis no viņiem pašiem, bet to esam iedvesuši mēs.

15.9. Publisko panākumu nozīme

Lētticīgie parasti iestājas klubos aiz ziņkārības. Daudzi arī cer ar klubu palīdzību iegūt ietekmīgu stāvokli. Dažus virza vēlēšanās lielāka klausītāju pulka priekšā izteikt savus tukšos sapņus. Viņi alkst pēc piekrišanas un aplausiem, ar ko mēs, dabīgi, esam ļoti devīgi. Mēs priecājamies un labprāt sagādājam viņiem šādus panākumus, lai viņu augstprātību izmantotu saviem mērķiem. Tad šie cilvēki, neko nenojauzdami, bez pārbaudes pieņem mūsu iedvesmojumus, ja viņi vēl turklāt ir ļoti pārliecināti par to, ka paši ir producējuši vadošās domas. Jūs nevarat iedomāties, cik viegli ir pat visgudrākos lētticīgos vazāt aiz deguna, kad viņus pārņēmusi augstprātība. Tad viņi ir tik bērnišķīgi vientiesīgi, ka pat mazākā neveiksme, varbūt pat aplausu pārtraukšana ir pietiekama, lai viņus pamudinātu uz verdzisku paklausību katram, kas viņiem apsola jaunus panākumus. Mēs, Gudrie, ārējos panākumus nicinām un visas savas domas un centienus virzām uz to, lai īstenotu mūsu plānus, turpretim lētticīgie ir gatavi visus plānus upurēt, lai tikai gūtu kaut mazākos ārējos panākumus. Šāda lētticīgo dvēseles noskaņa apbrīnojami atvieglo mūsu uzdevumu virzīt viņus uz mūsu mērķiem. Šiem ļautiņiem, no izskata tīģeriem, ir jēra dvēseles. Viņu galvās pūš caurvējš. Mēs esam uzsēdinājuši viņus sapņu zirdziņa mugurā un parādījuši, ka atsevišķai personībai ir jāsakūst kolektīvā, tā saucamajā komunismā.

15.10. Komunisms

Lētticīgajiem acīmredzot trūkst spēju saprast, ka vispārējās vienlīdzības sapnis ir pretrunā augstākajiem dabas likumiem, ka daba no pasaules radīšanas brīža laiž pasaulē dažādas sugas un izšķirošo lomu atvēl personībai. Ja mums ir izdevies lētticīgos tiktāl apstulbot, tad tas taču pārsteidzoši skaidri parāda, ka viņu prāts nekādā ziņā nevar mēroties ar mūsējo; tā ir vislabākā mūsu panākumu garantija.

15.11. Upuri

Cik pareizs gan ir mūsu Veco Gudro izteiciens, ka lielu mērķi tikai tad var sasniegt, ja cilvēks nav izvēlīgs līdzekļu ziņā un neskaita upurus, kuri jānes. Upurus no lētticīgo lopiskās sēklas mēs nekad neesam skaitījuši, mums bija jāupurē arī daudzi savējie. Tāpēc saviem ļaudīm pasaulē mēs, esam devuši tādu stāvokli, par kādu viņi neiedrošinājās sapņot pat vispārdrošākajos sapņos. Ar visai maziem upuriem no savējo vidus mēs esam sevi, Gudros, paglābuši no bojāejas.

15.12. Sodi nodevējiem

Nāve ir neizbēgams visu cilvēku gals. Tādēļ ir labāk šo galu paātrināt tiem, kuri kaitē mūsu lietai, nekā gaidīt, kamēr nāve paņem arī mūsu darba radītājus. Mēs izpildām nāvessodu tādā formā, ka nevienam nerodas aizdomas, pat upuriem ne. Viņi mirst, tiklīdz tas ir vajadzīgs, it kā dabīgā nāvē. Tā kā brāļiem tas ir zināms, viņi neuzdrošinās celt kaut kādus protestus. Ar šādiem nepielūdzamiem sodiem mēs apspiežam katru pretestību pret mūsu iekārtu jau pašā iedīglī. Kamēr lētticīgajiem sludinām brīvības garu, mūsu Gudros un uzticības vīrus tajā pašā laikā mēs turam visstingrākajā paklausībā.

15.13. Lētticīgo likums un vara zaudē cieņu

Mēs esam pratuši lētticīgo likumu izpildīšanu ierobežot līdz minimumam. Pateicoties tam, ka mēs šos likumus iztulkojam liberāli, tie ir zaudējuši savu prestižu. Svarīgākos valsts tiesiskos jautājumus un citus principiālu strīdu gadījumus tiesas izšķir tā, kā mēs tām nosakām. Tiesas redz lietas tajā pašā apgaismojumā, kādā mēs lētticīgo administrācijai tās attēlojam, saprotams, izmantojot vidutājus, ar kuriem mums ārēji nav nekādu sakaru, presi un citādā ceļā. Pat senāta locekļi un augstākie administrācijas ierēdņi akli seko mūsu padomiem. Lētticīgo dzīvnieciskais saprāts jēdzienu analīzei un novērošanai vispār nav spējīgs; vēl mazāk viņi saredz, cik tālejoši rezultāti ir saistīti ar dažādiem atzinumiem.

15.14. Izredzētie

Dziļā atšķirība starp Gudro un lētticīgo garīgajām īpašībām skaidri parāda, ka mēs, Gudrie, esam izredzētie un īstie cilvēki. No mūsu pierēm izstaro augsts garīgs spēks, bet lētticīgajiem ir tikai instinktīvs, dzīvniekiem raksturīgs saprāts. Viņi gan redz, bet paredzēt nespēj. Viņi nav spējīgi kaut ko izgudrot, izņemot ķermeniskas lietas. Redzams, ka pati daba mūs izraudzījusi kundzībai pār visu pasauli.

15.15. Nākotnes valsts likumi būs īsi un skaidri

Tiklīdz būs pienācis laiks, kad mēs varēsim atklāti sagrābt pasaules virskundzību, mūsu valdības labvēlīgo ietekmi mēs pierādīsim ar likumu pilnīgu reformu. Mūsu likumi būs īsi, skaidri un negrozāmi; nekādus iztulkojumus mēs nepieļausim, jo katrs būs spējīgs tos stingri iegaumēt.

15.16. Paklausība priekšniecībai

Visizcilākā mūsu likuma īpašība būs absolūta paklausība priekšniecībai, un šo paklausību mēs iedzīsim līdz visaugstākajai pakāpei. Visas nelikumības izbeigsies, pateicoties tam, ka visi būs atbildīgi valsts augstākās varas reprezentanta priekšā.

15.17. Līdzekļi pret amatvaras pārkāpumiem

Vidējie un zemākie ierēdņi par amatvaras pārkāpumiem tiks sodīti ar tik nežēlīgu stingrību, ka jebkuram pāries vēlēšanās pārkāpt savas varas robežas. Pārvaldes ierēdņu darbībai, kuras uzdevums ir uzturēt valsts mašīnas ritmisku gaitu, mēs sekosim ar vislielāko uzmanību. Ja te sev vietu rod nolaidība, tā drīz var kļūt par vispārēju parādību. Tādēļ katru pretlikumības un amatvaras nelietīgas izmantošanas gadījumu mēs sodīsim ārkārtīgi stingri.

15.18. Sodu stingrums

Katra amatpārkāpuma slēpšana, katra savstarpēja iecietība tūliņ izbeigsies, tiklīdz būs piemēri, kas rādīs, ka vainīgie tiek stingri sodīti. Mūsu varas autoritāte paģēr mērķim atbilstošus, tas ir, stingrākos sodus par vismazākajiem amatpārkāpumiem, kuru motīvs ir personisks labums. Ja arī atsevišķs indivīds varbūt tiks stingrāk sodīts, nekā viņš to ir pelnījis, tādā gadījumā viņš ir pielīdzināms kareivim, kas kritis iekšējās pārvaldes cīņas laukā par likuma un varas autoritāti. Jo likuma un varas autoritāte necieš, ka valsts rata vadītāji, ierēdņi pat mazliet nogrieztos no sabiedriskā labuma taisnā ceļa personisko priekšrocību līkajās sānielās. Piemērs: mūsu tiesneši zinās, ka viņi pārkāpj augstāko taisnības principu, ja savos spriedumos pieļauj pārāk lielu mīkstumu. Par katru pārkāpumu kā atbaidošu piemēru atrodot vajadzīgo sodu, tiesai jāmāca ļaudis palikt uz taisnā ceļa. Tiesa nav paredzēta tam, lai parādītu tiesneša mīksto sirdi. Šī īpašība varētu būt vietā mājas dzīvē, bet sabiedriskā dienesta pildīšanā to nedrīkst izcelt, citādi sabiedriskās dzīves audzinošā ietekme pilnīgi zūd.

15.19. Tiesnešu vecuma robeža

Mūsu tiesneši paliks amatā tikai līdz 55 gadu vecumam un pēc tam tiks atvaļināti. To mēs gribam īstenot divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tādēļ, ka veci cilvēki neatlaidīgāk turas pie agrākajiem aizspriedumiem un ir mazāk spējīgi pakļauties jaunai kārtībai nekā gados jauni cilvēki; otrkārt, tādēļ, ka ar šādu līdzekļu palīdzību mēs gūsim iespēju šajās vietās biežāk ielikt citus cilvēkus un turēt tiesnešus lielākā atkarībā. Kas grib palikt savā postenī, tam ir akli jāpaklausa mums.

15.20. Tiesnešu un citu augstāko ierēdņu liberālisms

Vispār mēs pieļausim tikai tādu tiesnešu iecelšanu, kuri skaidri zina, ka viņu uzdevums ir piemērot likumus un sodīt, nevis uz valsts suverenitātes audzinošās ietekmes rēķina paust savus liberālos pasaules uzskatus, kā tagad to dara daudzi tiesneši. Ierēdņu biežā vietu maiņa mums nāks par labu tajā ziņā, ka tādējādi tiks salauzta ierēdniecības solidaritāte. Nākotnes ierēdnis jutīsies vairāk kā valsts nekā noteiktas kārtas priekšstāvis, jo viņa liktenis būs pilnīgi atkarīgs no valsts vadības. Jaunajai tiesnešu paaudzei jāieaudzina tāda pārliecība, ka nedrīkst paciest nelikumības, kuras varētu traucēt starp mūsu padotajiem nodibinājušās atkarības attiecības.
Tagadējie lētticīgo tiesneši lielāko daļu noziegumu ir tiesā par daudz mīksti, jo viņiem nav nekādas īstas jēgas par saviem pienākumiem. Šolaiku valsts vadītāji, ieceļot tiesnešus, necenšas viņiem iedvest pienākuma un atbildības sajūtu un neiepazīstina viņus ar uzdevumiem, kuri tiem faktiski jāpilda. Kā zvērs savus mazuļus sūta meklēt laupījumu, tā lētticīgie saviem piekritējiem dod ienesīgus posteņus, nepaskaidrojot, kādam nolūkam tie īsti radīti. Tādēļ lētticīgo valdību stāvokli grauj viņu pašu ierēdņu darbība. Šādas rīcības sekas mēs neaizmirsīsim kā brīdinošu piemēru mūsu pašu valdībai!
No brīvdomības liberālisma mēs pamatīgi iztīrīsim visas nozīmīgākās pārvaldes vietas, kuru ierēdņiem ir jāaudzina masas paklausība mums un mūsu sabiedriskajai kārtībai. Šādās vietās mēs iecelsim tikai mūsu visuzticamākos piekritējus, kurus paši augstākās pārvaldes dienestam būsim izglītojuši.

15.21. Pasaules nauda

Uz vienmēr iespējamo iebildumu, ka veco ierēdņu atvaļināšana valstij radīs pārlieku lielus izdevumus, es atbildu divējādi. Pirmkārt, jāmēģina kā balvu par zaudēto amatu viņiem veikt pieejamu kādu nesabiedrisku darbību. Otrkārt, mūsu rīcībā būs visas pasaules nauda, tādēļ mūsu valdībai nav jābaidās ne no kādiem izdevumiem, ja dzīvē īstenojami svarīgi plāni, kuri mūs tuvina galvenajam mērķim.

15.22. Gudro patvaldīgā vara

Mūsu vara būs absolūti patvaldīgā, visām tās izpausmes formām jābūt stingri konsekventām līdz galam. Tādēļ mūsu noteicošā griba katrā atsevišķā gadījumā tiks cienīta un bez mazākajiem iebildumiem īstenota. Mēs varam mierīgi atstāt bez ievērības jebkuru kurnēšanu, jebkuru neapmierinātību. Bet tas, kurš aizrausies un sāks darboties pret mums, jāsoda ar visu likuma stingrību.

15.23. Iecelšanas tiesības

No iecelšanas tiesībām mēs atteiksimies un nodosim tās vienīgi mūsu valdnieka rīcībā, jo tauta nedrīkst domāt, ka mūsu ieceltie tiesneši spriež nepareizu tiesu. Ja kas tamlīdzīgs notiktu, mēs pašu spriedumu atcelsim, bet tiesnesi par savu amatpienakumu pārkāpšanu tā sodīsim, ka šāds gadījums vairs neatkārtosies. Mēs uzraudzīsim katru mūsu ierēdņu soli, lai tauta ar mūsu pārvaldi būtu apmierināta, jo tai taču ir tiesības no labas pārvaldes prasīt labus ierēdņus.

15.24. Mūsu pasaules valdnieka varas tēvišķīgā āriene

Mūsu valdība mūsu nākamā pasaules valdnieka personā pieņems tādu ārējo veidolu, it kā tā tēvišķīgi rūpētos par savu pavalstnieku labklājību un laimi. Mūsu tauta un pavalstnieki viņā redzēs tēvu, kas par visu bēdājas, par visu ir informēts, katru nelaimīgu situāciju cenšas labot, ar mīlestības pilnu uzmanību seko pavalstnieku savstarpējām attiecībām un attieksmei pret sevi, augstāko valdnieku.

15.25. Mūsu pasaules valdnieka dievināšana

Tā cilvēki tiks pieradināti pie domas, ka bez šīs tēvišķīgās gādības un rūpēm viņi nevar iztikt, ja grib dzīvot mierā un klusumā; mūsu patvaldnieka neierobežoto varu viņi atzīs un izturēsies pret viņu ar godbijību, kas tuvojas dievināšanai, sevišķi tad, ja manīs, ka mūsu ierēdņi savu varu nevar izlietot nelietīgi, ka viņiem akli jāklausa valdnieka pavēlēm. Viņi būs priecīgi, ka mēs viņu dzīvi būsim tā iekārtojuši, kā dara gudri vecāki, kas savus bērnus audzina paklausībā un pienākuma apziņā. Tautas un viņu valdības attiecībās pret mūsu valsts mākslas noslēpumiem taču mūžīgi paliek mazu bērnu lomā.

15.26. Stiprākā kā vienīgā tiesības

Kā jūs redzat, mani kungi, mūsu neierobežotās varas pamatā es lieku pienākumu un tiesības. Šīs tiesības – piespiest izpildīt pienākumu – ir mūsu valdības galvenais uzdevums, un valdība attiecībā pret saviem pavalstniekiem ieņem tādu stāvokli, kāds ir tēvam attiecībā pret saviem bērniem. Valdībai tika dotas stiprākā tiesības, lai tā vestu cilvēci pretim tās pašas labumam, dabas noteiktajam savstarpējas pakļautības stāvoklim. Pasaulē viss ir no kaut kā atkarīgs – ja ne no cilvēkiem, tad taču no apstākļiem vai paša kaislībām, bet katrā ziņā no stiprākā. Mēs taču gribam būt tie stiprākie visu labā.
Mūsu pienākums ir nekavējoties upurēt atsevišķas personības, kuras traucē ieviesto kārtību. Ļaunā priekšzīmīgai sodīšanai ir liels audzinošs uzdevums, un tas mums katrā ziņā jāizpilda.

15.27. Gudro ķēniņš kā pasaules pirmtēvs (patriarhs)

Kad Gudro ķēniņš uzliks savā svētītajā galvā kroni, kas Eiropas zemēm ir viņam jāpiedāvā, tad viņš būs visas pasaules pirmtēvs, patriarhs. Tas, dabiski, prasīs upurus, taču to skaits nekad nesasniegs tos smagos asinsupurus, kurus valdību lielummānija un sacensība daudzu gadsimtu laikā cilvēcei ir prasījušas.
Mūsu ķēniņš pastāvīgi kontaktēsies ar tautu. Viņš ies pie tās un teiks tai runas, kuru slavai zibensātrumā no mutes mutē jāizplatās pa visu pasauli.

16. PROTOKOLS

16.1. Kā padarīt nekaitīgas augstskolas

Tā kā mēs negribam pieļaut jebkādu citu spēku apvienošanos, izņemot mūsējos, tad pirmām kārtām mums ir jāpadara nekaitīgas augstskolas, šis apvienošanās pirmais pakāpiens, norādot tām uz jauniem principiem.
Pārvalde un profesori viņu darbībai tiks sagatavoti pēc sīki izstrādātiem priekšrakstiem, no kuriem viņi nedrīkst atkāpties, jo par to draud sods. Augstskolu pasniedzējus mēs iecelsim, ievērojot vislielāko uzmanību, viņi būs pilnīgi atkarīgi no valdības.
No mācību plāna mēs izslēgsim valststiesības un vispār visu, kas attiecas uz politiskajiem jautājumiem. Šīs zinātnes pasniegs nedaudzas īpaši sagatavotas personas, kuras mēs izraudzīsimies no iesvaidīto vidus. Augstskolām nav jāizlaiž pienapuikas, kuri sabrūvē konstitūciju kā traģēdiju vai komēdiju un kuri nodarbojas ar valsts mākslas jautājumiem, no kuriem jau viņu tēvi nekā nesaprata.
Liela klausītāju skaita pievēršanās politiskajiem jautājumiem var dot tikai gaisa piļu būvētājus un nekam nederīgus pavalstniekus. Sliktās sekas var redzēt pie lētticīgajiem, kuri šādā virzienā audzināti. Šie apvērsumu iedīgļi mums bija jāiekļauj viņu audzināšanā, un mēs šajā ziņā esam guvuši spīdošus panākumus. Bet, tiklīdz būsim nākuši pie varas, mēs svītrosim no mācību plāna visu, kas kaut vai niecīgākajā kārtā var iedarboties škeltnieciski; jaunatni mēs uzaudzināsim par priekšniecībai padevīgiem bērniem, kuri valdošos mīlēs kā ķīlu un cerību uz mieru un klusumu.

16.2. Humanitārās izglītības aizstāšana

Humānisma un seno laiku vēstures mācīšanās dod daudz vairāk sliktu nekā labu piemēru, tāpēc priekšplānā mēs izvirzīsim nodarbošanos ar nākotnes programmu. No cilvēces atmiņas mēs izdzēsīsim visus šos vēstures faktus, kuri mums nenāk par labu, un paturēsim tikai tos, kuri lētticīgo valdību trūkumus sevišķi izceļ. Mūsu mācību plāna priekšgalā būs jautājumi par ikdienas dzīvi, sabiedrisko iekārtu, tautu savstarpējām attiecībām, par nepieciešamību apkarot kaitīgo egoismu, kas ir daudzu ļaunumu sakne, un tamlīdzīgi audzināšanas jautājumi. Katrai profesijai šis plāns būs atšķirīgs, jo apmācībai nekādā ziņā nav jābūt visiem vienādai (ģeneralizētai). Šāda mācību regulēšana ir sevišķi svarīga.

16.3. Audzināšanas un šķiru jautājums

Katrai šķirai atkarībā no tās nozīmes un profesionālā darba ir jāiegūst gluži atšķirīga audzināšana un izglītība. Izcili apdāvināti cilvēki vienmēr ir pratuši un arī nākotnē pratīs iekļūt augstākā šķirā vai profesijā, taču būtu muļķība šo dažu izņēmumu dēļ ļaut augstākos amatus pārpludināt ar mazāk apdāvinātām personām, atņemot vietas tiem, kuriem uz tām ir tiesības pēc viņu izcelšanās un izglītības. Jūs paši zināt, cik sliktas sekas lētticīgajiem deva uz debesīm brēcošā muļķība.

16.4. Propaganda skolās par labu mūsu pasaules valdniekam

Lai pasaules valdnieks iemantotu savu pavalstnieku sirdis un prātus, viņa darbības laikā skolās un sabiedrībā mums nemitīgi jārunā kā par viņa nozīmi un paveikto darbu, tā arī par viņa labdarību.

16.5. Mācības pasniegšanas brīvības iznīcināšana

Katru mācības pasniegšanas brīvību mēs iznīdēsim. Skolēniem ir jābūt tiesībām sapulcēties ar saviem radiem skolās kā publiskās vietās. Šādās pulcēšanās reizēs, kuras mērķtiecīgi notiek svētku dienās, skolotāji organizē it kā brīvus priekšlasījumus par likumiem, priekšzīmes sekām, par traucējumiem, kurus rada neapzinīgas attiecības, beidzot par jaunās mācības filozofiju, kura pasaulē vēl nav pasludināta.

16.6. Jaunās mācības

Pamazām priekšlasījumi pāries uz savu īsto mērķi – lielām, līdz šim vēl cilvēcei neatklātām jaunlaiku mācībām. Šīs mācības mēs padarīsim par dogmām, kurām jākļūst par pārejas pakāpieniem uz mūsu jauno reliģiju. Beidzot savu izklāstu par mūsu tagadnes un nākotnes programmu, es jums darīšu zināmus šo dogmu pamatojumus.

16.7. Uzskatu neatkarība

Gadu simteņiem ilgā pieredze mums ir mācījusi, ka cilvēki savā darbībā vadās pēc audzināšanas ceļā iepotētiem noteiktiem principiem un idejām. Mēs esam nākuši arī pie atzinuma, ka šo audzināšanu var īstenot jebkurā vecuma pakāpē, ja tikai prot likt lietā katram vecumam piemērotu metodi. Pateicoties šai bagātajai dzīves pieredzei, mums ir izdevies arī pēdējo patstāvīga pasaules uzskata uzliesmojumu apslāpēt pēc tam, kad mēs jau sen sabiedrisko domu esam veidojuši mums vajadzīgajā virzienā.

16.8. Uzskatāmības mācība

Domāšanas spēju apspiešana – tiranizēšana – notiek tad, kad tiek likta lietā uzskatāmības mācība. Tās galvenais uzdevums ir pārvērst lētticīgos domāt slinku, paklausīgu lopu barā, kuri kādu lietu spēj saprast tikai tad, kad viņiem to stāda priekšā kā bildi. Viens no mūsu vislabākajiem uzticības vīriem, Buržuā, Francijā, ļoti enerģiski uzstājās par uzskatāmības mācību, pamatojoties uz kuru viņš grib veidot pavisam jaunu mācību plānu. 

17. PROTOKOLS

17.1. Advokāti

Advokātu profesija rada nejūtīgus, cietsirdīgus, stūrgalvīgus cilvēkus, kuriem nav nekādu principu. Visos jautājumos viņi nostājas bezpersoniskā, tīri lietišķā pozīcijā. Viņi ir mācījušies visu pakļaut aizstāvības interesēm, nedomājot, kādu iespaidu šī aizstāvēšana atstāj uz sabiedrības interesēm. Parasti viņi nenoraida nevienu uzdevumu, cenšas par katru cenu panākt attaisnošanu un noņemas ap sīkām tieslietu niansēm. Ar šādu rīcību viņi satricina tiesu iestāžu cieņu. Advokātu darbību mēs iespiedīsim visšaurākajos rāmjos: viņiem jābūt tikai izpildošiem valsts ierēdņiem. Lai advokāti zaudētu tiesības kontaktēties ar pusēm, viņi jāpielīdzina tiesnešiem. Uzdevums viņiem jāsaņem no tiesas, tā jāsagatavo pēc dokumentiem un liecībām un attiecīgā persona jāaizstāv, pamatojoties uz tiem rezultātiem, kuri konstatēti nopratināšanas laikā tiesas priekšā. Advokāti saņems savu honorāru neatkarīgi no viņu aizstāvības rezultāta. Tādā kārtā viņu darbība būs vienīgi likumīga tiesas reprezentācija un izpaudīsies kā pretstats prokurora darbībai, reprezentējot apsūdzību. Tā tiesas process tiks saīsināts un notiks godīga aizstāvēšana, kuras pamatā būs pārliecība, nevis dzīšanās pēc naudas. Līdz ar to izbeigsies tagad tik parastā advokātu piekukuļošana, turklāt līdz šim vinnēja tā puse, kura vairāk maksāja.

17.2. Lētticīgo garīdzniecība

Pēc mūsu iniciatīvas lētticīgo garīdzniecība tautas acīs tiks pazemota, tai tiks liegta jebkāda ietekme uz masām. Ja aiz šīs garīdzniecības stāvētu arī masas, tas mūsu plānu īstenošanai būtu nopietns šķērslis. Taču tās ietekme uz masām ar katru dienu acīm redzami iet mazumā.

17.3. Sirdsapziņas brīvība

Sirdsapziņas brīvība tagad tiek visur atzīta. No tā mēs secinām, ka mūs vēl tikai gadi šķir no brīža, kad kristīgais pasaules uzskats pilnīgi sabruks. Ar citām ticības mācībām mēs tiksim vēl ātrāk galā, taču tagad ir par agru par to runāt. Reiz mēs esam tikuši pie varas, mēs lētticīgo garīdzniecību tā piežmiegsim, ka tās ietekme būs pretēji proporcionāla agrākajai varai.

17.4. Pāvesta vara

Kad pienāks laiks pāvesta varu galīgi sagraut, neredzamas rokas pirksts norādīs tautām uz pāvesta galmu. Kad tautas turp metīsies, lai novērstu lielāku asinsizliešanu, mēs uzstāsimies kā pāvesta aizstāvji. Ar šo paņēmienu mēs iekļūsim viņa personiskajos apartamentos un tos neatstāsim, līdz pāvesta varu nebūsim pilnīgi satriekuši.

17.5. Ķēniņš kā īstais pāvests un pasaules baznīcas pirmtēvs (patriarhs)

Gudro ķēniņš būs īstais pāvests un Gudro pasaules baznīcas pirmtēvs (patriarhs). Pagaidām mums tomēr vēl nāksies audzināt jaunatni atbilstoši pārejas pakāpes principiem, kuri tikai mazpamazām var pāriet mūsu reliģijā, pastāvošos lētticīgo ticības simbolus atklāti apkarot mēs nevaram, bet mēs tos pakļausim asai kritikai un tādējādi vēcināsim to krišanu.

17.6. Gudro preses uzdevums

Mūsu šīsdienas preses uzdevums ir pierādīt lētticīgo nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās; tā lietos visbezkaunīgākos izteicienus, lai viņus tiktāl pazemotu, cik vien mūsu viltīgā rase to prot.

17.7. Policijas organizācija

Mūsu kundzība liks atcerēties dievu Višnu, kuru tā izvirza par uzskatāmības paraugu: simts rokas tur sociālās mašīnas atsperes. Viss mums tiks zināmas bez administratīvās policijas palīdzības; to mēs esam radījuši lētticīgajiem un tādēļ juridiski tā nostādījuši, lai šī policija traucētu valdībām redzēt. Saskaņā ar mūsu programmu viena mūsu pavalstnieku trešdaļa aiz pienākuma sajūtas pēc brīvprātīgā valsts dienesta principa uzraudzīs pārējās divas trešdaļas. Tad tas vairs nebūs kauns un negods, bet tiks vērtēts gluži pretēji. Augstākā mērā uzslavas vērts darbs – pakalpot valstij ar spiegošanu un denuncēšanu. Viltus apsūdzībām tomēr jātiek stingri sodītām, lai ar organizācijas palīdzību netiktu izdarītas nekādas nelietības.
Mūsu līdzdalībnieki būs gan visaugstākajos, gan viszemākajos sabiedrības slāņos; viņu vidū būs izpriecu kāri pārvaldes ierēdņi, izdevēji, tipogrāfiju īpašnieki, grāmatu tirgotāji, tirgotāji, strādnieki, šoferi, apkalpotāji u.c. Šī beztiesību un bezvaras policija nekādā ziņā nedrīkst veikt oficiālus aktus, kuri attiecas uz kaut kādu pavēļu izpildīšanu, tā izmantojama vienīgi spiegu un ziņotāju dienestam, tomēr prasot pilnu atbildību, ja šai sakarā tiek izdarīta apcietināšana, īstā izpildvara tiek nodota žandarmērijai un pilsētu policijai. Bet tie, kas tīši nenodod politiski svarīgu ziņojumu, par morālu slēpšanu tiks saukti pie atbildības.

17.8. Priekšzīmīgs spiegošanas dienests

Mūsu ticības brāļu pienākums jau tagad ir ziņot par katru apgrēkošanos pret ticības vai paražu priekšrakstiem un par katru atkrišanu no mūsu kopējas lietas. Izpildīt valsts dienesta pienākumu šajā jomā – tas tiks uzskatīts par visu mūsu uzticamo pavalstnieku goda lietu arī mūsu nākamajā pasaules impērijā.

17.9. Amatvaras nelietīga izmantošana

Ar šā spiegu un ziņotāju dienesta palīdzību mēs novērsīsim amatvaras nelietības, kukuļņemšanu, īsi sakot, visus tos trūkumus, kurus mēs paši tīši esam izaudzējuši lielus pie lētticīgajiem. Tie bija un ir mūsu visīstenākie līdzekļi, lai radītu nemierus starp tautām. Viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem ir kārtības sargi, jo viņiem ir iespēja, veicot savu šķeltniecisko darbību, kalpot savām ļaunajām tieksmēm: patvaļai, patvarībai un par visu vairāk uzpērkamībai (korumpētībai).

18. PROTOKOLS

18.1. Apsardzības līdzekļu regulēšana

Stingri apsardzības līdzekļi iedarbojas uz valdības cieņu kā kodīga inde. Ja mums būs jāķeras pie šādiem līdzekļiem, mēs mākslīgi radīsim nemierus un liksim skolotiem runātājiem izraisīt tautā neapmierinātību. Pie šiem runātājiem saskries ļaudis, tā ka sacelšanās un revolūcijas iespaids būs pilnīgi sasniegts. Tas mums dos iemeslu sākt dzīvokļu kratīšanu un nevēlamas personas ņemt to mūsu uzticības cilvēku uzraudzībā, kurus mēs būsim ielikuši policijā.

18.2. Apvērsumu organizētāju uzraudzīšana

Tā kā lielākā daļa apvērsumu organizētāju darbojās, piedzīvojumu un lielības kāres vadīti, mēs viņus atstāsim mierā tik ilgi, kamēr viņi neķersies pie noziedzīgiem darbiem. Lai tomēr par visiem notikumiem būtu informēti, mēs pratīsim visās slepenajās biedrībās ielikt spiegus, kuri mums par visu ziņos. Viņi nedrīkst aizmirst, ka valdības cieņa mazinās, ja tā par daudz bieži atklāj pret sevi vērstas sazvērestības. Tas var radīt aizdomas, ka valdība atzīst pati savu bezspēcību, vai, vēl sliktāk, nelikumību. Jūs zināt, ka mēs kronēto galvu cieņu šādā veidā esam aprakuši, ka mēs bieži esam likuši saviem palīgiem izdarīt pret tām atentātus. Vainīgie bija akli auni mūsu rīcībā esošajā ganāmpulkā, ar dažām liberālām frāzēm viņus var viegli pavedināt uz noziegumiem, ja tiem piešķir tiesisku formu. Mēs vel spiedīsim lētticīgo valdības atzīt savu bezspēcību, tāpēc ka tās organizē sev atklātus apsardzības pasākumus. Tad šo valdību cieņa būs pilnīgi pagalam.

18.3. Gudro ķēniņa apsardzība

Mūsu Gudro ķēniņš tiks sargāts ļoti neuzkrītošā veidā. Mēs nedrīkstam pat pieļaut, lai rastos doma, ka viņš nav spējīgs ātri novērst intrigas un ka viņam no tām vajadzētu slēpties. Ja mēs pēc lētticīgo parauga pieļautu šādu domu, tad mēs ja ne pašam ķēniņam, tad viņa pēcnācējiem gan pasludinātu nenovēršamu nāves spriedumu.
Mūsu ķēniņš pratīs stingri radīt tādu ārējo iespaidu, ka viņš savu varu izmanto tikai tautas labā, bet ne savās personiskajās vai sava nama interesēs. Tādēļ tauta viņa varu cienīs un sargās! Tauta viņu dievinās, jo būs cieši pārliecināta, ka ķēniņa vara ir garantija mieram un kārtībai zemē un līdz ar to katra atsevišķa valsts pilsoņa labklājībai. Kas ķēniņu ar ārējiem varas līdzekļiem grib sargāt, tas atzīst viņa vājumu.
Mūsu ķēniņu, tiklīdz viņš parādīsies atklātībā, ieslēgs it kā ziņkārīgu vīriešu un sieviešu bars. It kā gadījuma pēc viņi aizvien ieņems ap viņu pirmās rindas, lai tos, kas spiežas virsū, it kā kārtības labad atturētu no pārāk liela tuvuma. Labais paraugs arī citiem atgādinās par mieru un apdomību. Ja kāds no tautas izspiežas priekšā, lai ķēniņam nodotu sūtījumu, pirmo rindu pienākums ir to pieņemt un visu laužu acu priekšā nodot ķēniņam. Tad visi zinās, ka lūgumraksti patiešām nonāk ķēniņa rokās un viņš pats tos izskata. Varas cieņu tikai tad var uzturēt, ja tauta ar pārliecību var teikt: “Ja ķēniņš to zinātu” vai “Ķēniņš par to uzzinās”.

18.4. Varas cieņas noslēpumainais princips

Ar atklātu apsardzības līdzekļu ieviešanu varas cieņas noslēpumainais princips tiek pazudināts. Katrs, kam ir pietiekami daudz bezkaunības, uzskata par savām tiesībām visas sabiedrības acu priekšā tai pieskarties; apvērsuma organizētājs sāk apzināties savu paša spēku un meklē izdevīgu mirkli atentāta izdarīšanai. Lētticīgos mēs šajā ziņā esam apmuļķojuši; tagad varam redzēt, cik sliktas sekas viņiem ir devuši atklāti apsardzības pasākumi.

18.5. Apcietināšana, rodoties pirmajām aizdomām

Mūsu kundzības laikā vairāk vai mazāk aizdomās esošie noziedznieki tūliņ tiks apcietināti. Ir pilnīgi nepareizi, baidoties izdarīt kļūdu, ļaut aizbēgt tiem, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka viņi izdarījuši politisku pārkāpumu vai noziegumu. Šajā ziņā mēs rīkosimies ārkārtīgi stingri. Jau parasta pārkāpuma gadījumā vainīgajam ir bijis zināms iepriekšējs nolūks, ja vispār tiek pieļauts analizēt darbības motīvus. Noziegumiem politiskajā jomā, kuri skar jautājumus, kas uz vainīgajiem neattiecas, un kuros neviens nav kompetents, izņemot valdību, vispār nav nekāda attaisnojuma. Pat valdības ne vienmēr gluži labi saprot īstu valsts mākslu.

19. PROTOKOLS

19.1. Tiesības uz petīcijām un priekšlikumiem

Cik maz mēs cietīsim, ka masa nodarbojas ar politiku, tik ļoti mēs tomēr apsveiksim, ja tauta iesniegs valdībai visādas petīcijas un priekšlikumus, kuru nolūks ir uzlabot saimniecisko stāvokli. Tādā kārtā varbūt nonāk līdz mūsu ausīm īsti ļaunumi, kuru novēršana ir mums vēlama. Bet, ja runa ir par tukšiem fantomiem, tad mēs viņus lietišķi apgāzīsim un objektīvi pierādīsim lūdzēja tuvredzību.

19.2. Nemieri

Priekš valdības, kura ne tikai paļaujas uz policiju, bet sava spēka saknes ir noenkurojusi tautā, nemieri un sacelšanās nav nekas cits kā mopša riešana elefanta priekšā. Mopsis rej uz elefantu, jo viņš nepazīst viņa lielumu un spēku. Pietiek ar pamācošu piemēru parādīt viņu dažādo nozīmi, kad mopši pārtrauks riešanu un luncinās ar asti, tikko ieraudzīs elefantu.

19.3. Politiskie noziedznieki

Lai politiskam noziedzniekam atņemtu varoņa kroni, kurš priekš citiem uzupurējas, mēs viņu nosēdināsim uz viena sola ar vienkāršiem zagļiem, slepkavām un citiem parastiem noziedzniekiem. Tad sabiedriskā doma abus nozieguma veidus metīs vienā podā un pret politisko noziedznieku izturēsies ar tādu pašu nicināšanu, kādu tā jau tagad jūt pret parastu noziedznieku.

19.4. Politisko noziedznieku slavēšana

Ar panākumiem mēs esam pūlējušies, lai lētticīgos no šādas izturēšanās pret politiskajiem noziedzniekiem atturētu. Avīžu rakstos, publiskās runās, gudri sarakstītās grāmatās mēs esam slavējuši šo cilvēku fiktīvo varonību, jo viņi ir upurējuši sevi tam, ko mēs saucam par vispārējo labumu. Tādā kārtā mums ir izdevies pievērst liberālismam ļoti daudzus piekritējus un tūkstošiem lētticīgos ierindot mums uz dzīvību un nāvi uzticīgā aitu barā.

20. PROTOKOLS

20.1. Naudas un nodokļu saimniecības principi

Šīsdienas priekšlasījums skar mūsu principus naudas un nodokļu saimniecības jomā. Šos ārkārtīgi grūtos jautājumus ar nolūku esmu atvirzījis manu priekšlasījumu beigās, jo tie ir visa mūsu plāna kodols un izšķir tā izdošanos. Pirms iedziļināmies sīkumos, es jūs lūdzu atcerēties to, ko jau agrāk minēju. Par mūsu lietas panākumiem mēs esam pavisam droši, jo mums pieder gandrīz visi naudas līdzekli.
Tiklīdz mēs būsim nākuši pie varas, mūsu patvaldīgā valdība centīsies neapgrūtināt tautas masas ar pārāk lieliem nodokļiem, jo tautas acīs mums jāsaglabā tās tēvišķa padomdevēja un sarga reputācija. Patiesībā valsts pārvaldei nepieciešams daudz naudas, kas kaut kā jāsagādā, tādēļ sevišķi svarīgi atrast metodi, kura ļauj iespējami precīzi sadalīt nodokļus pēc darbaspējām.

20.2. Progresīvi kāpjošais mantas nodoklis

Mūsu likumiem jāizriet no tēzes, ka valdniekam pieder viss, kas atrodas iekšpus valsts robežām. Tad mūsu valdībai būs pieejams katrs īpašuma veids (ar atsavināšanu, ko viegli realizēt). Vajadzības gadījumā tā var pat pārņemt visus apgrozības līdzekļus, lai tos par jaunu sadalītu. Vislabākais līdzeklis valsts vajadzību segšanai ir progresīvi kāpjošais mantas nodoklis. Pastāvot tādai regulēšanai, nodokļi var tik maksāti īpašuma lielumam atbilstošos procentos, īpašniekam jāspēj samaksāt nodokļi, neierobežojot sevi un nekaitējot savam saimnieciskajam stāvoklim. Bagātajiem ir jāsaprot, ka viņu pienākums ir daļu sava pārpalikuma nodot valsts rīcībā, jo valsts viņiem garantē pārējā īpašuma netraucētu pārvaldīšanu un tiesības godīgi iegūt. Es saku skaidri – godīgi iegūt, jo īpašuma izcelšanās uzraudzība novērsīs laupīšanu tiesību aizsegā.
Šai sociālajai transformācijai jānāk no augšas, jo tā ir laika nepieciešama prasība, kuras izpildīšana garantē mieru un kārtību. Turpretim nabagu aplikšana ar nodokļiem izraisa nemieru un sacelšanos; tā kaitē valstij, jo, dzenoties pēc dažiem santīmiem, valsts zaudē tautas masu uzticību un atbalstu. Neatkarīgi no tā mantas nodoklis sekmē to, ka vienas personas rokās esošā īpašuma augšana tiek kavēta. Vienā mirklī gandrīz visus lielos īpašumus mēs esam saņēmuši savās rokās, lai lētticīgo valstu lielajai varai varētu dot pretsvaru valsts naudas saimniecības vissvarīgākajā nozarē.
Nodoklis, kas aug līdz ar īpašuma palielināšanos, dos daudz lielākus ienākumus nekā parastais galvas vai zemes nodoklis, kas mums noder vienīgi tam, lai izraisītu lētticīgo neapmierinātību.
Varu, uz kuru balstīsies mūsu ķēniņš, nodrošina līdzsvara un miera garantijas, kuru dēļ ir vajadzīgs, lai turīgie nodotu valstij daļu savu ienākumu, nodrošinot valsts mašīnas darbību. Nauda valsts vajadzībām ir jāgādā tiem, kuri dzīvo pārpilnībā un no kuriem ir ko ņemt.
Šāda nodokļu nastas sadalīšana panāks to, ka nabags vairs neapskaudīs bagāto, jo viņš redzēs, ka turīgie nes gandrīz visu valsts izdevumu nastu un tādējādi veicina mieru un labklājību. Ja nemantīgas šķiras redzēs, ka gandrīz visas valsts nastas nes mantīgie, kuri līdz ar to nodrošina organizēta stāvokļa saglabāšanos un katram atsevišķi izdara pakalpojumu, tās neliegs mantīgajiem eksistences tiesības.
Lai nodokļu maksātāji no izglītotajām aprindām daudz nesūkstītos par jaunajām nodokļu nastām, mēs par šo valsts naudas izlietošanu sniegsim viņiem sīku pārskatu. No tā izslēgtas, dabīgi, būs tās summas, kuras mēs izlietosim mūsu ķēniņa un mūsu pārvaldes posteņu vajadzībām.
Mūsu ķēniņam nebūs nekāda personiskā īpašuma, jo principā visam, kas atrodas valstī, ir jāpieder viņam, citādi rastos pretrunas. Personiskā īpašuma pastāvēšana neļautu izvirzīt tiesisku pretenziju uz visu tautas īpašumu.
No ķēniņa dzimtas tikai troņa mantinieks tiks uzturēts uz valsts rēķina. Visiem pārējiem vai nu jāiestājas valsts dienestā, vai jāizvēlas cita profesija. Karaliskās dzimtas asinis nedod nekādas tiesības aplaupīt valsts kasi.

20.3. Pakāpeniskā zīmognodeva

Katrs pirkums, katra kvīts par saņemtajām naudas summām, katrs mantojums tiks aplikts ar progresīvi kāpjošu zīmognodevu. Kas neuzrāda īpašumtiesību pāreju naudā vai citās vērtībās no vienas personas vārda uz otras personas vārdu, tiek aplikts ar īpašu naudas sodu noteiktos nepieteiktās summas procentos, kuri tiek parēķināti par laiku no īpašuma pārejas dienas līdz nodokļa nemaksāšanas atklāšanas dienai, īpašumtiesību pāreju no vienas personas vārda uz citas personas vārdu fiksē īpašās grāmatās, kurās jāieraksta vecā un jaunā īpašnieka vārds un adrese un kuras katru nedēļu jāuzrāda vietējai nodokļu iestādei.
Protams, pircēja konstatēšana tiek prasīta, tikai sākot no zināmas pirkšanas summas. Parastie ikdienas vajadzību pirkuma darījumi tiek pakļauti zīmognodevai noteiktos procentos.
Aprēķiniet, kādā mērā šādu nodokļu ienākumi pārsniegs lētticīgo valstu ieņēmumus!

20.4. Valsts kase

Valsts kasē jāatrodas noteiktam rezerves naudas daudzumam. Visi pārējie līdzekli atkal tiks laisti apgrozībā. Par šīm liekajām summām mēs liksim veikt sabiedriskos darbus. Ar to, ka valsts pati uzņemas šādus darbus, tā un valdošie iegūs strādnieku šķiras atzinību. No šīm summām mēs izmaksāsim arī prēmijas par izgudrojumiem un īpašiem nopelniem rūpniecības jomā.
Izņemot precīzi noteiktas un tālredzīgi aprēķinātas summas, valsts kasē nedrīkstēs nelietderīgi aizturēt nevienu santīmu. Nauda ir paredzēta apgrozībai: katrs naudas kustības sastrēgums var valstij jūtami kaitēt. Nauda ir valsts eļļa: ja eļļošana izpaliek, mašīnai jāapstājas.

20.5. Vērtspapīri un naudas apgrozības sastrēgumi (krīzes)

Vienas daļas apgrozības līdzekļu aizstāšana ar vērtspapīriem ir izraisījusi šādas naudas apgrozības krīzes. Šā apstākļa sekas ir pietiekami labi zināmas.

20.6. Norēķināšanās

Mēs dibināsim norēķināšanās palātu, kur valdnieks jebkurā laikā atradīs pilnīgu pārskatu par valsts ienākumiem un izdevumiem. Izņēmums būs tikai tekošais mēnesis, kas vēl nevar būt noslēgts, un iepriekšējais mēnesis, par kuru norēķini vēl nav pilnībā ienākuši.
Vienīgā persona, kurai nebūs nekāda labuma no valsts kases aplaupīšanas, ir pats valsts galva (kases īpašnieks), kuram principā viss pieder. Tādēļ tieši viņa personiskā uzraudzība pār norēķināšanos izslēgs valsts līdzekļu noslēpšanas vai iztērēšanas iespējamību.

20.7. Galma pieņemšanas un reprezentācijas pienākumu atcelšana

Galma paražas uzliek valdniekam bezgala daudz pieņemšanas un reprezentācijas pienākumu, kas paņem dārgo laiku. Šīs galma saistības mēs gandrīz pavisam atcelsim, lai valdniekam paliktu pietiekami daudz laika savu tiešo uzdevumu veikšanai: valsts pārvaldes uzraudzībai, jaunu jautājumu apsvēršanai un realizēšanai. Tad valdnieku vairs neielenks mīluli, kuri tikai tādēļ cenšas būt viņa tuvumā, lai nokļūtu galma spožumā un greznībā un rastu sev labumus, pat ja valsts labklājībai nekas nepaliek pāri.

20.8. Saimnieciskās dzīves sastrēgums

Lai kaitētu lētticīgajiem saimnieciskajā dzīvē, mēs esam izraisījuši plašus sastrēgumus (krīzes). Mēs izlietojām vienkāršu līdzekli, visu sasniedzamo naudu izņemot no apgrozības. Milzīgas summas tika uzkrātas mūsu rokās tajā laikā, kad lētticīgo valstis palika bez līdzekļiem un beidzot bija spiestas no mums lūgt aizdevumu. Ar šiem aizdevumiem lētticīgo valstis uzņēmās ievērojamas procentu maksas, kuras valsts saimniecību jūtami apgrūtināja un beidzot noveda tās pilnīgā atkarība no lielajiem naudas devējiem. Mehānisko un vidējo ekspluatācijas uzņēmumu pāreja lielindustrijā izsūca visus veselos tautas un beidzot arī valsts spēkus.

20.9. Naudas apgrozība

Valsts šajos laikos laiž apgrozībā tik maz naudas, ka tās nepietiek attiecīgā iedzīvotāju skaita vajadzībām un tādēļ visām strādājošo šķiru prasībām neatbilst. Jaunai naudas emisijai jāiet vienā solī ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kam pieskaitāmi arī bērni, jo no savas dzimšanas dienas viņi ievērojami palielina naudas kustību. Naudas apgrozības noregulēšana ir svarīgs jautājums visai pasaulei.

20.10. Zelta valūta

Jūs zināt, ka zelta valūta bija posts visām valstīm, kuras to bija pieņēmušas. Tautu lielo naudas trūkumu tā jo mazāk varēja apmierināt tādēļ, ka mēs visu zeltu, cik vien iespējams, bijām izņēmuši no apgrozības.

20.11. Nākotnes valūta

Mūsu valstī jāievieš tāda valūta, kas balstās uz darbaspēka vērtību, apgrozības līdzekli, turklāt tā varētu būt no papīra vai koka. Visiem valsts pilsoņiem nepieciešamo naudas daudzumu mēs aprēķināsim, ņemot vērā katru jaundzimušo un katru mirušo. Šie aprēķini jāuzņemas katrai provincei un katram apgabalam.

20.12. Valsts saimniecība

Lai naudas saistības valsts vajadzībām neciestu nokavējumu dēļ, summas un to izsniegšanas laiks tiek noteikti ar valdnieka pavēli; šādā kārtā ministriem tiek liegta iespēja dot priekšrocības vienai iestādei par ļaunu otrai. Ienākumu un izdevumu budžeti tiks vadīti paralēli, lai tie būtu saskaņā.
Valsts naudas saimniecība mums radikāli jāpārveido un turklāt jārīkojas tā, lai nevienam nedotu iemeslu kādām bažām. Ievērojot pilnīgi sabrukušās valsts finanses, jaunievedumu mums nebūs grūti attaisnot. Mēs norādīsim lielākoties uz valstu saimniecības galveno trūkumu: katru saimniecisko gadu viņi uzsāk ar metodiska budžeta sastādīšanu, lai gan gadu no gada tas ārkārtīgi pieaug. Protams, tam ir īpašs iemesls. Visam gadam aprēķinātās budžeta summas pietiek tikai līdz saimnieciskā gada pusei, pēc tam tiek prasīts grozīt budžetu, kuru iztērē trijos mēnešos, pēc tam lūdz papildu budžetu, un tad viss beidzas ar likvidācijas budžetu. Tā kā nākamā gada budžetu regulē saskaņā ar kopējo aprēķina summu, tad ir gluži dabiska lieta, ka katra atkāpšanās no normas sasniedz 50 procentus, un tādēļ gada budžets tiek regulēts tikai pēc 10 gadiem. Pateicoties šādai praksei, ar ko vieglprātīgi aizrāvušās lētticīgo valstis, to kases vienmēr ir tukšas. Pēc tam sekojošais aizņēmumu periods panēm atlikumus un noved valsti līdz bankrotam. Patlaban visas valstis ir tiktāl nonākušas parādos, ka mierīgi var runāt par to naudas saimniecību vispārēju sabrukumu.
Jūs labi sapratīsit, ka mēs sargāsimies izveidot pie mums tādu saimniecību, kādu esam palīdzējuši radīt lētticīgajiem.

20.13. Tagadējie valsts aizņēmumi

Katrs valsts aizņēmums ir skaidrs pierādījums tam, ka attiecīgā valsts tiek slikti pārvaldīta un savas suverēnas tiesības neprot pareizi likt lieta. Aizņēmumi ka Dāmokla zobens karājas virs lētticīgo valdnieku galvām. Tā vietā, lai savas vajadzības segtu ar saviem pavalstniekiem uzliktu pagaidu nodokli, viņi kā lūdzēji ar augšup izstieptām rokām ubago pie mūsu naudas devējiem. Ārējie aizņēmumi ir kā dēles pie valsts miesas, tās nevar dabūt nost, kamēr pašas atkrīt vai kamēr valsts ar varu tās atņem nost. Bet, lai to izdarītu, lētticīgo valstīm trūkst vajadzīgā spēka; tās liek arvien vairāk dēļu pie savas slimās miesas klāt, tā ka beigās pašām labprātīgi izraisītās asins zaudēšanas dēļ jāiet bojā.
Valsts aizņēmums, turklāt vēl ārējs, faktiski nav nekas cits kā labprātīga asins nolaišana valsts ķermenim. Aizņēmums rada valsts parādsaistības, kurās tā apņemas maksāt noteiktus procentus. Procenti svārstās atkarībā no aizņēmuma summas lieluma. Ja par aizņēmumu jāmaksā 5 procenti, 20 gadu laikā procentu veidā valstij nevajadzīgi jāiztērē aizņemtā summa; 40 gados procentos vien tā ir nomaksājusi divkāršu, bet 60 gados – trīskāršu parāda summu un vēl ir atbildīga par visu sākotnējo parādu.
Šis aprēķins rāda, ka valsts, iekasējot no katra iedzīvotāja nodokli, sagrabinot beidzamos nabaga grašus, samaksā ārvalstu bagātniekiem, no kuriem tā aizņēmusies naudu tā vietā, lai šos grašus savām vajadzībām sadabūtu bez procentiem.
Kamēr aizņēmumi tiek izdarīti tikai iekšzemē, lētticīgie ar savu aizņēmumu saimniecību ļauj naudai no nabagu kabatām plūst bagāto kabatās. Pēc tam, kad mēs bijām piekukuļojuši ietekmīgās personas, lai dabūtu piekrišanu izdarīt ārējos aizņēmumus, visas valsts bagātības pilnīgi ieplūda mūsu kabatās. No tā laika lētticīgie mums ir parādā procentus un pašus kapitālus.
Lētticīgo valdnieku vieglprātība un tuvredzība visos valsts naudas un nodokļu saimniecības jautājumos, pērkamība un augstāko valsts ierēdņu nevarība ir iegrūdušas visas lētticīgo valstis attiecībā pret mums tādā parādu verdzībā, ka tās nekad no tiem nevar atbrīvoties. Bet jūs nedrīkstat aizmirst, cik pūļu un naudas tas mums prasījis.

20.14. Nākotnes valsts aizņēmumi

Mēs necietīsim nekādus naudas apgrozības sastrēgumus un tādēļ atbrīvosimies no visiem valsts ilgtermiņa aizņēmumiem uz noteiktiem procentiem. Vienīgā pieļaujamā valsts aizņēmumu forma būs vienprocentīgās parādsaistības (sērijas). Tik niecīgi procenti vairs neļaus valsts spēkus sagrābt asinssūcējiem, tas ir, lielajiem naudas devējiem. Vērtspapīru izlaišanas tiesības būs vienīgi lielajām rūpnieku sabiedrībām. Tās var procentus viegli samaksāt no peļņas. Turpretim valsts no naudas, kuru tā aizņēmusies, parasti negūst nekādu peļņu, jo iztērē to nepieciešamiem izdevumiem, bet ne saimniecisku vērtību radīšanai.

20.15. Industrijas vērtspapīri

Kad mēs valdīsim, valsts pirks arī industrijas vērtspapīrus. Tādējādi tā piedalīsies peļņas gūšanā un to vairs nenospiedīs parādsaistību nasta kā agrāk. Šādi pasākumi novērsīs sastrēgumus naudas apgrozībā, likvidēs parazītismu un kapitālisma slinkumu. Šie ļaunumi mums bija noderīgi, kamēr pie stūres bija lētticīgie; savas kundzības laikā mēs tos vairs necietīsim.

20.16. Lētticīgo nevarība naudas un nodokļu saimniecības jomā. Lētticīgo valdnieku apspriešanās ar Gudro uzticības vīru starpniecību.

Vai ir vēl labāks pierādījums lētticīgo tīri dzīvnieciskā saprāta nevarībai kā tas fakts, ka viņi pret augstiem procentiem izdarījuši aizņēmumus, nepadomājot, ka tās pašas summas ar augstu procentu uzrēķinu vajadzēs atdot atpakaļ? Vai nebūtu bijis daudz vienkāršāk nepieciešamās summas ņemt taisni no pašu pavalstniekiem un ietaupīt maksājamos procentus?
Līdzīgā kārtā izpaužas mūsu izraudzītās valdības izcilās gara spējas: valsts aizņēmuma jautājumu mēs pratām lētticīgajiem parādīt tādā gaismā, ka viņi tā pieņemšanā pat saskatīja sev zināmu labumu. Kad būs laiks pienācis, kad mēs paši taisīsim valsts saimniecības budžetu, mēs varēsim balstīties uz gadsimtiem ilgu pieredzi, kuru esam guvuši no lētticīgo valstīm. Mūsu priekšlikumi būs skaidri un noteikti, un mūsu reformas priekšrocības neradīs šaubas. Tās iznīcinās tos ļaunumus, ar kuru palīdzību mēs lētticīgos esam savaldījuši, bet kurus mēs savā karaļvalstī gan necietīsim.
Norēķināšanos un pārbaudi mēs organizēsim tā, ka ne valdnieks, ne viszemākais ierēdnis nevarēs ne vismazāko summu no valsts kases izlietot citiem mērķiem vai novadīt uz citiem kanāliem, nekā mēs esam paredzējuši savā saimniecības plānā. Bez noteikta plāna nevar valdīt. Šādos apstākļos pat varoņi iet bojā.
Lētticīgo valdniekus mēs ar nolūku esam centušies ar galma pieņemšanas un reprezentācijas pienākumiem un spožām dzīrēm novērst no nopietnākas nodarbošanās ar valsts pārvaldīšanu: viņi bija tikai aizsegs mūsu kundzībai. Viņu mīluļi, kuru rokās bija īstā valsts pārvalde, arī no lietas nekā nesaprata; savus ziņojumus viņi lika sagatavot mums uzticamajiem vīriem. Šajos ziņojumos mēs prātam lētticīgo prātu savaldzināt ar solījumiem par gaidāmajiem ietaupījumiem. Kā gan radīsies šie ietaupījumi? Vai jaunu nodokļu rezultātā? Tā vajadzētu jautāt katram, kas lasīja mūsu aprēķinus un uzmetumus. Bet no lētticīgajiem neviens nenāca uz šādām domām.
Jūs zināt, kur šī bezrūpība lētticīgos ir novedusi; neskatoties uz viņu tautu apbrīnojamo čaklumu, viņu valstis stāv savas naudas un nodokļu saimniecības sabrukuma priekšā. 

21. PROTOKOLS

21.1. Iekšējie aizņēmumi

Savu pēdējo ziņojumu par iekšējiem aizņēmumiem es šodien gribu papildināt ar sīkākiem paskaidrojumiem. Pie ārējo aizņēmumu jautājuma vairs neatgriezīšos; tie mūs ir barojuši ar lētticīgo tautas bagātībām. Turpretim mūsu valstī nebūs vairs neviena ārzemnieka, ne ienācēja.
Līdz šim mēs esam izmantojuši augstāko ierēdņu pērkamību un valdnieku bezrūpību, lai uzspiestu valdībām naudu, kas tām nebija vajadzīga un kas mums divkāršojās, trīskāršojās un dažreiz pat daudzkāršojās. Ir izslēgts, ka no mums kāds varētu izvilkt kaut ko tamlīdzīgu. Tādēļ savos tālākajos paskaidrojumos es sīkāk pakavēšos pie iekšējiem aizņēmumiem.
Izsludinot šādus aizņēmumus, valstis atklāj parakstīšanos uz saviem vekseļiem un vērtspapīriem. Lai tie visiem būtu pieejami, to nominālvērtību noteic no 100 līdz 1000. Pirmajiem parakstītājiem lielākoties dod cenas atlaides. Pēc kāda laika vērtspapīru cenas tiek mākslīgi paceltas it kā pārlieku lielā pieprasījuma dēļ. Pēc dažām dienām kases būs pilnas un naudu nebūs kur likt. Kāpēc nauda tika pieņemta? Parakstīšanās it kā vairākkārt pārsniedz aizņēmuma izlaidumu. Šis apstāklis nosaka visus panākumus. Lūk, kāda ir uzticība valdības vekseļiem!

21.2. Valsts parādi un nodokļi

Tiklīdz aizņēmuma spēle ir garām, valsts parāds ir jūtami pieaudzis. Lai savāktu šim parādam nepieciešamos procentus, valsts lielākoties izeju meklē aizņēmumos. Parādu un arī procentu nasta līdz ar to aug aizvien lielāka. Ja valsts tai dāvāto uzticību ir līdz galam izmantojusi, tai ar jaunu nodokļu palīdzību jāsedz nevis parāds, bet procenti. Šie nodokļi tātad ir parādi, ar kuriem tiek samaksāti citi parādi.

21.3. Valsts aizņēmuma procentu samazināšana (konversija)

Šādā stāvoklī nonākusi, valsts mēdz sava aizņēmuma procentus samazināt. Bet tādējādi tā samazina tikai procentu nastu, nevis parādu. Turklāt šādus pasākumus var veikt tikai ar valsts kreditoru piekrišanu. Kas nav ar to mierā, tam valstij viņa aizdevuma daļas nominālā vērtība jāatmaksā atpakaļ. Ja visi kreditori celtu iebildumus un prasītu savu naudu atpakaļ, tad valdības būtu uzķērušās uz pašu makšķeres āķa; tās nebūtu spējīgas pieprasītās summas atmaksāt. Bet, tā kā lētticīgo valstu lielākā daļa pavalstnieku naudas lietās, par laimi, ir pilnīgi nepieredzējuši, tās pastāvīgi dod priekšroku kursa pazeminājumam un procentu samazinājumam nevis jauna ieguldījuma riskam. Tādējādi valdībai tiek dota iespēja gadskārtējo parādu summu atvieglot par vairākiem miljoniem.
Pastāvot tagadējiem lielajiem valstu parādiem, kas galvenokārt radušies ārējo aizņēmumu dēļ, lētticīgo valdības šādu riskantu soli vairs nevar spert: tās ļoti labi zina, ka procentu pazemināšanas gadījumā mēs visu naudu pieprasīsim atpakaļ.

21.4. Valstu maksātnespēja

Maksātnespējas pasludināšana visās valstīs būs vislabākais pierādījums tam, ka starp valdībām un tautām pastāv dziļš bezdibenis.

21.5. Iekšējo aizņēmumu kopsavilkums. Mūžīgās rentes

Es vēršu jūsu uzmanību kā uz šo faktu, tā uz to, ka visi iekšējie aizņēmumi tika pārvērsti tā saucamajos peldošajos parādos, kuru maksāšanas termiņi bija tuvāki un tālāki. Šie parādi sastāv no naudas summām, kas noguldītas valsts bankās vai krājkasēs. Kad šīs summas diezgan ilgi ir bijušas valdību rīcībā, tās pazūd, nomaksājot procentus par ārējiem aizņēmumiem. To vietā tiek deponētas valdības obligācijas. Ar šādām renšu iemaksām tiek segtas valsts kasēs iztrūkstošās summas.

21.5. Vērtspapīru biržu iznīcināšana

Tiklīdz mēs tiksim pie pasaules kundzības, visas mahinācijas naudas saimniecības jomā bez pēdām pazudīs, jo tās mums nav izdevīgas. Arī vērtspapīru biržas mēs iznīcināsim, jo nevaram pieļaut, ka mūsu varas cieņu satricinātu mūsu pašu vērtspapīru kursa svārstīšanās. Mēs tiem noteiksim likumīgu piespiedu kursu, nominālo vērtību un par tā pazemināšanu vai paaugstināšanu ikvienu sodīsim. Arī paaugstināšana nav pieļaujama, jo tā slēpj sevī vēlākas pazemināšanas asnu. Augsts vērtspapīru kurss dod iemeslu nospiest cenas. Tieši šādā veidā mēs ķērāmies klāt lētticīgo vērtībām.

21.6. Industrijas vērtspapīru vērtība

Vērtspapīru biržas mēs aizstāsim ar varenās valsts kredītiestādēm, kuru uzdevums būs atbilstoši valsts interesēm novērtēt un sadalīt industrijas vērtspapīrus. Šīs iestādes būs spējīgas vienā pašā dienā izsviest tirgu industrijas vērtspapīrus piecsimt miljonu vērtībā vai tikpat daudz uzpirkt. Tādā kārtā no mums būs atkarīgi visi aroduzņēmumi. Jūs varat iedomāties, cik milzīgu varu šādā ceļā iegūs mūsu valsts saimnieciskajā dzīvē.

22. PROTOKOLS

22.1. Nākotnes noslēpums

Manu līdzšinējo paskaidrojumu mērķis bija vienīgi atklāt jums kā noslēpumu to, kas notiek un ir noticis, parādīt jums, ka tuvojas vareni notikumi. Jums vajadzētu zināt, kādi slepeni likumi nosaka mūsu attieksmi pret lētticīgajiem un kādi ir mūsu paņēmieni naudas saimniecības jomā. Bet man vēl kaut kas jāpiebilst.
Mūsu rokās ir tagadnes vislielākais spēks – zelts. No slepenām uzglabāšanas vietām mēs varam to piegādāt divās dienās jebkurā daudzumā.

22.2. Gadsimtiem ilgais ļaunums kā nākamības labklājības pamats

Vai patiešām man vēl jāpierāda, ka mūsu kundzība ir paša Dieva noteikta? Vai ar savas bagātības palīdzību mēs nebūtu spējīgi konstatēt, ka viss ļaunums, kuram daudzu gadsimtu laikā mēs esam bijuši par cēloni, beidzot taču vedīs pie īstas labklājības un visaptverošas kārtības? Šo kārtību mēs ieviesīsim pat tad, ja nevarēs gluži iztikt bez varas darbiem. Mēs pierādīsim, ka esam īstie cilvēces labdari, kuri saplosītajai zemei atdevuši īsto laimi un personas svētību. Katrs, kas mūsu likumus ciena, var baudīt miera un kārtības svētību. Vienlaikus mēs visiem paskaidrosim, ka brīvība nav atsevišķas personas neierobežota patvaļa, ka cilvēka spēks un cieņa nekad nav meklējami revolucionāros principos, piemēram, sirdsapziņas brīvībā, vispārējā vienlīdzībā, ka personas brīvība nevienam nedod tiesības saskrējušo ļaužu priekšā ar mežonīgām runām satracināt sevi un citus, īsta brīvība pastāv personas neaizskaramībā, bet tikai ar noteikumu, ka šī persona godīgi un no sirds pilda visus cilvēku kopdzīves likumus. Patiesībā cilvēka cieņa pastāv savu tiesību zināšanā un šo tiesību ietvaros, bet ne sapņošanā par mīļo Es.

22.3. Tautas godbijība varas priekšā

Mūsu varai jātop majestātiskai, jo tā būs stipra. Tā valdīs un vadīs, nevis luncināsies partiju līderu un oratoru priekšā, kuri ar muļķīgiem vārdiem sludina nesasniedzamus fantomus, kurus viņi sauc par saviem lielajiem principiem. Mūsu varas oreola priekšā tauta noslīgs uz ceļiem un raudzīsies uz to baiļpilnā godbijībā, īsta kundzība nerēķinās ne ar kādām tiesībām, pat Dieva likumiem ne. Neviens neuzdrošināsies tai tuvoties un kaut vai par mata tiesu sašaurināt tās varas pilnību.

23. PROTOKOLS

23.1. Greznumlietu ražošanas ierobežošana

Tautas mums jāaudzina pazemībā, lai tās pierastu mums paklausīt. Tādēļ greznumlietu rūpniecisko ražošanu mēs pēc iespējas ierobežosim. Tikumiem, kas tagad ir stipri cietuši greznuma kāres dēļ un cilvēkiem cenšoties citam citu pārspēt ar iespējami lielāku spožumu, līdz ar to vajadzētu uzlaboties.

23.2. Mājrūpniecības atjaunošana

Mājrūpniecību mēs atkal atjaunosim un līdz ar to satricināsim lielrūpniecības varu. Tas ir vajadzīgs tādēļ, ka fabriku kungi, bieži varbūt to neapzinādamies, kūda masas pret valdību.

23.3. Bezdarbs

Mājstrādnieks nepazīst nekādu bezdarbu. Tādēļ ar pastāvošo sabiedrisko iekārtu viņš ir saaudzis un nevēlas vājināt valdību.
Tagad, pastāvot lielrūpniecībai valdība atrodas augoša bezdarba un tā izraisošu nemieru briesmās. Tiklīdz vara pāries mūsu rokās, zudīs arī bezdarbs.

23.4. Žūpības aizliegšana

Mūsu kundzības laikā žūpība tiks ar likumu aizliegta un stingri sodīta. Tā ir noziegums pret cilvēka cieņu, jo reibinošu dzērienu iespaidā viņš kļūst kā mežonīgs lops.
Es atkārtoju: masas paklausa tikai stiprai, no tam neatkarīgai varai, uz kuru tās var noraudzīties ar aklu uzticību un kurā tās saskata savu aizstāvi un glābēju no sociālajām likstām. Ko tautai līdz valdnieka eņģeļa labā dvēsele? Tai jārod savā valdniekā stipras gribas un nelokāmas varas iemiesojums.

23.5. Vecās sabiedrības iznīcināšana un tās augšāmcelšanās jaunā veidolā

Lētticīgo valdības tikai ar pūlēm spēj noturēties pie stūres. Šo valstu sabiedrību mēs esam tiktāl demoralizējuši, ka tā zaudējusi katru ticību Dievam un tajā pastāvīgi gailē nemieru liesmas. Pasaules valdniekam, kas stāsies tagad pastāvošo valdību vietā, vispirms vajadzēs apdzēst šo uguni, kas aizvien pieņemas spēkā. Viņa pienākums tādēļ ir šādu sabiedrību iznīcināt, pat ja viņam to vajadzētu noslīcināt pašas asinīs, lai liktu tai atjaunoties pareizi organizētā armijā, kura katru valsts ķermeni apdraudošu infekciju apzinīgi apkaro.

23.6. Dieva izredzētais

Dieva izredzētā pasaules valdnieka uzdevums ir salauzt absurdos apvērsuma spēkus, kurus vada nevis cilvēcīgs saprāts, bet gan dzīvnieciski instinkti. Šie spēki tagad svin savu uzvaru, tiesību un brīvības aizsegā izdarot laupīšanu un varas darbus. Viņi ir iznīcinājuši katru sabiedrisko kārtību, lai uz tās drupām varētu uzcelt Gudro ķēniņa troni. Bet šo spēku uzdevums ir izpildīts, tiklīdz varu sagrābj Gudro ķēniņš. Tad tie no viņa ceļa jānoslauka, lai šai varai nebūtu ne mazākā šķēršļa.
Tad mēs varēsim tautām teikt: "Slavējiet visi Dievu un metieties ceļos Dieva izredzētā priekšā – no viņa augstā vaiga izstaro cilvēces likteņa noteikšana. Dievs pats viņam deva vadošo pavedienu, lai neviens, izņemot viņu, nevarētu atbrīvot cilvēci no posta."

24. PROTOKOLS

24.1. No Gudro cilts nākušā ķēniņa kundzības nodrošināšana

Šīsdienas priekšlasījumam, mani kungi, jādod jums izpratne par to, ar kādiem līdzekļiem mēs nostiprināsim no Gudro cilts nākušā ķēniņa kundzību visā pasaulē uz visiem laikiem. Mēs izmantosim tos pašus līdzekļus, kuri mūsu Gudrajiem jau ir garantējuši pasaules likteņa vadību, proti: plānveidīga cilvēces audzināšana mums vēlamā virzienā.

24.2. Ķēniņa sagatavošana

Daži Gudro cilts locekļi sagatavos amatam ķēniņu un viņa mantinieku. Izvēli viņi izdarīs, pamatojoties nevis uz mantošanas tiesībām, bet gan uz atsevišķas personas īpašām spējām. Izredzētie jāiesvaida visos valsts mākslas un pārvaldes noslēpumos. Pamatnoteikums, kas jāievēro, ir tas, ka neviens, izņemot viņus, nedrīkst uzzināt par šiem noslēpumiem. Šādi noteikumi liks iesakņoties uzskatam, ka valdīšana tiek uzticēta tikai tiem, kuri ir iesvaidīti valsts mākslā.
Vienīgi šiem izredzētajiem jārealizē mūsu principi. Viņu rīcībā turklāt būs gadu simteņiem ilgi novērojumi un pieredze, ko esam uzkrājuši valsts tiesiskajā un tautsaimnieciskajā jomā. Viņi ieelpos to likumu garu, kurus pati daba ir noteikusi cilvēku savstarpējām attiecībām.

24.3. Dabiskās mantošanas atcelšana

Ķēniņa tiešie pēcnācēji no troņa mantošanas arvien tiks izslēgt, ja mācību laikā viņi parādīs vieglprātību, mīkstčaulību un citas īpašības, kuras liecina ne tikai par nespēju valdīt, bet arī kaitē valdības cieņai.
Valdības grožus mūsu Gudrie uzticēs tikai tiem, kuri ir absolūti spējīgi personificēt stingru varu, pat pastāvot briesmām, ka tā pārvestos nežēlībā.
Tiklīdz valdnieks parāda gribas vājumu vai vērojamas citas pazīmes, kas liecina par viņa nespēju valdīt, saskaņā ar likumu, viņa pienākums ir nodot valdības grožus citās enerģiskās rokās.
Ķēniņa tuvākie plāni un sevišķi viņa nākotnes mērķi nebūs zināmi pat viņa tuvākajiem padomdevējiem.

24.4. Ķēniņš un trīs Gudrie

Nākotne būs zināma tikai ķēniņam un tiem trim Gudrajiem, kuri viņu visos noslēpumos iesvaidījuši.

24.5. Ķēniņš – likteņa personifikācija

Ķēniņā, kurš sevi pašu un cilvēci vada ar nesatricināmu gribasspēku, visi redzēs likteni ar tā nezināmiem pavedieniem – iemiesojumiem. Neviens nezinās, kādus mērķus ķēniņš ar savām pavēlēm grib sasniegt. Tāpēc arī neviens neiedrošināsies celt iebildumus un stāties viņam ceļā. Pats par sevi saprotams, ka ķēniņa garīgajām spējām ir jāatbilst tiem lielajiem mērķiem, kuru īstenošanai viņš ir aicināts. Tādēļ neviens ķēniņš neuzkāps tronī, iekams mūsu Gudrie nebūs pārbaudījuši viņa garīgās spējas.
Lai tauta savu ķēniņu pazītu un mīlētu, viņam bieži tai jārādās un publiskos laukumos ar to jārunā. Tā rezultāta jāapvienojas abiem spēkiem, kurus mēs tagad ar briesmīgo valdību un teroru esam izšķīruši. Līdz šim mums šis terors bija vajadzīgs, lai izšķirtos tautas un ķēniņa spēkus katru par sevi pakļautu mūsu kundzībai.

24.6. Gudro ķēniņu tikumiskie augstumi

Gudro ķēniņš nedrīkst ļauties savām kaislībām. Sevišķi viņam jāapspiež seksuālā kaisle (seksualitāte). Pār viņa prātu un sirdi nekad nedrīkst ņemt virsroku dzīvnieciskie instinkti. Seksuālās kaislības ir ļaunākais garīgo spēju ienaidnieks; tās aptumšo visgaišāko skatienu un vislielāko gara varoni padara par dzīvnieku, kura eksistencei nav cita mērķa kā visbrutālāko dabisko dzenuļu apmierināšana.
Pasaules valdniekam, kas nāk no Gudro svētītās sēklas, jāupurē visi personīgie prieki savas tautas un cilvēces labā.
Tikumiskajā ziņā mūsu pasaules valdnieks nedrīkst padoties nekādām vājībām, viņam jābūt izcilam paraugam.