Ko pierāda Kuzbasa sniega cilvēka DNS - nezināma hominīda pastāvēšanu vai liela mēroga viltojumu?

Kemerovas apgabala (Krievija) reģionālā administrācija 29.10.2012. publicēja preses relīzi, kurā bija teikts, ka zinātnieki noteikuši DNS secību Sniega cilvēka meklēšanas ekspedīcijā iegūtām spalvām. Rezultāti liecinot, ka tās piederot "nezināmam, cilvēkam tuvu radniecīgam dzīvniekam." KZA Zooloģijas institūta vadītājs divas dienas vēlāk šo ziņu nosauca par "klajiem meliem."

Kemerovas apgabals, kurā atrodas vienas no pasaulē plašākajām akmeņogļu raktuvēm - Kuzņecas ogļu ieguves baseins jeb saīsināti Kuzbass, novietojies dienvidrietumu Sibīrijā, Altaja-Sajānu grēdu piekājē. Lielākā daļa apgabala iedzīvotāju (84%) dzīvo pilsētās, kuras ietver plašas, nereti mazapdzīvotas un mežonīgas mežainas teritorijas.

I LIECĪBAS UN APGALVOJUMI.

Meklējumi sākas.

Sniega cilvēka meklējumi Kemerovas apgabalā sākās ap 2009.gadu, kad presē sāka parādīties vietējo mednieku ziņojumi par aptuveni 2 metru garas, spalvainas būtnes novērojumiem taigā. Ziņas par savādiem radījumiem mežā esot dzirdētas jau sākot no pagājušā gadsimta 30.gadiem.

Drīz vien 2009.gada martā tika sarīkota pirmā Sniega cilvēka meklēšanas ekspedīcija, kas devās uz Azasas alu Kalnu Šorijā Taštagolas rajonā. Ekspedīciju vadīja hominīdu pētnieks, vēstures zinātņu doktors un paša dibinātā "Starptautiskā hominoīdu izpētes centra," kurā gan, spriežot pēc mājas lapas, darbojas tikai 2 cilvēki, direktors Igors Burcevs. Pētnieki mežā atrada aptuveni 15 takas pie kurām bija tā dēvētie "marķieri" - aplauzīti krūmi un vigvama veidā sakrituši koki. Tos pēc Burceva domām veidojot Sniega cilvēki, lai sazinātos savā starpā. Esot tikušas atrastas arī Sniega cilvēka pēdas.

Turpmākajos gados uz Kalnu Šoriju Sniega cilvēka meklējumos devās vēl vairākas ekspedīcijas. Tajās piedalījās gan zinātnieki, gan visu iespējamo rangu žurnālisti, tai skaitā Krievijas centrālo televīzijas kanālu filmēšanas grupas. Vienu izbraukumu uz Azasas alu pat vadīja pazīstamais krievu bokseris Nikolajs Valujevs. Mačs ar jetiju diemžēl - vai par laimi - čempionam izpalika.

Stāvēja augstāk par kokiem.

Neiztrūkstoša piedeva visās ekspedīcijās ar žurnālistu klātbūtni ir tautastērpos ģērbtu šoru šamaņu bungošana. Viena no šamanēm, teikts vesti.ru 27.09.2010. publicēta rakstā, "taigas saimnieku" pati reiz esot satikusi.

- Pagriežos un redzu - viņš stāv augstāk par kokiem, - stāsta Naģežda Murtajeva.
- Bet vai skatienu viņa redzējāt?
- Jā. Skatiens ļoti koncentrēts - jūtams virziens.
- Saprātīgs?
- Saprātīgs.

Starptautiska konference.

2011.gada oktobrī tika sarīkota starptautiska hominīdu izpētei veltīta konference, kurā pēc gubernatora Amana Tuļejeva ielūguma piedalījās sniega cilvēka pētnieki no Krievijas, ASV, Kanādas, Mongolijas, Zviedrijas un, kas šķiet ļoti interesanti, no Igaunijas. Pirmā konferences diena bija veltīta priekšlasījumiem, kuri notika Dārvina muzejā Maskavā. Kemerovas administrācijas preses relīze gan noklusē Igaunijas pārstāvja ziņojuma tēmu, toties atklāj, ka no ASV bija ieradusies "kontaktiere" Robina Linna Feifere, kura regulāri piebarojot Lielo pēdu (Bigfoot) ģimeni, kas dzīvojot 10 akru lielā mežiņā pie viņas mājas Mičiganas pavalstī.

Vakarā konferences dalībnieki sēdās lidmašīnā un lidoja uz Novokuzņecku, no kurienes nākošajā dienā devās izbraukumā uz Azasas alu. Neskatoties uz to, ka šī vieta jau pāris gadu bija kļuvusi par regulāru dažāda lieluma grupu galamērķi, pētniekiem alā atkal izdevās atrast jaunas Kemerovas Sniega cilvēka eksistences liecības - pēdu nospiedumus un zaru migu. R.Linna nešaubīgi noteica, ka pēdas ir identiskas tām, kuras viņa redzējusi nesot pusdienas "saviem" sniega cilvēkiem. Turklāt vienam no dalībniekiem, Anatolijam Fokinam, neticami paveicās - tumšajā alā acīgais pētnieks kādā pēdā atrada šķipsnu garu, baltu matu. Tīrās sagadīšanās pēc matu (spalvu) atrašanu nofilmēja klāt esošais "Rossija 1" kanāla operators.

Matus hominologi esot nodevuši ekspertīzei divām universitāšu laboratorijām Krievijā - Maskavā un Pēterpilī -, un vienai Aidahā, ASV. Pēc nepilna gada, kā presei paziņoja tagad galvenais Kemerovas sniega cilvēka izpētes runasvīrs, Azasas alas ekspedīcijas dalībnieks, Krievijas Valsts hidrometeoroloģiskās universitātes profesors, bioloģijas zinātņu doktors Valentīns Sapunovs, esot iegūti nepārprotami rezultāti: "(..) mati nepieder cilvēkam. Tās ir zīdītāja, taču nedz lāča, nedz āža, vilka vai kāda cita zināma Kalnu Šorijas mežu iemītnieka spalvas." To izdevies noteikt, spalvas aplūkojot ar elektronu mikroskopu Sapunova universitātē. Savukārt, veicot DNS analīzes Krievijas Zinātņu akadēmijas Zooloģijas institūtā, noskaidrots, ka radījums bioloģiski esot "tuvāks Homo sapiens nekā pērtiķi. Cilvēka un jetija genoms atšķiroties tikai par procenta daļu." Interneta portālam argumentiru.com Sapunovs teicis, ka, pamatojoties uz iegūtajām liecībām, esot par 99% pārliecināts, ka Azasas alas Sniega cilvēka pēdu nospiedumi ir īsti, kamēr par spalvām piederību jetijam viņš dodot tikai "65-70% no zinātnē pieļaujamajiem 95%." Šīs spalvas, viņš turpina, esot identiskas tām, kas atrastas Urālos, pie Pēterpils un ASV. Tagad pētnieki esot ieguvuši vēl citu Kuzbasa jetija spalvu paraugu, tās atrastas kādā ērkšķu krūmā 50 km no Azasas alas un esot izrautas ar visām matu saknītēm, kas došot iespēju precizēt iepriekš iegūtos datus.

Sniega cilvēks palīdzēs prognozēt katastrofas.

Sapunovs izvirza arī hipotēzi, kas skaidro, kāpēc Sniega cilvēku nevar noķert vai nofilmēt. Viņiem piemītot ļoti attīstīta intuīcija, kas ļaujot paredzēt notikumus, tai skaitā izvairīties no satikšanās ar cilvēku, vienmēr esot soli priekšā medniekiem. Zinātnieki cerot, ka viņiem izdošoties no sniega cilvēka iegūt precīzas prognozēšanas metodi, kas ļaušot laikus izvairīties no stihiskām nelaimēm. Biologs gan nepaskaidro, kā viņš to grasās paveikt un kāpēc šim nolūkam neder žurkas, suņi, krupji un citi dzīvnieki, kuru spējas paredzēt tuvojošās dabas katastrofas ir vispārzināmas.

II FAKTI UN PIERĀDĪJUMI.

Krievijas ZA ZI direktors: "Sapunovs klaji melo."

Šķiet, Sapunova "intuīcijas transplantācijas" plāni, kā arī 1.novembra paziņojums par aptuveni 200 īpatņu lielu Sniega cilvēku populāciju, kas mitinoties Kemerovas, Hakasijas un Altaja reģionā bija pēdējais piliens citu zinātnieku pacietības glāzē.

"Teiksim skaidri," - avīzes Rosijskaja Gazeta žurnālistam teica Krievijas Zinātņu akadēmijas Zooloģijas institūta direktors Oļegs Pugačevs, "Sapunovs klaji melo." O.Pugačevs pastāstīja, ka Sapunovs atnesis uz institūtu dažas spalvas un ilgi sūdzējies, ka oficiālā zinātne ar tām neko negrib darīt un neviens nevēlas veikt analīzes.

"Viņš lūdza manu palīdzību un, apžēlojies, es nodevu paraugu pārbaudīt mūsu DNS speciālistiem. Nekādu ģenealoģisku materiālu no spalvām iegūt neizdevās, jo nebija matu saknīšu. Spriežot pēc struktūras, tie varēja piederēt kazai, lācim un citiem dzīvniekiem."

"Tas arī viss. Par kādu Sniega cilvēku viņš runā? Ja viņš vēlreiz tuvosies mūsu institūtam, es viņu nelaidīšu pāri slieksnim. Es nezinu, kā lai aptur muļķības, ko viņš izplata presē."

KZA Vispārējās ģenētikas institūta darbiniece, bioloģijas zinātņu doktore Svetlana Borinska norādīja: "Ierastā kārtība ir tāda, ka zinātnieki vispirms publicē rakstus zinātniskos žurnālos, lai kolēģi var pārbaudīt viņu sensacionālos apgalvojumus."

"Bieži vien pēc publikācijas un sekojošas vētrainas diskusijas "sensācija" pazūd. Protams, ir zvaigznes, pasaulslaveni zinātnieki, kas vispirms var doties pie preses, taču zinātniskā kopiena nepaļaujas uz šādām publikācijām un nepacietīgi gaida rakstu akadēmiskā izdevumā."

"Sapunovu es pazīstu personīgi," - saka Borinska,"viņš nekad nav strādājis ar DNS - vai arī, ja viņš to ir darījis, nekad par šādiem darbiem neesmu dzirdējusi."
"Toties es zinu, ka ar jetijiem viņš aizraujas jau kopš bērnības."

ASV kriptozoologs: liecības nebija pārliecinošas.

Ne mazāk kritisks ir Aidahas universitātes antropologs, kriptozoologs, profesors Džefs Meldrums, kurš bija viens no 2011.gada konferences lektoriem. "Nebija nekāda ekspedīcija," - Meldrums stāsta, "konferences dalībnieki, kopā ar presi devās izbraukumā uz alu. "Liecības" par Sniega cilvēka klātbūtni alā pēc manām domām bija nepārliecinošas."

"Bija redzams tikai neskaidrs labās pēdas nospiedums, bet no papardēm saliktajā migā neviens nebija gulējis."

"Alā es neredzēju nekādas apdzīvotības pazīmes, neskaitot tukšas skārdenes un uzkodu iepakojuma paliekas," Meldrums 29.oktobrī rakstīja The Moscow Times nosūtītā e-pastā.

Aidahas Valsts universitātē pēc Sapunova un Kemerovas administrācijas preses dienesta teiktā it kā veiktās DNS analīzes, kas tāpat pierādot spalvu piederību nezināmam, Homo sapiens radniecīgam dzīvniekam, Meldrums pat nepiemin. Acīmredzot par šīm "analīzēm" viņš nav bijis lietas kursā.

Sniega cilvēks kā tūrisma zīmols.

Grūti spriest, kāda loma Kemerovas Sniega cilvēka epopejas pirmsākumos bijusi apgabala administrācijai, kuras mājas lapā izveidota pat atsevišķa, jetijam veltīta sadaļa. Nav šaubu, ka vietējās varas pārstāvji, ja arī paši nebija jetija stāsta autori, ātri saprata, cik ļoti šis tēls var būt noderīgs reģionam tik nepieciešamās tūristu plūsmas vairošanai un pielika savu roku tā radīšanā.

Katrā ziņā jau 2010.gadā valsts un pašvaldību darbinieki Kemerovas apgabalā cītīgi iesaistījās Sniega cilvēka popularizēšanā. Rajona centrā Taštagolā tika uzstādītas vairākas Sniega cilvēka skulptūras, bet novadpētniecības muzejā izveidota ekspozīcija, kas stāsta par jetija meklējumiem Kuzbasā, citviet Krievijā un pasaulē. Gubernators Tuļejevs paziņoja, ka gadskārtējo slēpošanas sezonas atklāšanu Kalnu Šorijā turpmāk nolemts apvienot ar jaunizveidotā pasākuma - Sniega cilvēka dienas - atzīmēšanu novembra sākumā. Paralēli notika intensīvs sabiedrisko attiecību darbs intriģējošu jaunumu radīšanā un ziņu izplatīšanā. Ja kādam vēl šķita, ka lieta varētu būt nenopietna, tad šaubas gaisināja gubernatora izsludinātā prēmija par jetija atvešanu - viens miljons rubļu.

Vai jetiji atlido ar NLO?

Labs labu nemaitā, vēstī tautas paruna. Jetija stāsts 2010.gadā papildinās ar liecībām par NLO novērojumiem virs taigas. Vienā gadījumā to pat izdevās nofilmēt. Veiksmīgie aculiecinieki izrādījās Kemerovas Valsts universitātes vēstures fakultātes 4.kursa studenti, kuri piedalījās arheoloģiskā ekspedīcijā, kas taigā, apmēram 80 km no Taštagolas meklēja iespējamo šoru viduslaiku apmetni. Ekspedīcijas vadītājs vēstures zinātņu doktors Valērijs Kimējevs, pēc apgabala administrācijas preses dienesta ziņām, jau iepriekš esot Mras-su upes apvidū redzējis NLO, taču viņam nebijusi līdzi kamera tāpēc neko nav varējis uzņemt. Toties pēc notikuma Kimējevs savu kļūdu sapratis un ieteicis studentiem būt gataviem NLO dokumentēšanai, paņemot līdzi videokameru. Studenti padomu ņēmuši vērā un kamera patiesi noderējusi - astoņos vakarā, iezīmējot izrakumu laukumu jaunie arheologi pamanījuši gaisā neizskaidrojamu parādību, kuru tiem izdevies nofilmēt. Noskatoties 1 minūti un 54 sekundes garo ierakstu, vispirms varam vērot kā kādi, aiz kadra esoši cilvēki sit zemē mietiņus. Kamera acīmredzami ieslēgtā stāvoklī stāv nolikta zālē. Tad tā tiek paķerta un vērsta pret mākoņainām debesīm. 54 sekundē kadrā parādās šaura strīpiņa ar sabiezinājumu vidusdaļā, kas slīd pa skata lauku starp mākoņiem, brīžiem pazusdama un brīžiem parādīdamās.

Slīdošais objekts jau pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc samērā necila datorgrafikas elementa, taču šaubas par tā izcelsmi zūd, kad redzam, ka kadrā tas slīd vienmērīgi, lai gan kamera operatora rokās un līdz ar to uzfilmētie mākoņi nedaudz dreb.

Zīmīgi, ka pēdējā ru.wikipedia.org norādītā V.Kimējeva publikācija ir "Tūrisma un atpūtas kompleksa izveides perspektīvas Kalnu Šorijā."

Mednieks izglābj slīkstošu Sniega cilvēku.

2010.gada aprīlī Taštagolas administrācija paziņoja presei, ka saņēmusi vēstuli no aptuveni 140 km attālā taigas ciemata Senzasas Kiči iedzīvotāja Afanāsija Kiskoreva. Kiskorevs, atrodoties kopā ar citiem medniekiem mežā netālu no upes sadzirdējis brīkšķus un kaukšanu. Skaņas nākušas no upes puses, kur nonākuši viņi ieraudzījuši neredzētu skatu - no ūdens nesekmīgi centies izkļūt biezu, tumši brūnu spalvu klāts, cilvēkam līdzīgs radījums. Redzētais medniekus tā pārsteidzis, ka viņi apstājušies kā iemieti. Pirmais attapies Kiskorevs, kurš paķēris sausu zaru un padevis būtnei ūdenī. Tā pieķērusies, izkļuvusi krastā un nozudusi mežā. Vēstuli parakstījis Kiskorevs un vēl trīs citi mednieki, kuru vārdus administrācija neminēja.

Makšķernieks (arī) izglābj slīkstošu Sniega cilvēku.

Iepazīstoties ar mājas lapas kuzyeti.ru materiāliem noskaidrojās, ka Kuzbasa sniega cilvēkiem neveiksmīga iekrišana ūdenī iespējamo glābēju tuvumā 2010.gada pavasarī gadījusies vismaz divreiz. Kā "žurnālistu ekspedīcijas" laikā 2010.gada septembrī telekanāla "Rossija 24" kameras priekšā pastāstīja iecirkņa pilnvarotais Valērijs Apakovs, kurš kopā ar kādu draugu esot bijis makšķerēt, sniega cilvēks droši vien gribējis pāriet pāri upei, bet ledus bijis plāns un ielūzis. "Ejot uz taigu, mums vienmēr ir līdzi virves. Tā arī nesapratu vai viņš virvi pameta vai ko," - stāsta policists, kurš atradies kaut kur netālu un jetija glābšanu, kā var noprast pēc atstāstījuma, pats nav redzējis. "Prasīju viņam, draugs, kas tas bija, bet viņš bija šokēts un īsti neko nesaprata."

Cilvēkveidīgs "štrunts."

Cits valsts darbinieks, meža inspektors Mihails Krivošejevs, arī nekavējās žurnālistiem pastāstīt par savu satikšanos ar jetiju. "Tāds cilvēkveidīgs "štrunts" (čelovekoabraznaja jerunda) stāvēja krastā," - atceras mežsargs. "Es piepeldēju, mati kustās, kājas trīc un tāda enerģija nāk cilvēkā!" Ar jetiju Krivošejevs mēdzot sazināties ar šāvieniem - dažreiz radījums atbildot, sitot pa koku.

Žurnālistu eksperiments.

Ja kādam arī bija saglabājusies ticība 2011.gadā notikušās starptautiskās Sniega cilvēka pētnieku konferences dalībnieku profesionalitātei, spējai atšķirt īstu hominīda pēdas nospiedumu no lēta viltojuma, tad diezin vai tā paliks nemainīga pēc telekanāla NTV Kemerovas jetija meklējumiem veltītā raidījuma noskatīšanās. Šajā raidījumā žurnālisti veic eksperimentu - iespiež lielas, plakanas koka pēdas nospiedumus tur, kur pēc dažām stundām gaidāma Sniega cilvēka pētnieku grupa. Tā sacīt, pilnai programmai Maskavas teleļaudis vēl nolīga vietējo kalnraci Viķju, kuram, ieģērbtam gorillas kostīmā, bija jāložņā pa attālajiem krūmiem, neslēpjoties, bet arī speciāli pētnieku uzmanību nepievēršot.

NTV žurnālistes iemītos nospiedumus pētnieki, aplūkojot apkārtni alas tuvumā, pamanīja. Kanādiešu biologs Džons Bindernēgels (John Bindernagel)  līdz šim izbraukumam Sniega cilvēka pēdas dabā bija redzējis tikai divas reizes - nu viņam tika uzdāvināta trešā! Amerikāniete R.Linna Feifere, kurai, kā iepriekš minējām, Sniega cilvēki dzīvo aiz mājas, atzina, ka nule atklātās pēdas neesot diez ko lielas - visdrīzāk tās būšot atstājis kāds jetija bērniņš. Šķiet vienīgais no ārzemju viesiem, kas pamanīja viltojumus bija Aidahas universitātes profesors Džefs Meldrums. Viltus jetiju-Viķju, kas lēkāja krūmos nedaudz nostāk "ekspedīcija" tomēr neieraudzīja.

Lai ekspedīcija patiktu!

Pašmāju un ārzemju pētniekiem žurnālistu un varas pārstāvju pavadībā nonākot Azasas alā, pirmais, atbilstoši amata rangam, tur esošās pēdas pamanīja Taštagolas rajona vadītājs Vladimirs Makuta. Kas gan tās varēja atstāt, NTV jautā? Pašā alā žurnāliste lēkājusi netika. Tātad to izdarījis kāds cits. Spriežot pēc arhīva materiāliem, tādas pašas pēdas savā apmeklējuma reizē tika redzējis arī Nikolajs Valujevs. Ņemot vērā, ka boksera kājas izmērs daudz neatšķīrās no uzietajām "Sniega cilvēka" pēdām, Valujevs prātīgi atzina, ka šis izmērs esot jetijam netipiski mazs. Un patiešām, pēc veiklas jautājumu krustuguns žurnālistiem izdevās piespiest pie sienas vienu no pavadoņiem - policistu Apakovu, - to pašu "makšķernieku," kurš pusotru gadu atpakaļ piedalījās vienā no slīkstošo Sniega cilvēku glābšanas operācijām. "Vajag, lai ekspedīcija patiktu!," - Apakovs saka NTV žurnālistei, kura cenšas noskaidrot, kā radušās pēdas alā.

Šoriete: [necenzēts vārds] Sniega cilvēks.

Atšķirībā no iestudētajiem šoru ciematu apmeklējumiem ar šamaņu rituāliem un liecībām par tikšanos ar saprātīgiem, koku garuma jetijiem, NTV filmēšanas komanda, plānojot maršrutu uz savu roku, iegūst nedaudz citādāku ieskatu Sniega cilvēka tēmā. Kāds vecs, uz soliņa pie mājas sēdošs šors viņiem pavēsta, ka jetijam vislabāk garšojot čipši un cieti kūpināta desa, ko viņam patīkot noskalot ar krietnu šļunku pašbrūvētā. Turpretī pie citas mājas vārtiņiem pienākusī sieviete izteikumos nav izvēlīga: "Kāds stulbenis izpļurkstēja, ka Sniega cilvēks ir. Mans tēvs, tēva tēvs un viņa tēvs ir gājuši uz medībām un neviens neredzēja to [necenzēts vārds]. Atvainojiet par izteicienu."

Kampaņa izdevusies.

Dažādi kriptīdi - nezināmi un mītiski noteiktās vietās reizēm pamanāmi dzīvnieki - jāatzīst, ir nozīmīgs faktors tūrisma veicināšanā un to veiksmīgi izmanto daudzu pasaules valstu tūrisma uzņēmēji un organizatori, sagādādami galvassāpes ne vienam vien labticīgam kriptozoologam. Tomēr šķiet, "pierādījumu" un "liecību" ražošanu līdz šim vēl neviens nebija izvērsis tādā mērogā kā Kemerovas apgabala administrācija. Jāatzīst, lai arī baltiem diegiem šūta, kampaņa kemeroviešiem ir izdevusies - reģionu apmeklējušo tūristu skaits, salīdzinot ar "pirmsjetija laikmetu" pieaudzis vairākkārt.

Augšējā attēlā: sniega cilvēku pāris pie benzīntanka Taštagolā. Varvaras Pļuškinas foto.

Avoti:
siberiantimes.com
news.vse42.ru
huffingtonpost.co.uk
kuzyeti.ru
livejournal.ru
argumentiru.com
themoscowtimes.com
kemoblast.ru
utro.ru
sapunov.rshu.ru
siberiantimes.com
vesti.ru
vesti.ru
doubtfulnews.com

Pirmo reizi publicēts 05.11.2012.