Aliens

Golems. Scientisti

„Zinātniska teorija ir modelis, kas eksistē tikai mūsu galvās, un tam nav citas realitātes.” (Stīvens Hokings). Vai tas ir Biocentriskais Visums?
Laba teorija, pēc Hokinga, apraksta plašu novērojumu grupu un prognozē nākotnes novērojumu rezultātus. „Tu aizdosi daudzām tautām, bet pats tu neaizņemsies.” Ir vai prognozēts, ko ar citām tautām izdarīs viena tauta? Paredzēts tad, kad banku sistēmas vispār vēl nebija.

Grūti nokost visu Universu uzreiz, tāpēc skrubinām pa daļām.

„Iespējams, ka šāda pieeja ir pilnīgi nepareiza” - Stīvens Hokings.
Deivids Boms: „...par daudzām mūsu problēmām ne tikai zinātnē, bet arī dzīvē un sabiedrībā ir atbildīga tieksme fragmentēt pasauli.”

Visuma aprakstam patreiz ir divas teorijas:

    1.Vispārējā relativitātes teorija.
    2. Kvantu mehānika.

Stīvens Hokings: „Abas ir nesavienojamas, tās nevar būt pareizas vienlaicīgi.”
Abas savieno Informācijas lauka teorija, bet tā skaitās nezinātniska.
Nesamierināmas pretrunas tiek novērstas, patvaļīgi ievedot jaunas bezgalības. Tas ir slidens ceļš, tāpēc ka „patvaļīgi.” Scientisti šo problēmu izliekas neredzam.

Visuma teorijas meklējumi ir grūti attaisnojami ar praktiskiem mērķiem. Bet to pašu sākumā varēja teikt par Relativitātes teoriju un Kvantu mehāniku. Uzskati, kas balstās uz „veselo saprātu,” der tikai lieliem priekšmetiem lēnā kustībā.

Laplasa „zinātniskā determinisma” priekšstati – līdz pat 1926.gadam.
Laplass pieprasīja: Dodiet man precīzus visu daļiņu stāvokļus, un es jums pateikšu nākotni. Nav, nav daļiņām precīzu stāvokļu, un nākotnei ir daudz varbūtīgu variantu. Kas notiks - atkarīgs arī no mums.

Heizenberga „nenoteiktības princips” ir obligāta mūsu pasaules īpašība.
„Kā gan var precīzi prognozēt nākotni, ja nevar veikt precīzus Visuma stāvokļu mērījumus pat pašreizējā momentā?” - Stīvens Hokings.
Precīzi prognozēt nevar, varbūt var varbūtīgi?

Daļiņa ir vilnis – „kā jums, kungs, vajaga.” Daļiņas var interferēt, tāpēc, ka viļņi. Mūsu pasaule ir interferences aina, lai gan sastāv no daļiņām.
Atomā elektrons nav bumbiņa, bet vilnis. Kur orbitā sakrīt veseli viļņi (interference), galotnes summējas – tas arī ir elektrons, elektrona orbita.
Kur veseli viļņi neietilpst, galotnes dzēšas (interference), orbitas nav.
Elektronu „atļautās orbitas” var izskaitļot – atomiem, un arī molēkulām. Atomus molēkulā satur elektronu viļņi, kuri aptver vairākus atomus. Molēkulas ir viļņi, jo arī kodola daļiņas ir viļņi, kamēr tās nenovērojam. Deivids Boms: „Mūsu smadzenes matemātiski konstruē objektīvo realitāti, interpretējot svārstības, kuras galu galā ir citu dimensiju projekcijas. Realitāte mums šķiet kaut kas stabils tikai tāpēc, ka mūsu smadzenes spēj paņemt šo izplūdušo holografisko kontūru un pārvērst to tajos stienīšos, akmeņos un krūzītēs, kuras pazīstam.”

Viss skaidrs kļūst tad, kad scientisms uzlaiž patiesības migliņu – piemini patvaļīgi ievestās bezgalība un konstantes.

Vai scientisms ir kāda sekta?

Karls Poppers: „Zinātniskās „zināšanas” nav zināšanas – tās ir tikai pieņēmumu zināšanas. Pašā zinātnes centrā, tur, kur vismazāk varam to gaidīt, var notikt tādas pārmaiņas, ka mainās itin viss. Uzsvērt gribu to, ka zinātne ir cilvēkdarinājums. Un kā cilvēkdarinājums, zinātne ir maldīga. Un tieši zinātnes maldīguma apziņa ir tas, kas zinātnieku atšķir no scientistiem. Jo, ja vien scientisms vispār kas ir, tad tas ir akla, dogmātiska ticība zinātnei.” (Karls Poppers „Nākotne ir atvērta” Sērija: Mūsdienu domātāji).

Tie, kas zin, kas ir Karls Poppers, nu paliks klusu. Lamājiet mani.
Poperu es te lietoju, tāpat kā scientisti lieto zinātni. Ķīli izsit ar ķīli...           

Pirmo reizi publicēts 29.04.2010. Aliens.lv iepriekšējā versijā.