Madlēnas kultūra (15 000 -9 000 g.pmē.)
Nosaukums dots pēc pirmo atradumu vietas Francijā.
Kromaņjoniešu arheoloģiskā kultūra, nākusi pēc Gravetas kultūras.
Raksturojums. Madlēnas kultūrai raksturīgi priekšmeti, tai skaitā simboliskas nozīmes objekti un mākslas paraugi - tie atklāti visā senajā Eiropā, tā konstatēta arī Britu salās Kresvelkrigsā Devonširas grāfistē.
atradumi Gofas alā Anglijā liecina, ka kultūraibijis raksturīgs arī kanibālisms.
Madlēnas kultūra iezīmē alu mākslas norietu.
Hronoloģija:
Agrīnais Madlēnas periods 15–13 000 g.pmē. Raksturīga tendence apgleznot pašas dziļākās alu vietas.
Vidējais Madlēnas periods 13–11 000 g.pmē.
Vēlīnais Madlēnas periods 11– 9 000 g.pmē.
Ledājam atkāpjoties arī Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji - ziemeļbriežu mednieki. Tos pieskaita Ārensburgas-Svidru kultūrai (tā pati Madlēnas kultūra).
Aplūkojamie objekti.
Gofas ala. Anglija, Čedaras aiza.
Madlēnas apmetne. Francija.
Kresvelkrigsas apmetne. Anglija.
Interesantākie atradumi.
Pati senākā karte. Iespējams, vissenākā karte uzieta 1993.gadā Abauntas alā Basku zemē. Par šo atklājumu lasīt šeit.
Gofas alas galvaskausi. Liecina par kanibālismu.
Saites.
Kromaņonieši.
