Apoptoze
- Detaļas
- 2132 skatījumi
Programmēta šūnu nāve, kas noris īpašā veidā (izmaiņas šūnas membrānā, šūnu sarukšana, kodola un hromasomālās DNS fragmentācija), kad apkārtējos audos neizdalās nekādas kaitīgas vielas.
Veicot eksperimenta materiāla laboratorisku izpēti, zinātnieki noskaidroja, ka molekulārā līmenī apoptozi izraisīja no CIE devas un ekspozīcijas ilguma atkarīga mitohondriālā olbaltuma citohroma C izdalīšanās citoplazmā, mitohondriālās membrānas potenciāla (sprieguma gradienta) mazināšanās, kā arī kaspāzes 9 un kaspāzes 3 aktivizācija.
Apoptoze jeb kontrolēta šūnas pašnāvība ir viens no svarīgākajiem dzīvības procesiem organismos. Tā ir tikpat dabīga kā mitoze un bez tās nebūtu iespējama nevienas dzīvas daudzšūnu būtnes pastāvēšana. Apoptoze ir vajadzīga gan formu veidošanās nodrošināšanai embrija attīstības gaitā, gan homeostāzes uzturēšanai organismā. Gadījumos, kad nelabvēlīgu procesu ietekmē apoptozes mehānisms pārstāj korekti darboties, kļūst iespējama audzēju veidošanās un autoimūno slimību attīstība. Šī iemesla dēļ apoptoze šodien ir viens no molekulāro biologu un citu radniecīgo disciplīnu visvairāk pētītajiem šūnu dzīvības procesiem. Vidēji vienā dienā pieauguša cilvēka organismā apoptozes ceļā iet bojā 50 līdz 70 miljardi savu laiku nokalpojušu vai defektīvu šūnu.
Lai arī apoptozes ierosinātāji var būt funkcionāli atšķirīgi, pats process vienmēr norit vienādi: šūnas izstiepjas; mitohondriji sadalās, izdalot citohromu; uz šūnu ārējās membrānas veidojas izaugumi; kodola DNS un olbaltumvielas fragmentējas, kodols sadalās. Galarezultātā visa šūna pa fragmentiem tiek iekapsulēta membrānā un tos kā barību izmanto citas šūnas.
Apoptozes tiešie izpildītāji ir kaspāzes, visās šūnās sākotnēji latentā stāvoklī esoši enzīmi, kuru aktivizētās formas sadala gabalos šūnas dzīvības procesiem nepieciešamos proteīnus.
