Blīvums
Apzīmējums - grieķu "ro."
Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas tilpuma vienības masu.
Homogēnai vielai blīvumu izsaka kā masas m un tilpuma V attiecību: ro = m/V, nehomogēnai vielai tilpumu aprēķina ro = dm/dV.
Mērvienība SI sistēmā - kg/kubm.
Divu vielu blīvumu attiecību sauc par relatīvo blīvumu.
Vielas blīvums pazeminās, pazeminoties spiedienam, kā arī pazeminoties temperatūrai. Pēdējai sakarībai gan ir izņēmumi, piemēram, ūdenim vislielākais blīvums ir +4oC temperatūrā. Temperatūrai vēl pazeminoties, ūdens blīvums samazinās. Fāžu pārejās gāze>šķidrums un šķidrums>kristāls vielas blīvums mainās lēcienveidīgi, piemēram, ūdens un ledus blīvums normālā spiedienā 0oC temperatūrā attiecīgi ir apmēram 1000 kg/kubm un apmēram 900 kg/kubm.
Vielu blīvumi.
Gāzes (normālos apstākļos).
Acetilēns - 1,173
Amonjaks - 0,771
Gaiss (sauss) - 1,293
Hlorūdeņradis - 1,639
Metāns - 0,717.
Oglekļa dioksīds - 1,977
Oglekļa monoksīds - 1,250
Šķidrumi (20oC temperatūrā).
Benzols - 879
Dzīvsudrabs - 13546
Glicerīns - 1260
Etilēteris - 714.
Etilspirts - 789.
Metilspirts - 792
Sērskābe - 1804
Slāpekļskābe - 1502
Toluols - 867
Ūdens - 998,2
Cietvielas (20oC temperatūrā).
Akmeņogles - 1200-1500
Bronza - 8700-8900
Čuguns - 6900-7800
Granīts - 2400-3000
Kaprons - 1130-1150
Ledus (0oC) - 917
Parafīns - 870-910
Silikātstikls - 2200
Tērauds - 7600-7900
Vizla - 2200-3300
