Aliens

Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas

Trīs, iespējams, dzīvībai piemērotas eksoplanētas atklātas riņķojam ap blāvu, aukstu, sarkanu pundurzvaigzni, kas ir tikai nedaudz lielāka par Jupiteru, teikts pētījumā, kas publicēts šī gada 2. maijā iznākušajā žurnāla Nature.

Strādājot ar pašreizējām tehnoloģijām, reālākās iespējas pirmo reizi atklāt ārpuszemes dzīvību ir tieši uz tām tālajām Zemes lieluma planētām, kuras riņķo orbītās ap šāda veida, ļoti vēsām, sarkanām pundurzvaigznēm, sacīja pētījuma vadošais pētnieks, Ljēžas universitātes (Beļģija) astronoms Mišels Žilo (Michael Gillon). 

TRAPPIST-1

Zvaigzne 2MASS J23062928-0502285 atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, 39 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šo auksto, sarkano punduri, kurš tagad zināms ar nosaukumu TRAPPIST-1, atklāja, izmantojot teleskopu TRAPPIST, kas atrodas Čīlē.

Par Jupiteru nedaudz lielākās sarkanās pundurzvaigznes TRAPPIST-1 galvenie parametri:

• spožums - 200 reižu mazāks nekā Saulei;
• siltums - mazāk nekā puse no Saules siltuma (2550±55 K);
• masa - viena divpadsmitā daļa no Saules masas;
• diametrs - viena astotā daļa no Saules diametra.

TRAPPIST-1 pieder ultraauksto, sarkano pundurzvaigžņu tipam, kas mūsu galaktikā ir diezgan izplatīts un veido 15% no Saulei tuvākajam zvaigznēm.

Atklāšana

Pētnieki trīs eksoplanētas atklāja, novērojot zvaigznes TRAPPIST aptumšošanos regulāros intervālos, svešajām pasaulēm aizejot tai priekšā. Tā ir pirmā reize, kad citplanētas atklātas riņķojam ap tik mazu un vēsu zvaigzni, sacīja pētnieki.

"Līdz šim “sarkanu pasauļu” eksistence orbītā ap ultraaukstu, sarkanu pundurzvaigzni bija tīri teorētiska, taču tagad mums ir ne tikai viena planēta pie blāvas zvaigznes, bet vesela trīs planētu sistēma," - sacīja pētījuma līdzautors, Ljēžas universitātes astronoms Emanuēls Jehins (Emanuel Jehin).

Apraksts

Katra no šīm trim planētam ir tikai 10% lielāka par Zemi. Nesen atklātās eksoplanētas ir interesantas no perspektīvas atrast pierādījumus ārpuszemes dzīvības eksistencei, sacīja pētījuma līdzautors Eidems Badžess (Adam Burgasser) no Kalifornijas universitātes, Sandjēgā.

Divas iekšējās planētas ar attiecīgi 1,5 un 2,4 dienu apriņķošanas periodiem atrodas 60-90 reizes tuvāk savai zvaigznei, nekā Zeme Saulei. Pagaidām nav precīzi zināms trešās planētas apriņķošanas perioda ilgums, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, varētu svārstīties starp 4,5 un 73 dienām. "Šīs planētu sistēmas uzbūve pēc mēroga ir vairāk līdzīga Jupitera mēnešu, nekā Saules sistēmai," - sacīja Žilo.

Vai apstākļi uz jaunatklātajām tālajām pasaulēm pieļauj dzīvības eksistenci?

Kaut arī visas trīs planētas atrodas tuvu savai zvaigznei, divas tuvākās planētas saņem tikai divas un trīs reizes vairāk siltuma nekā Zeme no Saules. Trešā planēta pat saņem mazāk siltuma, sacīja pētnieki.

Ņemot vērā to, cik tuvu savai zvaigznei atrodas trīs planētas, pētnieki pieņem, ka TRAPPIST-1 gravitācija liek tām kustēties ar pastāvīgi pret centrālo spīdekli pavērstu vienu pusi. Tas nozīmē, ka katras šīs tālās, eksotiskās pasaules vienā pusē valda mūžīga diena, kamēr otrā - mūžīgā nakts.

Vistālākā ap sarkano pundurzvaigzni TRAPPIST-1 riņķojošā planēta, iespējams, atrodas apdzīvojamības zonā, tas ir, tādā attālumā no centrālā spīdekļa, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz planētas virsmas - priekšnosacījumu tam, lai rastos un attīstītos dzīvība, kādu pazīstam uz Zemes. Divu sarkanajam pundurim tuvāko planētu apgaismotajā pusē ir pārāk karsti un neapgaismotajā - pārāk auksti, lai pieļautu jebkādas uz Zemes zināmas dzīvības veida eksistenci. Tomēr pētnieki izsaka domu, ka planētu apgaismoto un neapgaismoto pušu robežā varētu būt vietas, kur ir tādas temperatūras, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci, kas nozīmē labvēlīgus apstākļus dzīvības attīstībai.

Jauna pieeja citplanētu meklējumos

Vairums eksoplanētu meklēšanas misiju koncentrējās uz atklājumiem Saulei līdzīgu redzamās gaismas daudzumu izstarojošu zvaigžņu sistēmās. Taču šo sauļu spožā gaisma apslāpē ap tām riņķojošo planētu raksturīgākās iezīmes, sacīja pētnieki. Savukārt aukstās pundurzvaigznes galvenokārt izstaro infrasarkanos starus un to blāvā gaisma nenomāc ap tām riņķojošo citplanētu ārējās iezīmēs. Teleskops “TRAPPIST” ir tieši radīts, lai meklētu apdzīvojamas planētas ap 60 Zemei tuvākajām ultraaukstajām, sarkanajām pundurzvaigznēm.

Nesen atklātās Zemes lieluma planētas ap zvaigzni TRAPPIST- 1 noteikti rosinās un iedvesmos intensīvāk meklēt līdzīgas eksoplanētas pie ultraaukstājiem, sarkanajiem punduriem, sacīja Žilo.

Tālākie pētījumi varētu rezultēties ar ārpuszemes dzīvības atklāšanu uz tālām Zemes lieluma eksoplanētām

Sakara ar TRAPPIST-1 eksoplanētu relatīvi nelielo attālumu no Zemes, zinātnieki principā varēs izanalizēt to atmosfēras sastāvu un ar pašreizējām tehnoloģijām noskaidrot, vai uz tām patiešām pastāv dzīvība, sacīja pētījuma līdzautors, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta planētu pētnieks Žuljēns De Vits (Julian de Wit).

Pagaidām TRAPPIST-1 citplanētu masa nav zināma, taču turpmākajos pētījumos to būs iespējams noskaidrot, aprēķinot, ar kādu spēku katra planēta pievelk viena otru, kad tas pietuvojās, sacīja Žilo. Ja būs zināma eksoplanētu masa, varēs aprēķināt to blīvumu un noteikt to sastāvu, viņš piebilda.

Mēs varēsim pastāstīt, vai tālās pasaules ir akmens planētas vai, tāpat kā Jupitera mēneši, bagātas ar ledu, vai arī, līdzīgi Merkuram, bagātas ar metāliem, sacīja Žilo.

Pētnieki norāda, ka Habla teleskops un Džeimsa Veba teleskops, kurš vēl nav nogādāts kosmosā, palīdzēs analizēt šo planētu atmosfēras, lai konstatētu ar dzīvību saistītas molekulas, piemēram, ūdeni, oglekļa dioksīdu un ozonu.

Attēls: TRAPPIST-1 planētu sistēma mākslinieka skatījumā.

Avots:
space.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.