Aini, ebisi
Dažkārt saukti arī par ebisiem.
Japāņu salu pirmiedzīvotāji, kas še iemitinājušies V-III g.tk.pmē. no DA Āzijas caur Filipīnu un Rjukju salām.
Areāls. Japānas (Honsju ziemeļos, Hokaido ZR) un apkārtnes salu (Kuriļu salas, Aleutu salas, Dienvidsahalīna) pirmiedzīvotāji.
Vēsture. Iespējams, līdz ar dzemoniešiem un amām ir vieni no lemūriešu pēctečiem Japānas salās.
Dzīvojuši Japānas salās kā pirmie iedzīvotāji un pārstāvēja tā dēvēto Dzemona kultūru. Patlaban uzskata, ka Dzemona kultūra bijusi ainu priekšteči. Dominēja salās vēl pirms 2000 gadiem. Vēlāk daļēji sajaukušies ar Japāņu salās ienākušajiem dienvidmongolīdiem un malajiešu-polinēziešu ciltīm.
Spriežot pēc ainuu neolīta laika kultūras paliekām, abisi apdzīvoja visu Japānu, nodarbojās ar medībām, zvejniecību un vākšanu. Nelūkojoties uz pretestību, ebisus daļēji asimilēja, bet daļēji iznīcināja stiprākas Japānas ciltis.
Laikā no 480.-221.g.pmē., kad Ķīnā bija sajukums, daļa ķīniešu aristokrātijas ar pavadoņiem caur Koreju pārcēlās uz Japānu. Norisa sajaukšanās un aini daļēji asimilējās, tā radīdami pamatu mūsdienu japāņu tautai.
XVIII gs beigās ainu apdzīvotajās Kuriļu salās ieradās Krievijas impērijas jūras ekspedīcija Vitusa Beringa vadībā. Kopš tālaika Krievijas impērijas varas iestādes uzturēja kontaktus ar Kuriļu salās dzīvojošajiem ainiem, uzskatot tos par impērijas pavalstniekiem, kā tolaik tas bija pieņemts.
Etnoģenēze. Rasiski aini pieder mongolīdu ziemeļu atzaram, kas etnoģenēzes procesā jaunajos eksistences apstākļos ieguvuši specifiskas pazīmes - depigmentāciju, apmatojuma attīstību, kā arī vēlāk daļēji sajaukušies ar vēlāk Japāņu salās ienākušajiem dienvidmongolīdiem un malajiešu-polinēziešu ciltīm.
Alternatīvās vēstures piekritēju avotos apgalvots, ka aini nepieder pie mongoloīdās rases, bet ir eiropeīdi - domājams, grimušās Lemūrijas / Mu zemes pēcteči, kuru lielāku vai mazāku grupu klātbūtnes pēdas konstatētas visā Klusā okeāna apkaimē.
Hipotēzes.
Ainu sejas esot vislīdzīgākās moaju statuju sejām Lieldienu salā: augstas pieres un plānas lūpas.
Vieni no lemūriešu/mu pēctečiem.
Ticējumi.
Ainu rašanās mitoloģijā. Sena ainu leģenda stāsta, ka aini cēlušies no dieves, kas nolaidusies no paradīzes, lai izaudzinātu kādu vientuļu bērniņu un pēc tam izietu pie viņa par sievu. Tas bijis pēdīgais ains, kas palicis pēc milzīgas kaujas ar ienaidnieku.
Ainu radīšanas mītā par visu ainu ciltsmāti nosaukta kāda Kamui-fuči.
Viņi, līdzīgi burjatiem, pielūdz māti-gulbi, rudens un pavasara putnu migrācijas laikā.
Saista gulbi ar nāvi un īpaši jau ar nāves ceremonijām. Tādēļ tie tic, ka griezīgās raudas, ar kādām sievietes apraud mirušos, atgādina gulbja kliedzienu.
Pokna Mosiri. ("Lejas pasaule") Senajos ainu nostāstos tā ir 4.Zemes pasaule, tās nosaukuma izcelsme nezināma. Zem 4. pasaules atradusies 5., kuras nosaukums nav saglabājies.
Nitke Kamui Mosiri. "Velnu pazemes pasaule." Senās ainu leģendās drēgna pazemes pasaule, kas atrodas zem Kanna Mosiri. Tur, it kā, nonākot tikai ļaunu cilvēku dvēseles.
Kanna Mosiri. Uvekari Notereke. "Augšējā pasaule." Senajos ainu mītos pirmā Zemes pasule, ko radīja Pase Kamui ar трясогузкa palīdzību. Tā izskatījās kā okeāns ar salām, tas bijis novietots uz milzīga laša muguras. Šais mītos zemestrīces skaidroja ar parastu laša kustēšanos, bet kuģu bojāeju okeānā - ar to, ka lasis ierij ūdeni un gaisu.
Kamui Mosiri. Zemes pasaule senos ainu mītos, kas atrodas zem Kanna Mosiri. Tajā atrodas labās dievības un taisnajo ļaužu dvēseles. Aini uzskata, ka Kamui Mosiri pasaulē cilvēku mirušās dvēseles staigā kājām gaisā.
"Sala dieva mutē "(Kamui kara putoja mosir) - ainu nosaukums Sahalīnai.
Saites.
Ainu mitoloģija.
