Baptisms, baptisti
Nosaukums cēlies no grieķu val. vārda baptizo - "iegremdēt ūdenī," un kristietībā ar to sāka apzīmēt kristīšanu.
Kristiešu sekta, nu jau tiek dēvēts arī par protestantu novirzienu, kas veidojies XVII gs. Lielbritānijā, atdaloties no angļu kongregacionālistiem.
Vēsture. Savu izcelšanos baptistu sekta atvedina no Rietumeiropas viduslaiku antikatoliskajām kustībām, kuru piekritēji kristīja nevis pēc dzimšanas, bet "pēc ticības" - pieaugušus cilvēkus.
Londonā XVII gs. sākumā tika nodibināta pirmā baptistu draudze - to paveica kāds Džons Smits 1609.gadā
Baptismu tā sākumposmā ietekmēja arī menonīti (anabaptisti), lai gan paši baptisti XVII gs. centās norobežoties no tolaik vajātajiem un par pārāk radikāliem uzskatītajiem anabaptistiem. .
Krievijas impērijā baptisms ieradās Dienvidukrainā no Vācijas, sākumā izplatīdamies vācu kolonistu vidū, bet pēc tam bagāto ukraiņu un krievu zemnieku un sīkburžuāzijas vidū. Ķeizariskajā Krievijā baptismu vajāja un tas atradās puslegālā stāvoklī.
1905.gadā tika nodibināta Vispasaules Baptistu savienība ar centru Vašingtonā.
Zināmu brīvību baptisti Krievijā ieguva tikai pēc Oktobra apvērsuma, kad 1918.gada 23.janvāra dekrētā tika paziņots par baznīcas šķiršanu no valsts un skolas šķiršanu no baznīcas.
Sociālistiskā ideoloģija un pretreliģiskā darbība PSRS deva savus rezultātus un cilvēki visai lielā mērā atkrita no reliģijām. Tādēļ, lai saglabātu savu draudžu paliekas, baptisti 1944.gadā piekrita nodibināt vienotu organizāciju kopā ar evaņģēlistiem, kas tolaik bija spējuši labāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. 1945.gadā tiem pievienojās arī vasarsvētku draudze. Pēc apvienošanās sektas aktivitāte stipri pieauga, vienotas organizācijas radīšana ievērojami pastiprināja sektantu ietekmi uz ticīgajiem, padarīja viņu propagandas metodes daudzpusīgākas un elastīgākas.
1950.gadā tika nodibināta Eiropas Baptistu federācija.
Baptisma struktūra. Tāpat kā daudzas citas reliģiskās kustības, baptisms nav vienota kustība, lai gan paši baptisti slēpj pretrunas starp saviem dažādajiem virzieniem. ASV, piemēram, pastāv ap 10 dažādu baptisma virzienu.
līdztekus evaņģēliskajiem kristiešiem baptistiem Ukrainas rieteņu apgabalos ir baptisti-reformisti, bet citur pastāv atsevišķi evaņģēliskie kristieši un "īstie baptisti," kas neatzīst apvienošanos ar pentakostiem (Vasarsvētku draudzes locekļiem).
Baptismi daudz runā par savu demokrātismu, taču to demokrātisms ir ārišķīgs un formāls. Prezbiteru vēlēšanas un draudžu pārvalde nepavisam nav demokrātiskas. Būtībā visu sektu vada faktiski nenomaināma, no augšas līdz apakšai ieceļama profesionālu sludinātāju grupa.
Draudzes priekšgalā stāv prezbiteris, kuru ievēlē - ievēlēšana notiek pēc augstāk stāvošās padomes ieteikuma, un to apstiprina apgabala vecākais prezbiteris un draudzes padome. Taču ar ievēlēšanu vien nepietiek: nepieciešams, lai jaunievēlēto iesvētītu kāds jau iesvētīts prezbiteris. Iesvētīšana notiek nevis uzreiz, bet tad, kad iesvētāmais sevi "ir parādījis." Prezbiteru lielākā daļa gadu vai divus paliek neiesvētīti, dažus vispār atsakās tādējādi iesvētit. Tā sektas vadītāji kontrolē draudžu vadītāju vēlēšanas, faktiski padarot tās par iecelšanu.
Milzīgu uzmanību baptisti pievērš savas organizācijas nostiprināšanai un šai sakarā saka: "Dievs rēķinās nevis ar personību, bet ar organizāciju." Draudzes vada ar žurnāliem (Krievijā, piemēram, tas ir "Bratskij Vestņik"), ar cirkulārām vēstulēm, tāpat ar vecākajiem prezbiteriem, kas komandē konkrētās vietās.
Draudzes prezbiteris ir tas pats kulta kalps. Viņš ir draudzes garīgais vadītājs, kas izpilda kristību, maizes laušanas, laulību u.c. ceremonijas.
Sektas augstākais orgāns ir Vissavienības evaņģēlisko kristiešu-baptistu padome (VEKBP). Vecākie VEKBP prezbiteri uzrauga vietējo organizāciju darbību, noturot pārrunas ar prezbiteriem, organizējot paraugsapulces, izšķirot strīdus draudzēs u.tml.
Visa sektas struktūra materiāli tiek uzturēta no draudzes dalībnieku maksājumiem. Katra draudze ik mēnesi nosūta noteiktu savāktās naudas daļu apgabala vecākajam prezbiterim, pilnīgi uzturot draudzes prezbiteri un lūgšanu namu. Daļu naudas draudzes vadītāji velta filantropiskiem mērķiem - parasti palīdz nabadzīgajiem ar pārtiku, mājokli vai naudu.
Baptistu ticības būtība. Tā reducējas uz šādām pamattēzēm, kas raksturīgas evaņģēlisko sektu lielākajai daļai:
1. Ticība tam, ka Dievs ir visvarens un visur esošs. Sektas sludinātāji cenšas ticīgos pārliecināt, ka vienīgais dārgums, kas ievērības cienīgs te, virs zemes, "mūžīgs un negaistošs dargums" ir ticība Dievam. Baptisti Dievu neattēlo svētbildēs un iedomājas to nevis cilvēka veidolā, bet kā visur esošu garu, kas nav normāli iemiesojies.
2. Ticība tam, ka Dievs radījis pasauli. Baptistu sludinātāji rēķinās ar jaunākajām zinātnes atziņām šai laukā. Daži no tiem apgalvo, ka Dievs radījis tikai pirmo atomu, pirmo dzīvo šūnu, bet pēc tam Visums, Zeme, tās augu un dzīvnieku valsts jau attīstījusies tā, kā māca zinātne. Citi sludinatāji cenšas visu iztēloties tā it kā "radīšanas dienas" nepavisam neesot dienas, bet veseli miljonu un miljardu gadu ilgi laikmeti, kuru gaitā uz Zemes pakāpeniski radusies cietzeme, augi, dzībnieki, cilvēki.
3. Ticība dievišķajai predestinācijai. Tāpat kā visi kristieši, arī baptisti uzskata, ka Dievs valda pār visu pasauli un katra cilvēka izturēšanos. Tiesa, dažādi baptistu virzieni strīdas par gribas brīvības pakāpi, ko Dievs devis cilvēkam. Daži no tiem uzskata, ka šī brīvība ir pilnīga, citi - ka tā ir ierobežota, taču visi viņi tic dievišķai predestinācijai. Saskaņā ar bībelisko mītu par Ādama un Ievas grēkā krišanu baptsisti uzskata, ka cilvēks ir grēcīgs no dzimšanas. Tikai pateicoties Dieva žēlastībai, cilvēkam ir iespēja glābt savu dvēseli un iegūt paradīzes dzīvi. Tāda "žēlastība" netiek dota katram. Baptistu sprediķi, rituāli, dziesmas, himnas un lūgšanas katru dienu, katru stundu atgādina ticīgajiem, ka Dieva priekšā viņi ir grēcinieki, ka dzīve virs zemes ir tikai ceļš uz aizkapa dzīvi, ka Dievs gaida, lai viņi nemitīgi lūgtu piedošanu un noželotu grēkus.
4. Ticība Kristus pestītāja misijai un viņa otrreizējai atnākšanai, lai tiesātu cilvēci pastarā tiesā un sadalītu cilvēkiem atbilstoši viņu nopelniem Dieva priekšā vietas paradīzē un ellē. Uzstājoties pret daudzsievības paliekām, baptisti tomēr saglabājuši savā ticības mācībā kristiešu trīsvienību, sniedzot tai īpašu iztulkojumu. Jēzu Kristu viņi uzskata par Trīsvienības dzīvu ieviesojumu, domādami, ka tā ticīgie vieglāk pakļausies miglainajiem spriedelējumiem par Dieva trīsvienību. Ar šādu Kristus mīta interpretāciju viņi cenšas visu ticīgo cilvēku uzmanību koncentrēt tikai uz ticību Kristus pestītāja misijai, uzskatīdami Kristu par vienīgo starpnieku starp cilvēkiem un Dievu. Nekādus citus "gādniekus" un "auzgādņus" Dieva priekšā par ticīgo dvēselēm - svētos, garīdzniekus, mūkus - viņi neatzīst. Baptisti māca, ka cilvēks var glābties no grēkiem un no Dieva soda tikai ar ticību tam, ka Kristus jau cietis par viņu.
5. Ticība uz mirošo augšāmcelšanos. Baptisti tic, ka Dievs var augšāmcelt cilvēkus no miroņiem pat pēc tam, kad viņa miesa ir galīgi satrūdējusi un kļuvusi par izejmateriālu augiem un dzīvniekiem. Viņi uzskata, ka Dievs šīm nolūkam var savākt visus vajadzīgos atomus uz Zemes, kas kādreiz veidojuši cilvēku miesu.
6. Ticība iespējai saskarties ar Dievu. Baptisti uzskata, ka iespējama saskare ar Dievu caur ticību, lūgšanām un rituālu. Tie tic, ka ar Dievu var sarunāties, to var lūgt grozīt dabas un sabiedrības likumus, būt labam pret vieniem un nežēlīgam pret otriem.
Baptisma rituāli. 3-4 reizes nedēļā baptisti pulcējas uz dievkalpojumiem. Tos notur parastā apģērbā, nekādu garīdznieku tērpu vai īpatnību apģērbā nav arī baptistu prezbiteriem. Baptisti nepielūdz krustu un svētbildes, neatzīst krusta mešanu. Agrāk baptisti sevišķi nikni uzbruka katolismam un pareizticībai par dievkalpojumu teatrālismu, svinīgumu un krāšņumu.
tomēr savā pašu pieredzē baptisti ir pārliecinājušies, ka reliģisko ticību nevar uzturēt, neietekmējot ticīgo jūtas ar mistiskiem rituāliem. Sektu vadītāji sākuši daudz uzmanības pievērst ceremoniju izveidošanai unsvinīga mistiska rituāla radīšanai, lai novestu ticīgos "pacilātā stāvoklī." Viņu lūgšanu sapulces arvien vairāk līdzinās svinīgiem baznīcas dievkalpojumiem. Svinīgi norisinās kristību un laulību ceremonijas, mirušo apstāvēšanas un apbedīšanas rituāls. Baptisti atzīmē savu draudzes locekļu dzimšanas, kristību un laulību dienas, izmantojot šādas ģimenes svinības, mēģina vervēt arī ticīgo ģimenes locekļus un citus tuviniekus. Ieviesta ikdienas obligāta lūgšana. Pēc sapulces notiek naudas vākšana tāpat kā baznīcā.
Baptisti svin dažus lielos kristīgos svētkus, kas saistīti ar Kristus vārdu - Ziemassvētkus, Lieldienas, Vasarsvētkus, Kristus apskaidrošanās dienu u.c. Tiem ir arī pašiem savi īpašie svētki: pļaujas diena, vienīvbas diena u.tml., kas ir vēl viens no līdzekļiem kā savervēt jaunus locekļus un publiski propagandēt reliģiju.
Baptistu dievkalpojumi arvien vairāk pārvēršas par kolektīvas reliģiskas audzināšanas formu. Ticīgajiem regulāri lasa sprediķus un notur pārrunas par pasaules un cilvēka dzīves niecību, par cilvēka likteni, ko it kā jau sen noteicis Dievs, biedē ar gaidāmo "pasaules galu." Drūms bezcerīgums, neticība cilvēka spēkiem strāvo cauri katram baptistu sprediķiem.
Baptistu galvenās ceremonijas ir kristīšana ar ūdeni, maizes laušana, prezbiteru svētība, uzliekot roku. Baptistiem kristības notiek nevis kristījamā traukā, bet upēs, dīķos un ezeros. Ūdens kristības saņem katrs, kas iestājas sektā, tikai ne uzreiz, bet pēc "pārbaudes." Sektas locekļa kandidāts kādu laiku paliek "tuvu stāvošs." Pēc rūpīgas pārbaudes, "garīgas atdzimšanas" un īpašas sagatavošanas viņam ļauj publiski nožēlot grēkus, kas notiek kopējā lūgšanu sapulcē, piedaloties korim un uzstājoties aktīvākajiem sektas locekļiem, kuri sniedz pamācības jaunajam draudzes loceklim. Tikai pēc tam notiek kristīšana ar ūdeni.
Baptistu sapulces sākas un beidzas ar dziedāšanu. Sapulces laikā dzied koris, atsevišķi draudzes locekļi lasa sprediķus, Bībeli, evaņģēliju utt. Laiku pa laikam visi nometas ceļos, kāds, jau agrāk sagatavojies, sāk skaļi lūgt Dievu, raidīdams viņam pateicības, lūguma, nožēlas vārdus. Dažreiz tādām sapulcēm sagatavo bērnus, kuri dzied un deklamē, psiholoģiski spēcīgi ietekmēdami klātesošos. Lūgšanu sapulcēs daudzās draudzēs pēdējā laikā uzstājas arī dramatiskie pulciņi ar izrādēm par bībeliskām tēmām. Dziedāšanu pavada ērģeļu, klavieru, ermoņiku vai stīgu instrumentu spēle.
Svēto vakarēdienu baptisti sauc par maizes laušanu. Tā notiek, pieminot tā saukto Kristus svēto vakarēdienu. Visi klātesošie, pildot šo ceremoniju, apēd prezbitera izsniegtos maizes kumosiņus un uzdzer atšķaidītu vīnu no kopējas bļodas vai kausa. Pēc tam visi saskūpstās. Skūpstīšanās ceremonija simbolizē "brālību iekš Kristus." Ar dažādiem ieganstiem noteiz gavēņus, kad pilnīgi jāatturas no ēdiena.
Baptistu pienākumi. Baptisms, gluži tāpat kā daudzas citas sektas, gluži citādi nekā katolisms vai pareizticība raugās uz ticīgo pienākumiem. Baptistiem visa sektas iekšējā dzīve dibinās uz ticīgā pienākumiem aktīvi izplatīt sektas ticības mācību, atvest gadā vienu vai divus neticīgos "pie Kristus," aktīvi uzstāties lūgšanu sapulcēs, parādot "ticības stiprumu un spēku," raudzīties, kādā stāvoklī ir ticība citiem "brāļiem" un "māsām," u.tml. Mainot dzīves vietu un sakarā ar to pārejot uz citu draudzi, obligāti jāiesniedz apliecināju ms no kristīšanas vietas. Visiem draudzes locekļiem ir noteikti pienākumi pret lūgšanu namu, ir savs "dievkalpošanas iecirknis": vieni rūpējas par tīrību lūgšanu namā, otri uzrauga kārtību lūgšanu sapulces laikā, trešie vāc ziedojumus, ceturtie uzrauga šaubīgo un svārstīgo "ticības stiprumu," piektie vada jaunatnes audzināšanu. Ar tādiem noteikumiem sektā tiek radīta kopatbildība, savstarpēja izsekošana un stingra disciplīna.
Baptisms Latvijā. 1922.-1923.gados no Latvijas uz Brazīliju pārcēlās 2300 baptistu sektantu.
