Aliens

Bavārija

Vēsturisks novads Vācijas dienvidos.

Administratīvais centrs - Minhene.

Vēsture. 788.gadā Bavārija tika pievienota Kārļa Lielā Franku valstij.
Feodālās sadrumstalotības laikā Vācijā Bavārija bija spēcīga firstiste.
1776.gadā Ā.Veishaupta Bavārijā nodibināta Iluminātu slepeno organizāciju.
Bavārijas monarhijas krišana. Vācu impērijas īpatnība bija tāda, ka dažās tās zemēs, lai arī nomināli, tomēr valdīja iepriekšējās monarhu dinastijas, tostarp arī Bavārijā, kur valdīja Vitelsbahu dinastija. Tās karalis Ludviķis III zaudēja troni apmēram tad pat, kas visas Vācijas ķeizars Vilhelms. Liela nozīme monarhijas gāšanai Bavārijā bija Kurtam Eisneram, kas piederēja tā saucamajiem "neatkarīgajiem sociāldemokrātiem." Tieši viņš paziņoja par dinastijas gāšanu un Bavārijas republikas pasludināšanu - pie tam republika bija sociālistiska.
Bavārijas Sociālistiskā republika. Bavārijā organizēja vēlēšanas, kuras "neatkarīgie sociāldemokrāti" pilnīgi pazaudēja, iegūstot tikai 3 vietas parlamentā. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Eisners devās uz parlamentu, lai oficiāli noliktu valdības vadītāja pilnvaras, bet viņu nošāva monarhists.
Slepkavība izprovocēja tālākos notikumus. Viens no Eisnera piekritējiem nolēma atriebties - viņš smagi ievainoja Vācijas Sociāldemokrātu partijas Bvārijas nodaļas līderi Erhardu Aueru. nemieru rezultāta pēc Eisnera nāves 1919.gada 6.aprīlī tika pasludināta Bavārijas Sociālistiskā republika. Vadošo lomu tajā spēlēja neatkarīgie sociāldemokrāti, anarhisti un komunisti.
Jaunā vara pasludināja banku nacionalizāciju. Uzņēmumos ieviesa strādnieku kontroli. Tika organizēta Sarkanā armija un Ārkārtas komisija cīņai pret kontrrevolūciju - visai līdzīgi Padomju Krievijai.
Tomēr padomju vara Bavārijā noturējās mazāk par mēnesi. Lai gan ākumā Bavārijas Sarkanā armija visai sekmīgi cīnījas, taču pretoties Vācijas regulārajai armijai (reihsver) un Fraikoram (brīvprātīgo korpuss) tā ilgi nespēja. Palīdzību arī gaidīt nevarēja. Un tā 1919.gada 5.maijā Bavārijas sarkanarmieši pārtrauca pretestību. Tieši fraikorieši īstenoja represijas pret "sarkanajiem" - bez tiesas un izmeklēšanas tika nošauti vairāk kā tūkstoš cilvēki. Izrēķināšanās apmēri stipri iespaidoja franču atašeju, kas notiekošo nosauca par "organizētu barbarismu," kam tika ļauta pilnīga brīvība. Fraikorieši grāba ciet visus, kas tiem likās nelojāli, nemaz nevajadzēja būt "sarkanam." Interesanti, ka starp sagrābtajiem izrādījās arī Hitlers, jo fraikorieši uzzināja, ka viņš bijis Padomes deputāts - tas viņam gandrīz maksāja dzīvību. 

Aplūkojamie objekti.

Bavārijas Alpi. Vācijas Alpu daļa. Augstākā Vācijas virsotne - Cūgšpice.

Cūgšpice. 2962 m augsta smaile. Augstākā Vācijā. Kalna pakājē atrodas Garmišas-Partenkirheni pilsētiņa, kas apvienojās no divām 1935.gadā. Slēpošana - pacēlāja vienas dienas biļete pieaugušam – 34 eiras. Kopējais trašu garums ap 70 km, garākais nobrauciens 5 km. Slēpju īre uz dienu ir 24 eiras.

Leļļu muzejs – Aschenbrenner. Ieeja 3 eiras. Lelles no XIX gs. un porcelāna figūriņas no XVIII gs.
"Ērgļa ligzda." Hitlera mītne, Berhtesgādenes zeme.
Ar kuģīti var braukt pa Ķēniņa ezeru līdz Bartolomē pussalai.
Vacmaņa kalns.

Garsa pie Innas.
Vietas, ko redzēt.
1. Pļavas (Zēonas) klosteris – tur ir interesants alus pagrabs, kurā gadu gadiem glabāts alus no vietējās darītavas. Arī te spokojas, uz sliedēm turpu šurpu pati kustas dzelzceļa vagonete. Patlaban te notiek jaunā saimnieka vērienīgi atjaunošanas darbi, jo viss klosteris tiek restaurēts. 
2. Krievu pareizticīgo baznīciņa ar kapsētu – te lielākoties atdusas aizgājēji no Leihtenbergas vācu un krievu muižniecības. Te atdusas arī tā kundze, kas apgalvojās esam krievu ķeizara Nikolaja II meita Anastasija.

      Klinges ciemats. Ciems Bavārijas DA ar bagātu vēsturi un spoku akmeni. 
      Noišvanšteinas pils. Sapņotāja karaļa Ludviķa II iecere, kuru sāka īstenot 1869.gadā. Volta Disneja iedvesmas avots. 
      Linderhofas pils. Ludviķa II pils.
      Herenchiemsse. Ludviķa II pils.

Oberammergava. Neliels miests Bavārijā, Bavārijas Alpu vidienē, Ammeras upes krastā. Rotāts tipiskiem Bavārijas kokgriezumiem un sienu gleznojumiem. Ik pēc 10 gadiem te ierodas pusmiljons viesu, jo šeit notiek iestudējums par kristus pēdējām dienām. Tas notiek kopš 1634.gada un tajā parasti piedalās 2000 Oberammergavas iedzīvotāju. Tas noticis kā pateicība par to, ka pilsētā izbeigusies buboņu mēra epidēmija.

Etāles klosteris. Visievērojamākā Dienvidvācijas baroka celtne.

Vangas pagasts. No Klinges miesta atzarojas ceļš uz Garsu pie Innas. Tā pusceļā pagasts arī atrodas. 
Vietas, ko redzēt.
1. Vangas mācītājmāja – mūsdienās šeit ir klosteris. Te spokojoties. Neredzama roka nospiežot durvju rokturus, durvis un logi pēkšņi aizcērtas un rūtis šķindēdamas saplīst, lai gan ārā nav ne mazākās vēsmiņas. Tā tas turpinoties jau vairākas garīdznieku paaudzes. 

Vircburga. Vācija, Bavārija. Iecienīts tūristu mēŗķis, nozīmīgs tirdzniecības un kultūras centrs, labu vācu vīnu darīšanas vieta.
Vēsture. 1300 gadu veca. 
Vircburgas universitātē no 1888.- 1900.gadam strādājis slavenais Vilhelms Konrāds Rentgens.
Otrais slavenais vīrs no Vircburgas bija Gustavs Valle – pēc Pirmā Pasaules kara ieviesa reformas izglītībā un medicīnas aprūpē.
Apraksts. Mūsdienās piektā lielākā Bavārijas pilsēta ar vairāk kā 130 000 iedzīvotāju. Ir septiņi tilti pār Mainas upi. 
Pilsēta slavena arī kā Bavārijas vīna galvaspilsēta. 
Objekti.
Marienbergas cietoksnis.
      Valdnieka rezidence. Atrodas pie Mainas upes. Celta baroka stilā. Kopā ar dārzu un laukumu tā priekšā 1981.gadā iekļauta UNESCO sarakstā. Rezidenci cēla pēc arhitekta Baltazara Noimana plāniem no 1720.- 1744.gadam. Ēka ir milzīga. Tās vestibils veidots tā, lai tajā vienlaikus varētu iebraukt ar vairākām karietēm.
Tagad te iekārtojušies vairāki institūti, universitātes muzeji, ziemeļu spārnā atrodas vīna pagrabs. Ļoti grezns iekštelpu izrotājums.
Galma dārzs, ko apjož augsts žogs, arī ir visai grezns. Agrākos laikos tas kalpojis par pilsētas bastionu, bet tagad tiek izmantots kā parks. Tajā ir eņģeļu skulptūras, pieminekļi, strūklakas un lapenes, kas veidotas kā gari koridori.
Galma baznīca.
Vecā universitātes ēka.
Marijas kapela.
Rātsnams. Tam ir neparasti augsts tornis.
Vecais Mainas tilts. Uz tā ir svēto statujas. Šis tilts līdz 1886.gadam bija vienīgais Vircburgā. To būvēja ilgāk kā divus gadsimtus. Tikai 30 gadus pēc celtniecības pabeigšanas tur novietoja akmens statujas, no kurām slavenākā ir Sv.Kiliana statuja. Tilts paredzēts tikai gājējiem.

Nirnberga. Vācu impērijas dārgumu krātuve.

Dahavas nometne. Pirmā nacistu dibinātā koncentrācijas nometne.

Baireita. Baroka un Vāgnera pilsēta.

Bamberga. Neoficiālā vācu alus galvaspilsēta uz 7 pakalniem, UNESCO sarakstā.
      Vecpilsēta. Romantiska ar pildrežģu mājām, rātsnamu Regnicas upes krastā, gotisko Domu un benediktiešu kolsteri uz viena no 7 pakalniem.

Rēgensburga. Vislabāk saglabājusies Vācijas lielpilsēta Donavas krastā ar vairāk nekā 2000 gadu senu vēsturi. Viena no visnozīmīgākajām vēlo viduslaiku Vācijas pilsētām.
      Walhalla. Pēc Atēnu Panteona parauga no marmora celta ēka, kurā apskatāmi ar Vāciju  saistītu slavenu cilvēku krūšutēli. Tā sasniedzama, uzkāpjot pa 365 pakāpieniem.

Grosser Arber. Bavārijas meža augstākā virsotne - 1457 m.

Bodenmaisa. Stikla pūtēju pilsētiņa.
Pasava. Venēcija pie Donavas. Donavas, Innas un Ilcas upju satekā.
Vacmaņa kalns.
Nerdlingene. Vācijas romantiskā ceļa pilsēta.Dinkensbīle. Pirmo reizi minēta rakstos jau 928.gadā.
Rotenburga pie Tauberas. Vispazīstamākā un iecienītākā Vācijas romantiskā ceļa viduslaiku pilsētiņa.

Erlangena. Erlangen. Pilsēta Bavārijas ziemeļos, Nirnbergas rūpnieciskajā aglomerācijā, Rēgnicas krastā. 100 700 iedz. (1977.g.). Koncerns Siemens. 1743.gadā dibināta universitāte. Atompētniecības centrs (1965.g.). Pilsēta kopš 1367.gada. XVIII gs. arhitektūras pieminekļi: barokāls teātris, pils, baznīcas.

Saites.
Vācija.
Bavārijas karaļi.