Psihiatrija, psihiatri
Medicīnas nozare, kas ārstē cilvēka garīgās saslimšanas.
Vēsture. Bioloģisko un psiholoģisko procesu pētījumos angļu/amerikāņu psihiatrs V.R.Ešbijs viens no pirmajiem izmantojis kibernētikas metodes.
Psihoķirurģija. Portugāļu neirologs Antonio Munišs ieviesa lobotomijas operāciju, par ko 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā. ASV lobotomiju sāka praktizēt Filadelfijas neiroķirurgs Valters Frīmens. 1936.gadā viņš izlasīja Muniša slaveno ziņojumu, kurā bija aprakstīti lobotomijas operāciju rezultāti. Raksta iedvesmots Frīmens ar kolēģiem ķērās pie lobotomijas operācijām un veica neskaitāmu to skaitu. Lobotomija pat kļuva par kabineta procedūru: vietējā anestēzijā, pavirzot acs plakstiņu uz augšu, pa acs dobumu cilvēka smadzenēs ievadīja instrumentu leikotomu. Tomēr drīz pēc 1949.gada, kad par lobotomiju Munišam piešķīra Nobela prēmiju, metodi sāka stipri kritizēt. Apmēram pusei no pacientiem pēc operācijas tika novērotas apātija, epilepsija, pazeminātas domāšanas spējas, neadekvāta uzvedība, sociāla un intelektuāla atpalicība. ASV XX gs.60.gados sākās demonstrācijas pie klīnikām, kuras nodarbojās ar psihoķirurģiju, un metodi pamazām aizmirsa.
Šodien lobotomiju uzskata par vienu no lielākajām medicīnas kļūdām.
Tablešu ēra. Ķīmisko preparātu parādīšanās arī sekmēja psihoķirurģijas kā metodes atmiršanai. XX gs. 50.gados izgudroja pirmo antipsihotisko medikamentu hlorpromazīnu.
Pazīstami psihiatri.
Viljams Ross Ešbijs (1903.-1972.g.). ASV/Anglija.
Saites.
Medicīna.
