Kailāšs, Kailāša kalns
Tibetiešiem – "Sniegāju dārgakmens" (Kan Rinpoče).
Piramidālas formas kalns un arī to pavadošā kalnu grēda Tibetas Himalajos, kam piešķirta liela sakrāla loma vietējos ticējumos un Austrumu reliģijās.
Atrašanās vieta. Himalaju kalni, Ķīnas okupētajā Tibetā. Kailāša kalns atrodas netālu no četru galveno Āzijas upju izteces – Gangas, Indas, Brahmaputras (Cangpo), Sutledžas, kā arī nu jau izzudušās Sarasvatas.
Apraksts. Svētais kalns Tibetas DR. Vizuāli stipri izceļas ar savu it kā piramidālo formu un vienmēr sniegoto virsotni.
Augstums vjl. - 6638 m, 6714 m - dullie ezotēriķi min sātanisku skaitli 6666 m!
Kalnam ir 13 pakāpes. Ap Kailāšu atrodas citi zemāki piramidālu formu kalni.
4 skaldnes, kas pareizi orientētas pret debesu pusēm.
Dienvidu skaldnē ir vertikāla un horizontāla plaisa, kas dabiski veido ugunskrustu, tādēļ kalnu iesaukuši par svastikas kalnu, it kā pasaules asi, ap kuru tā griežas.
Vēsture. Budisti Kailāšu uzkata par bodisatva Čakrasmvāra (tibetiešiem - Demčong) un viņa dzīvesbiedres Vadžrajogines mājvietu; hindiem kalns ir dieva Šivas mājoklis; džainiem tā ir vieta, kur viņu pirmais pravietis (tirtamhāra?) sasniedzis apgaismību, bet bonu reliģijas praktizētāji Kailāšu uzlūko kā kristāla stūpu, kas izstaro kosmosa mistiskos spēkus.
Paši tibetieši savu reliģiju uzskata par vecāko pasaulē, un apgalvo, ka "pasaules patiesības" atnesējs dzīvojis pirms 16 000 gadu. Šamaņu ekstāzes un skaņas manipulācijas mistisko reliģiju Tibetā ienesa kāds svešzemnieks Šenrabs Mivoče II gs.pmē. Tieši viņš apvienoja vietējos pagāniskos priekšstatus vienotā reliģijā – bon. Viņš apmetās Tibetas rieteņos – Šansunā, starp Kailāša kalnu un Manasarovara ezeru. Šīs divas vietas vēl līdz pat šodienai tiek uzskatītas par svētām. Tibetiešu vēsturnieks Norbu raksta, ka šo reģionu „no visiem viedokļiem var uzlūkot par Tibetas kultūras šūpuli.”
Kailāšs un Meru kalns. Daudzi, arī Austrumu reliģijas to asociē ar pasaules kalnu Meru, lai gan svētie raksti par šiem diviem runā atsevišķi.
Budisti Kailāšu uzskata par mistiskā Meru kalna pasaulīgo, materiālo jeb acij redzamo izpausmi, kas atrodas kosmiskās mandalas centrā. Šo mandalu var redzēt daudzos budistu klosteros, attēlotu tibetiešu sakrālās mākslas gleznās (thankās). Šo mandalu ģeogrāfisko un metafizisko jēgu skaidro ļoti dažādi, meklējot atbilstības gan šīs zemes, gan debesu ķermeņu kartēs, gan cilvēku ārējā veidolā, gan viņa smalkajā ķermenī.
Uzskata, ka reizi 60 gados Kailāšs "pamostas."
Svētceļojumi ap kalnu - kora. Kalns saistīts ar daudziem hindu un tibetiešu kosmoloģijas aspektiem un ir hindu, budistu, džainistu un bonpo svētceļnieku mērķis. Kailašu kopā ar apkārtējiem kalniem tibetiešu lamas sauc par Dievu pilsētu. Budistu lamas uzsver, ka Kailāšs ir ne tikai pasaules centrs, kas eksistē fiziskā un metafiziskā līmenī, bet arī augstāko transcedentālo spēku svētvieta. Svētceļojumu uz šo vietu viņi uzskata par vienu no vissmagākajiem pasaulē gan fiziski, gan garīgi. Tas, ka Kailāšs atrodas ļoti tālu no cilvēku apdzīvotajām vietām, vēl vairāk pasvītro tā noslēpumainību. Apiešanu pa taku ap kalnu sauc par koru.
Pamata ideja šim gājienam apkārt kalnam ir cieši saistīta ar karmiskajiem nopelniem, jo visu 4 minēto reliģisko sistēmu pamatā ir reinkarnācijas atzīšana. Gājienu ap kalnu vēl dēvē par parikarmu, tādejādi to saistot ar karmu.
Kailāšs un alpīnisms. Cik zināms, neviens un nekad nav uzrāpies kailāša virsotnē. Tagad tehniski varbūt to arī iespētu, bet atļauju nedod Ķīnas varas iestādes, dalailama un iebilst dažādi šamaņi un ezotēriķi.
Mistiskais Kailāšs. Tibetieši ir pārliecināti, ka, iestājoties naktij, ap Kailāšu valda dēmoniskie spēki, kas izlienot no savām kalnu alām. Kalna apkaimē atradusies bonas reliģijas izcelsmes vieta.
Kailāša dienvidu nogāzē esošās klinšu plaisas veido tādu kā ugunskrustu, šī zīme ir galvenā bonas reliģijā.
Šeit esošajā kapulaukā, kur kopš neatminamiem laikiem glabāti mirušie svētceļnieki, tibetiešu šamaņi veic Čoda rituālus. To laikā tike piesaukti samsāras pasaulēs mītušie briesmoņi un gari.
Kailāšs un Muldaševs. Krievu ezotēriķis E.Muldaševs par kalnu kladzina kā par milzu piramīdu gandrīz 7 km augstumā, kur pirms vairākām agrākām Zemes ass nobīdēm esot atradies Ziemeļpols, bet pretējā planētas pusē atradusies Lieldienu sala. Kalnā arī esot vārti uz mistisko Šambalu.
Sakrālā ģeometrija. Ja savieno Kailāša kalnu ar Gīzas piramīdām, tad šī līnija turpināsies līdz Kuskai un tālāk trāpīs Lieldienu salā. Lieldienu sala atrodas Kailāšam tieši otrā pusē zemeslodei.
Ezotēriķi apgalvo - ja Lieldienu salu ar līniju savieno ar Meksikas piramīdām (kurām?), tad līnijas turpinājums trāpīšot Kailāša kalnā. Tiešām???
Saites.
Tibeta.
Himalaju kalni.
