Saules vējš, Saules vētras
Augsti lādētu Saules matērijas daļiņu (gk. elektronu, protonu un hēlija kodolu) un radiācijas plūsmas no Saules, kuras, Saules koronārās masas izvirdumam (SKMI) pieaugot stiprumā, jau dēvē par Saules vētrām.
Jonizētu daļiņu plūsma, kas nemitīgi tiek izsviesta no zvaigznes ārējās daļas un veido planetāro sistēmu iekļaujošu magnetosfēru jeb heliosfēru, tiek dēvēta par Saules vēju.
Apraksts. Uzlādētās Saules matērijas daļiņas, galvenokārt elektroni, protoni un hēlija kodoli, plazmas veidā ar ātrumu 300 līdz 1200 km/s tiek izmestas kosmiskajā telpā no Saules vainaga (Saules atmosfēras ārējā daļa). Saules vējš veido heliosfēru, kas aptur starpzvaigžņu gāzes iekļūšanu Saules sistēmā. Zemes dzīvībai Saules vēja augsti lādētās daļiņas ir bīstamas, taču Zemes iemītniekus no kosmiskās radiācijas aizsargā tās magnētiskais lauks, kas Saules vēju apliec apkārt mūsu planētai.
Atklāšana un izpēte. Šo parādību pirmais 1958.gadā aprakstījis Čikāgas universitātes astrofiziķis Jūdžins Pārkers.
Saules vētras. Gadījumos, kad Saules viela no vainaga tiek izmesta lielākā daudzumā un izmestās daļiņas kustas lielākā ātrumā, Saules vējš pieņem vētras apmērus un, nonākot līdz Zemei, izraisa izmaiņas tās magnetosfērā un jonosfērā – tās tiek saspiestas un elektrizētas. Elektriskās izlādes vētras laikā var novērot kā dažāda veida ziemeļblāzmas/dienvidblāzmas (blāzmu gaisma rodas no elektrizēto atmosfēras gāzu spīdēšanas).
Saules vētras ir viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai. Ja tās sasniedz 1859.gada t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml.
Pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem šāds notikums vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados Tas mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad XX gs. I pusē pavisam noteiki; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu.
Saules vētru izraisītas ģeomagnētiskās vētras uz Zemes hronoloģiski:
- Saules vētras antīkajā senatnē. Pirms dažiem gadiem veiktās C 14 C analīzes fosilo koku gadskārtu apļos, kā arī radioaktīvo izotopu 10Be un 36Cl līmeņa noteikšana polārā ledū izurbtos serdeņos ļāva atklāt vairākus mūsu ēras I tūkstošgadē notikušus īpaši spēcīgus SKMI notikumus – tie norisinājušies ap 774./775.gadu un ap 992./993. vai 993./994.gadu. Tālākie radioizotopu pētījumi atklāja vēl vienu šādu ekstrēmu SKMI notikumu, kas norisinājies ap 660.gadu pirms mūsu ēras.
- Karingtonas notikums. 1958.g.
- mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989.gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām.
- līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012.gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk.
Raksti.
Ūdens uz Mēness rodas Saules vēja ietekmē.
Saites.
Saule.
