Ņūfaundlenda, Ņūfaundlendas sala
- Detaļas
- Publicēts 16 Septembris 2016
- 3995 skatījumi
Island of Newfoundlend.
Kanādai piederoša sala Atlantijas okeāna ZR. Ietilpst tāda paša nosaukuma Kanādas provoncē (dibināta 1949.g.).
Platība - 110 676 km2.
470 000 iedzīvotāju (1966.g.).
Ģeogrāfija. No Labradoras to atdala Belailas šaurums.
Virsma pauguraina - Lūisa kalni, augstākā virsotne 814 m.
Krastos fjordi.
Lielākā pilsēta - Sentdžonsa (Ņūfaundlendas provinces administratīvais centrs)..
Vēsture. Atklājuši vīkingi 986.gadā, no tiem laikiem atklāta pirmā un ilgu laiku vienīgā zināmā vīkingu apmetne Jaunajā pasaulē.
Pēc tam 1497.gadā angļu Dž.Kabota ekspedīcija.
1583.gadā Ņūfaundlendu sagrāba angļi.
Tā kā Ņūfaundlendas iedzīvotāju vairākums bija izceļotāji no Anglijas, tad tā izcīnīja iekšēju pašpārvaldi (domīniju) 1917.gadā. Ņūfaundlenda (tāpat kā pārējā Kanāda, Austrālija, Dienvidāfrika, Jaunzēlande u.c.) sāka attīstīties kā angļu kapitālisma aizjūras filiāle - tajās attīstījās rūpniecība, veidojās spēcīga nacionālā buržuāzija un strādniecība.
Ģeoloģija. Kristāliskie ieži.
Dzelzs, vara, cinka, svina atradnes.
Klimats. Vidējā temperatūra janvārī no -4oC līdz -10oC; jūlijā 10-15oC.
Nokrišņi 750-1500 mm gadā.
Daba. Ezeri. Skujkoku meži, virs 350-400 m tundra.
Aplūkojamie objekti.
Pirmā atklātā vīkingu nometne Amerikā. Salas pašā galējā ZA galā - vietā, ko mūsdienās sauc par L'Anse aux Meadows.
Saites.
Kanāda.
