Aliens

Robotika, roboti

Senajo tautu leģendās ir sastopami stāsti par būtnēm, kas varētu būt bijuši roboti: šumeru dievs Enlils karos izmantoja tādas radības, Zevs mītiskajam Krētas ķēniņam Mīnojam uzdāvināja niknu metāla vīru Taloju aizsardzībai, VD Ecekiēla grāmatā minēts „vīrs kā no vara,” žīdu rabīni Prāgā zināja kā radīt mākslīgo cilvēku – golemu, instrukcijas mākslīgā cilvēka - "homunkuļa" radīšanā atrastas pēdēja templiešu lielmestra Žaka de Molē pierakstos.

Mūsdienu robotikas aizsākumi meklējami viduslaiku konstruktoru darbos, kuru redzamākais pārstāvis ir Leonards no Vinčas. Lai vai kā – šī tēma ir gana interesanta. Šai rakstiņā sniedzam nelielu un fragmentāru ieskatu robotikas attīstībā.

1495.g. – Leonardo da Vinči izklāstīja ideju par mehānisku bruņinieku.
1738.g. – franču izgudrotājs Žaks de Vokansons uzkonstruēja mehānisku pīli.
1821.g. - jau tad kāds britu ekonomists norādījis, ka tehnoloģiju attīstība varētu būt pret strādājošo šķiras interesēm.
XX gs. 20.gados satraukums pieauga, jo rūpniecība un Henrija Forda izstrādātie  ražošanas principi, kā arī straujie tehnoloģiskie atklājumi radīja priekšstatu, ka pāris desmitu gadu laikā visus mehāniskos darbus veiks mašīnas.
1921.g. – čehu rakstnieks Jozefs Čapeks pirmais ieviesa vārdu „robots” 1920.gadā sarakstītajā lugā "R.U.R."
1950.gg. – autorūpnīcās parādījās pirmie konkrētus uzdevumus veicošie roboti.
1969.g. – Stenforda universitātes students Viktors Šeinmans uzkonstruēja robota roku, kas kļuva par paraugu šāda veida ierīcēm.
1997.g. – tika izstrādāts pirmais robonauts – Robonaut-1 (saīsināti – R1). Tas bija paredzēts, lai palīdzētu astronautiem vēl ar vienu roku pāri.
1998.g. – attīstītās valstis pārņēma komuncējošā robota Fērbija bums.
2000.g. – „Honda” izrādīja cilvēkveidīgo robotu Asimo.
2006.g. – R1 veica vairākus eksperimentus, par projektu ieinteresējās GM.
2007.g. – GM un NASA parakstīja vienošanos par kopīgu R2 izstrādi.
2010.gada februāris – tika parādīts Robonaut-2 (saīsināti – R2). Novembra sākumā R2 uz SKS izmēģināšanai.

R2 – svars – 150 kg, vairāk kā 350 sensori, procesors – 38 Power PC, ātrums līdz 2 m/s., augums 1,01 m no jostasvietas līdz galvai, plecu platums – 0,78 m. Četras redzamās gaismas kameras – divas stereo redzei, vēl divas papildus kameras. Ir arī infrasarkanā kamera dziļuma uztveršanai. Torsā apslēpta skaitļošanas sistēma. Izveicīgie pirksti aprīkoti ar taustes sensoriem, un katra pirksta satvēriena spēks ir 2,3 kg.
Materiāls – galvenokārt alumīnijs ar tēraudu, kā arī nemetāli.
Sastāv tikai no ķermeņa augšdaļas, tamdēļ tai var pievienot dažādas apakšdaļas (kājas, 2 vai 4 riteņu šasijas) un programmas uzlabojumus.
Veidots tā, lai automātiski veiktu uzdevumus vai arī tiktu kontrolēts no attāluma. Sākumā tiks novietots Destiny laboratorijā izmēģinājumiem.
Par viņu iztērēts 2,5 miljoni ASV dolāru.

Kosmiskie inženieri plāno robotus izmantot kā izlūkus kosmiskajās misijās, kuru skarbie apstākļi varētu būt cilvēkam nepanesami.
Pēdējā laikā roboti kļuvuši arvien cilvēcīgāki: kustas gandrīz tikpat plūstoši, spēlē mūzikas instrumentus, rīkojas ar virtuves piederumiem, raksta ar datoru un pat ar grimašu maiņu rāda emocijas.
Ekonomisti vaino robotus darba vietu atņemšanā cilvēkiem, tādējādi graujot vidusslāni. Cilvēce kopš XX gs. 70.gadiem zaudējusi miljoniem darbavietu ražošanā, banku sistēmā un medicīnā.

Aizeka Azimova robotikas teorija. Pirmais robotu ētikas kodeksu 20.gs. vidū izstrādāja Amerikas žīdu rakstnieks-fantasts Aizeks Azimovs savā grāmatiņā – „Es, robots.” (izdota arī latviski padomju gados sērijā "Fantastikas pasaulē")
Lūk, tas:
1. Robots nedrīkst darīt pāri cilvēkam, kā arī nedrīkst pieļaut cilvēka ciešanas savas bezdarbības dēļ.
2. Robotam jāpakļaujas cilvēka pavēlēm, izņemot gadījumus, ja tās ir pretrunā ar 1.punktu.
3. Robotam jāpastāv par savu eksistenci, kamēr tas nav pretrunā ar 1. un 2.punktu.
4. Cilvēks nedrīkst paverdzināt robotu.
5. Nedrīkst izmantot robotu pretdabiskām vajadzībām.

Arī pašā Azimova romānā šis kodekss īsti nedarbojas un veidojas dažādas kolīzijas.
2007.gadā Dienvidkoreja solījās būt par pirmo valsti, kas oficiāli akceptēs robotu ētikas kodeksu. Korejieši plānoja šo kodeksu papildināt ar robotu tiesībām un cilvēku pienākumiem pret tiem.
Mazliet vēlāk par tādu kodeksu runāja Eiropas robotikas tīkla Euron pētnieki, taču viss tas pieklusa.
Jo vairāk roboti kļūs līdzīgi cilvēkiem, jo vairāk aktualizēsies arī to savstarpējo attiecību problēmas. Kāds var iedomāties iemīlēties savā izskatīgajā kolēģē robotē, varbūt laikus likumdošanā jāparedz robotes taisīt tikai neglītas? No robotu būšanas var izveidoties tāda pat atkarība kā šodien dažam labam no spēļu automātiem vai tīmekļa.

Daži robotu piemēri.

Murata Seiko Chan. Japāņu elektroniskie ražotāji Murata Electronic 2010.gadā demonstrēja robotu, kas izcēlās ar neparasti līdzsvara sajūtu, to nodrošina šai pašā firmā ražotie sensori. 0,5 m augsts un 6 kg smags. Ceatec izstādē robots ar vienriteni brauca pa šauru stieni pat negrīļojoties.

Battlefield Extraction and Retrieval Robot (BEAR). Amerikāņu militāristu izstrādāts robots ievainoto evakuēšanai no kaujaslauka. Pieliecies līdz zemei, tas lēnām paslidina rokas zem guļšā ķermeņa, paceļ to un aiznes līdz lauka hospitālim. Spēj nest svaru līdz 250 kg un to paredzēts izmantot arī cīņai ar dabas katastrofu sekām.

Space Justin. Breika dejotājs – robots ar teicamām kustību prasmēm. Visu pasauli apgājušas tā fotogrāfijas kopā ar Angelu Merkeli.

Naby. Robotu kā bērna aizvietotāju radījusi Tokijas Universitātes absolvente Kosuke Nakamura kopā ar kolēģiem. 71 cm garš, 7,9 kg smags. Tam ir divas kameras, divi mikrofoni un apmēram 600 pieskāriena sensoru mākslīgajā ādā. Robots attēlo īsta bērna uzvedību attīstības sākumposmā.

HRP-4C. Japānas Progresīvās industriālās zinātnes un tehnoloģiju institūta izgatavotā dziedātāja-robote. 1,58 m gara, prot dziedāt un dejot. Kustības vēl nav tik plastiskas, bet publika „mākslinieci” uzņem ar sajūsmu.

Robonaut-2. Svars – 150 kg, vairāk kā 350 sensori, procesors – 38 Power PC, ātrums līdz 2 m/s., augums 1,01 m no jostasvietas līdz galvai, plecu platums – 0,78 m. Četras redzamās gaismas kameras – divas stereo redzei, vēl divas papildus kameras. Ir arī infrasarkanā kamera dziļuma uztveršanai. Torsā apslēpta skaitļošanas sistēma. Izveicīgie pirksti aprīkoti ar taustes sensoriem, un katra pirksta satvēriena spēks ir 2,3 kg.
Materiāls – galvenokārt alumīnijs ar tēraudu, kā arī nemetāli.
Sastāv tikai no ķermeņa augšdaļas, tamdēļ tai var pievienot dažādas apakšdaļas (kājas, 2 vai 4 riteņu šasijas) un programmas uzlabojumus.
Veidots tā, lai automātiski veiktu uzdevumus vai arī tiktu kontrolēts no attāluma. Sākumā tiks novietots Destiny laboratorijā izmēģinājumiem.
Par viņu iztērēts 2,5 miljoni ASV dolāru.

Compressorhead. Vācu smagāmetāla grupa, kuras visi dalībnieki ir roboti.

2011.gadā zinātnieki demonstrēja robotu, kas spēja dejot ap stieni. To demonstrēja augsto tehnoloģiju gadatirgū CeBIT IT Hanoverē.
2013.gada pašā sākumā japāņu zinātnieku izstrādātais robots Murata Boy, kas starptautiskā elektronikas izstādē lasvegasā (ASV) demonstrēja dažādas darbības, arī brauktspēju ar divriteni. 

2003.gadā izveidoja Robotu slavas zāli. Viens no pirmajiem tajā tika iekļauts robots R2-D2 no filmas "Zvaigžņu kari."

Raksti.
Robotkarpa jūrā meklēs piesārņojuma avotus.
ASV armija Afganistānā izmēģinās jauno transportrobotu "Big dog."
Japāņu robots "Asimo" spēj saprast domas.
Zinātnieki izmantos robotu humanoīdu, lai pētītu cilvēku saprātu.
'F-bumba' ļauj piekļūt dzīvam 'Apple' servisa tālruņa operatoram.
Sāk izstrādāt robotu 'spietu.'
Izstrādā kaujas robotus, kas spēj mānīties.