Pavlova IV apmetne
Vieta. Čehija, netālu no Austrijas un Slovākijas robežas.
Atklāšana un izpēte. Atklājuši čehu zinātnieki.
Apraksts. Par Pavlovu IV nosauktu paleolīta apmetni, kurā pirms aptuveni 29 000 gadu dzīvojuši Gravetas kultūrai piederīgi kromaņjonieši - mūsdienu cilvēku senči. Apmetnē atsegta seno cilvēku virtuve, kuras centrā atradās liela, ap 5 m plata, zemē iedziļināta gaļas cepšanas vieta, kurā bija saglabājušās pēdējās maltītes - mamuta mātītes cepeša - atliekas.
Netālu no centrālās bedres atsedza arī mamuta mazuļa skeletu. Līdzās cepšanas bedrei arheologi atrada arī vairākas vārīšanas bedres ar karsējamiem akmeņiem. Visu virtuvi, pēc izrakumu vadītāja Irži Svobodas domām, segusi jurtas tipa nojume.
Svoboda norāda, ka, atšķirībā no citām tajā laikā Morāvijas līdzenumā dzīvojušām kopienām, kuru uzturs pamatā sastāvēja no ziemeļbrieža gaļas, Pavlovas IV galvenais iztikas avots rādās bijuši tieši mamuti. Tomēr pavlovieši nav bijuši izvēlīgi - apmetnē atrada arī vairākus polārlapsas, āmrijas (tiņa) un zaķa kaulus, kā arī dažus savvaļas zirga un ziemeļbrieža kaulus.
Izrakumu gaitā uzgāja daudz dažādus akmens, kaula, gliemežvāku un māla priekšmetus, tai skaitā lāpstiņas, ar kurām iespējams rīkojās ēdiena gatavotāji, asmeņus un zāģus, kas varēja lieliski noderēt mamutu sadalīšanai un nelielas ugunī apdedzinātas figūriņas, kurām pēc zinātnieku teiktā varēja būt "maģiska vai rituāla" nozīme. Viena no šādām figūriņām atgādina lauvas galvu.
Pavlovas IV atklājums liks atteikties no dažu speciālistu paustā viedokļa, ka lielo augšējā pleistocēna dzīvnieku, - mamutu, spalvaino degunradžu u.c. medības paleolītā bijušas tik retas, ka par tām "stāstījuši no paudzes paaudzei." Neatbildēts gan paliks jautājums, kāds ārkārtējs iemesls - ienaidnieku uzbrukums, dabas katastrofa jeb vēl kas cits - pavloviešiem lika uz neatgriešanos pamest apmetni, atstājot uz uguns pusgatavas vakariņas.
Atradumi.
Graudberži. To virsmas padziļinājumos saglabājušās cietes un graudu paliekas pierāda graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms pirms 23 000 gadiem. Ar optisko un elektronisko mikroskopu palīdzību paraugos no šiem akmeņiem tika konstatētas cietes granulas. Izdevās arī noteikt augu sugas, no kurām tās cēlušās - vilkvālīte, kam ir ar cieti bagātas saknes un ķekarpaparde.
Raksti.
Mamutu cepamgaļa Pavlovas IV gaumē.
Saites.
Gravetas kultūra.
Čehija.
