Auklas keramikas kultūra
Vēlīnā Viduseiropas eneolīta vai Ziemeļeiropas neolīta kultūru grupa III g.tk. 2.pusē - II g.tk. sākumā pmē. (2200.-1800.g.pmē.), kuru kopējā kultūriezīme ir keramika, kas ornamentēta ar aukliņu nospiedumiem vai tādi aukliņu nospiedumi imitēti ar attiecīgiem iegriezumiem vai nospiedumiem. Bez tam šīm kultūrām tāpat raksturīgi pulēti un caururbti kaujas cirvji - kādreiz tās literatūrā tiek dēvētas arī par "kaujas cirvju" kultūrām.
Kultūru izplatība. Šīs kultūras izpletās no Reinas līdz Volgai un no Dienvidsomijas/Dienvidskandināvijas līdz Šveices Alpiem un Karpatiem.
Kultūru raksturojums. Auklas keramikas kultūrām raksturīgi uzbērumkalnu apbedījumi, reizēm zemes kapenes (Piebaltijas un zviedru-somu kultūrās), apbedījumi sakņupušās pozās; reizēm rodami ugunsapbedījumi ar akmens darbarīku un ieroču piedevām. Raksturīgi akmens cirvji ar urbtām rokturu atverēm, lieli plākšņveida krama naži, bultas un keramika ar aukliņu nospiedumiem.
Apbedījumos uzieti arī mājlopu un medījumu kauli, graudberži un kapļi. Vara izstrādājumi sastopami reti. Domājams, auklas keramikas kultūru saimniecības pamats bija vietsēžu lopkopība, bet vēlākos etapos arī zemkopība.
Svarīgākās no auklas keramikas kultūrām:
- Saksotīringas kultūra;
- Zlotas kultūra (Polija);
- Dienvidaustreņu Piebaltijas kultūra;
- atsevišķi apbedījumi Jitlandē;
- zviedru-somu laivascirvju kultūra;
- Fatjanovas kultūra Krievijas Eiropas daļā un daudzas tai radniecīgas.
Visas šīs kultūras pārtāvētas ar apbedījumiem un atsevišķiem atradumiem, to apmetnes maz pētītas.
Kultūru atšķirības. Neskatoties uz keramikas ornamentu un kaujas cirvju kopību, šīm kultūrām ir arī daudz atšķirību, tādēļ līdz pat šodienai nav skaidrs jautājums par to etnisko kopību, lai gan ar lielu varbūtību pieņemts uzskatīt tos par indoeiropiešiem. Lidz ar viņu ienākšanu noticis Eiropas neindoeiropisko pirmiedzīvotāju nomaiņa ar modernajiem eiropiešiem.
Auklas keramikas kultūras Latvijā. Šīs kultūras cilvēkus uzskata ar pirmajiem indoeiropiešiem Latvijas teritorijā.
Plašākai auklas keramikas un laivas cirvju kultūrgrupai piederoši cilvēki Latvijā ienāca vēlajā neolītā ap 2300.g.pmē. (III–II g.tk.pmē. mijā), apmetoties pie lielākajiem ezeriem (Lubāns, Burtnieks) un lielo upju ielejās. Izpētītie auklas keramikas cilvēku apbedījumi liecina, ka viņi dzīvojuši sociāli stratificētā sabiedrībā un viens no nozīmīgākajiem vīriešu statusa simboliem bijis tieši laivas formu atgādinošs akmens kaujas cirvis. Pavisam Latvijā atrasti vairāk nekā 120 akmens kaujas laivascirvji un pētnieki uzskata, ka daudzi no tiem nākuši no izpostītiem kapiem.
Saites.
Ārieši, indoeiropieši.
