Parantropi, parantropu ģints
Paranthropus. Nosaukums - no grieķu val. para - "līdzās," "blakus," + anthrōpos - "cilvēks," tātad - "līdzās cilvēkam," "līdzcilvēki."
Literatūrā bieži minēti kā Australopithecus, jo tā ir australopitēkiem ļoti līdzīga grupa. Daži zinātnieki uzskata tos par masīvajiem (robustajiem) australopitēkiem, kas ir agrīno australopitēku pēcteči. Dzīvoja kā Homo paralēls zars. Pārvietojās iztaisnojušies. Vecums - ne vairāk kā 2,7 milj. gadu, toties dzīvoja veselu 1 milj. gadu kopā ar senākajiem Homo, izzuda ~ pirms 1 milj. gadu.
Etiopijas parantrops. Paranthropus aethiopicus (Arambourg et Coppens, 1968.g.). Nosaukums - par godu Etiopijas valstij.
Sinonīmi - Australopithecus aethiopicus, Australopithecus walkeri (Fergusons, 1989.g.), Paraustralopithe cus aethiopicus (Arambourg et Coppens, 1968.g.).
Viens no senākajiem parantropiem, ne sevišķi masīvs. Vecums - 2,5 milj. gadu. Iespējams, cēlies no Australopithecus afarensis un ir Paranthropus boisei sencis. Atradumi - Kenijā un Etiopijā.
Boisa parantrops. Masīvākais no robustajiem parantropiem.
Masīvais parantrops. Paranthropus robustus. Nosaukums — pēc raupjiem, spēcīgiem (robustiem) vaibstiem un masīva galvaskausa ar izteiktu reljefu un kaula seksti pakauša augšdaļā, pie kā stiprinājās spēcīgi apakšžokļa muskuļi.
Sinonīmi - Australopithecus robustus, Paranthropus crassidens (Broom, 1948.g.). Literatūrā bieži saukts par Australopithecus robustus. Lai uzsvērtu masivitāti, bieži tiek lietots nosaukums "robustais australopitēks." Tagad pareizais nosaukums ir Paranthropus robustus, jo visi masīvie australopitēki izdalīti atsevišķā parantropu ģintī.
Masīvs parantrops no Dienvidāfrikas. Ļoti spēcīgi vaigu kauli un žokļi, bet priekšējie zobi ļoti sīki. Visēdājs.
Vecums 2,5–0,9, pēc citiem datiem — 2,0–1,5 milj. gadu.
Tagad kopā ar citiem masīvajiem australopitekiem iekļauts parantropu ģintī.
Dienvidāfrikas masīvie parantropi Paranthropus robustus no Svartkrānas (11 indivīdi, vecums 1,8 milj. gadu). Stroncijs dažādu izotopu veidā ir augsnes sastāvā, no kurienes tas nonāk augos un tālāk – augēdāju organismā. Tie varēja būt paši hominīni un arī dažādi nagaiņi, piemēram, antilopes. Stroncijs uzkrājas augošo organismu zobos un kaulos un tā daudzums ir atkarīgs no konkrēto ainavu ģeoloģijas. Lai salīdzinātu stroncija saturu citu sugu paraugos, tika izmantoti tā laika (pirms 2,2-1,8 milj. gadu) dzīvojušo damānu un steinbuku 38 zobi. Šiem dzīvniekiem raksturīga dzīvošana vienā vietā, viņiem nepatīk migrācijas, tāpēc tos varēja ņemt par vietsēžu paraugu. Salīdzinājumam izmantoti 170 mūsdienu augu un dzīvnieku sugu paraugi no 11 dažādām vietām 50 km rādiusā apkārt Sterkfonteinai 87Sr/86Sr attiecību noteikšanai. Stroncija izotopu atšķirības bija konstatētas sākot ar 2-3 km attālumu no Sterkfonteinas un Svartkrānas alām dienvidaustrumu virzienā, 5-6 km attālumā ziemeļrietumu virzienā un vairāk nekā 30 km attālumā no ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem.
Saites.
Australopitēku ģints.
