Bornas vīrusi
Vīrusa nosaukums cēlies no Vācijas pilsētas Bornas, kurā tas 1885.gadā izraisīja iznīcinošu epidēmiju vietējā garnizona kavalērijas zirgu vidū.
Pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.
Bornas vīruss ir savdabīgs RNS vīrusu saimes pārstāvis, jo, kā domāja līdz šim, inficē tikai neironus un vairojas vienīgi šūnas kodolā.
Bornas vīruss izraisa neiroloģisku saslimšanu siltasiņu dzīvniekiem un dažu nesenu pētījumu rezultāti ļāvuši izteikt pieļāvumu par tā saistību ar tādām neiroloģiskām un psihiskām saslimšanām kā hronisks nogurums, multiplā skleroze, šizofrēnija, depresija un bipolārie traucējumi (maniakālā depresija).
Būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi. Izrādījās, ka cilvēka genomā Bornas vīruss iekļuvis vismaz četras reizes un senākā no tām attiecināma uz 40 miljonu gadu senu pagātni. Salīdzinoši nesen Bornas vīrusam bija izdevies ierakstīties parastās vāveres genomā - tas noticis pirms aptuveni 10 miljoniem gadu.
Raksti.
Cilvēka DNS atrod Bornas vīrusa gēnus.
Saites.
Retrovīrusi.
