Aliens

Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas

Tuvā nākotnē varētu piepildīties astronomu sapnis atklāt citplanētu - Zemes dubultnieci. To, ka šādas cerības ir pamatotas, apliecina šī gada jūlijā atklātā eksoplanēta Kepler-452b.

Kopš 1995.gada, kad tika atklāta pirmā, ap Saulei līdzīgu zvaigzni riņķojoša sveša, tāla pasaule, zinātnieki ir atklājuši gandrīz 2000 eksoplanētu. Vairāk nekā pusi no šīm pasaulēm atklājusi 2009.g. darbu uzsākusī NASA orbitālā observatorija Kepler.

Ar Kepler teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka mūsu galaktikā ir daudz Zemei līdzīgu akmens planētu un uz vairākām, iespējams, varētu būt dzīvības attīstībai labvēlīgi apstākļi. 

Planētas, kuras kvalificējamas kā dzīvībai piemērotas, ir relatīvi neliela izmēra (un tāpēc ar cietu iežu virskārtu), un to orbītas atrodas savu zvaigžņu apdzīvojamības zonā, kas, saskaņā ar definīciju, ir tāds attālums no centrālā spīdekļa, kurš pieļauj šķidra ūdens eksistēšanu uz planētas ārējās virsmas. Tagad, kad teleskopu tehnoloģijas ir attīstījušās, pētniekiem paveras iespēja izpētīt arī citus dzīvības pastāvēšanai noteicošus faktorus, piemēram, eksoplanētas atmosfēras sastāvu un tās zvaigznes aktivitāti.

Kamēr Zeme-2 nav atrasta, piedāvājam iepazīties ar 6 eksoplanētām, kuras NASA atzinusi par Zemei vislīdzīgākajām.

Gliese-667 Cc

Citplanēta Gliese-667 Cc, kuru atklāja Čīlē esošais Eiropas Dienvidu observatorijas 6 metrus lielais teleskops, 28 dienās veic apriņķojumu ap sarkanu, vēsu pundurzvaigzni, kas atrodas 22 gaismas gadu attālumā no Zemes. Eksoplanēta ir apmēram 4,5 reizes masīvāka par Zemi, taču pētnieki nav pārliecināti par to, vai tai ir cieta virsma. Tā kā zvaigzne ir vēsāka par mūsu Sauli, tad atklātā eksoplanēta teorētiski varētu atrasties apdzīvojamības zonā.

Tomēr Gliese-667 Cc orbīta atrodas tik tuvu savai saulei, ka, visticamāk, tās virsmu izcepina no pundurzvaigznes nākoši uzliesmojumi.

Kepler-22b

600 gaismas gadu attālumā esošā eksoplanēta Kepler-22b ir pirmā citplanētu pasaule, kas atklāta savas zvaigznes, ap kuru tā apriņķo 290 dienu laikā, apdzīvojamības zonā. Taču Kepler-22b ir 2,4 reizes lielāka par Zemi un līdz ar to, atkal pētniekiem nav skaidrs, vai planēta ir ar cietu virsmu, šķidra vai gāzveida.

Kepler-69c

Citplanēta Kepler-69c, kas atrodas 2700 gaismas gadu attālumā, ir par 70% lielāka, nekā Zeme. Taču tās sastāvs nav zināms.

Planēta ap savu zvaigzni apriņķo 242 dienās, kas veido tās pozīciju solārajā sistēmā līdzīgu tai, kādu mūsu Saules sistēmā ieņem Venēra. Tā kā zvaigznes, ap kuru griežas Kepler-69c, spožums ir 80% no mūsu Saules spožuma, eksoplanēta varētu būt dzīvībai piemērota.

Kepler-62f

1200 gaismas gadu attālumā no Zemes, ap zvaigzni, kura ir daudz vēsāka par mūsu Sauli, riņķo citplanēta Kepler-62f, kas ir tikai par 40% lielāka, nekā mūsu zilā planēta. Eksoplanēta ap savu sauli apriņķo 267 dienu laikā, kas nozīmē, ka tā atrodas apdzīvojamības zonā.

Kepler-186f

Citplanēta Kepler-186f, kas ir tikai par 10% lielāka, nekā Zeme, riņķo ap sarkanu pundurzvaigzni, kas atrodas 500 gaismas gadu attālumā. Planēta, kura, kā izskatās, atrodas apdzīvojamības zonas malā, no sava centrālā spīdekļa saņem tikai trešo daļu no tās enerģijas daudzuma, kādu no Saules saņem Zeme.

Kepler-452b

Kepler-452b ir Zemei līdzīgākā eksoplanēta, kura atklāta, pateicoties NASA kosmiskajam teleskopam Kepler. 1200 gaismas gadu attālumā no Zemes atklātā citplanētu pasaule riņķo ap Saulei līdzīgu, taču daudz vecāku un karstāku zvaigzni, un tās orbīta atrodas apdzīvojamības zonā. 1,6 reizes par Zemi lielākā eksoplanēta varētu būt no akmens, spriež Kepler-452b atklājēji.

Un mūsu pašu Zeme

Neskatoties uz savu vārdu, 70% no Zemes virsmas klāj ūdens. Zeme riņķo ap vidēja vecuma zvaigzni, sauktu par Sauli, kura ir 4,5 miljardus gadus veca un kura dos enerģiju vēl daudzus miljardus gadu.

Augšējais attēls: Zemes (pa kreisi) un Kepler-452b salīdzinājums. Avots: NASA.

Avots:
space.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.