Biosfēra
Bio (no grieķu val. vārda bios - "dzīve," "dzīvība") + sfēra.
Zemes apvalks, kura sastāvu, struktūru un enerģijas bilanci ietekmē dzīvo organismu darbība, arī cilvēces ekoloģiskā niša.
Tātad tā ir zemeslodes daļa, kur pastāv dzīvība, t.i. organismu apdzīvotā zemes virsma, zemes garozas (litosfēras) virsējā daļa, upju, ezeru, jūru, okeānu augšējais slānis (hidrosfēra) un atmosfēras apakšējais slānis (troposfēra). Te dzīvie organismi atrodas komplicētā savstarpējā vielu un enerģijas maiņas sakarībā, kam pamatā ir tas, ka augi, pārveidojot saules enerģiju, sintezē organiskās vielas.
Pašreiz aktīvās biosfēras daļas pamatelements ir ekosistēma.
Vēsture. Terminu "biosfēra" ieviesa E.Zīss (Austrija) 1875.gadā.
Mācību par biosfēru XX gs. 20.-30.gados attīstīja V.Vernadskis (PSRS), balstoties uz V.Dokučajeva idejām. V.Vernadska mācības pamatā ir priekšstati par dzīvās vielas planetāro ģeoķīmisko lomu. Atmosfēras gāzes, ūdeņi, kaustobiolīti, daudzi nogulumieži (kaļķakmeņi, diatomīti, arī māli) un to metamorfie atvasinājumi (marmors, slānekļi) ir dzīvās vielas producēti.
Biosfēras vecums ir vismaz 2,5-3 miljardi gadu.
Biosfēras dzīvās vielas masa ir 1014 - 2 x 1016 tonnu.
Biosfēras izveidošanās un evolūcija ir saistīta ar dzīvo organismu attīstību. To savstarpējās iedarbības procesi kļūst arvien komplicētāki - jo sevišķi tāpēc, ka paplašinās cilvēka iedarbība, kas XX gs. jau ieguvusi globālu raksturu attiecībā pret biosfēras, sastāvu, struktūru un resursiem. Līdz ar to nepieciešams atrast racionālu pieeju visās biosfēras izmantošanas jomās.
Biosfēru pētošās zinātnes:
Bioģeogrāfija.
Cilvēka ekoloģija.
Saites.
Bioloģija.
