Foto, fotografēšana
19.augusts tiek atzīmēts kā pasaules fotogrāfijas diena, atzīstot fotogrāfijas spēju dot pozitīvu pienesumu pasaulei.
Pirmo reizi fotogrāfija tika patentēta Parīzē 1839.gadā. Tā nosaukums "dagerotips" radās no izgudrotāja Luija Dagēra vārda. Dagerotipu ir maz, jo tos grūti saglabāt. Kā sudraba objekts, tas oksidējas atmosfēras iedarbībā. ja to neaizsargā, īpašās etvijās, attēls pazūd.
Ambrotips datējams ar XIX gs. vidu - tā ir fotogrāfija uz stikla plāksnītes. Uz tās redz negatīvu, bet otra puse ir nokrāsota melna un var redzēt pozitīvo efektu.
Ferotips - tajā ietverts vārds ferrum un tā ir fotogrāfija uz dzelzs plāksnītes. Tas pats process, kas uz stikla plāksnītes, bet nesējs ir dzelzs. Šī tehnika bija lētāka un tādēļ arī pieejamāka sabiedrības slāņiem.
Dagerotimps un vēlāk ambrotips bija bagātnieku privilēģija, bet ferotipa attēlos ir arī zemnieki.
Fotogrāfijas izgudrošanas sākumposmā kaķa acis izmantoja kā eksponometrus. Katrs sevi cienošs fotogrāfs bez milzīga aparāta uz trijkāja nēsāja uz pleca līdzi arī solīdu kaķi, vēlams melnu.
Senākie Mēness foto. 1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas. Uzņēmums izdarīts dagerotipijas tehnikā, taču līdz mūsdienām nav saglabājies. Gadu iepriekš Mēnesi fotografējis pats Dagers, taču viņa uzņēmums neesot bijis kvalitatīvs, turklāt plate gāja bojā ugunsgrēkā, kas 1839.gada 8.martā pilnībā iznīcināja francūža laboratoriju.
Senākais, šobrīd zināmais, saglabājušais Mēness uzņēmums ir cits, 1851.gadā uzņemts dagerotips.
1880.gasdā tika nodibināts ASV uzņēmums Eastman Kodak Company, kas nodartboijas ar fotomateriālu ražošanu, darbojas līdz pat šodienai un tam ir vairāk kā 100 meitasuzņēmumi ASV un daudzās ārvalstīs.
Skotu matemātiķis un fiziķis Dž.K.Maksvels bija viens no pirmajiem, kas attīstīja krāsu fotogrāfiju.
Minox. 1936.gadā izgudroja Rīgā dzimušais vācietis Valters Caps. Līdz 1942.gadam to ražoja "VEF." Tas ir miniatūrs fotoaparāts. Pēc II Pasaules kara tā ražošanu atsāka Vācijā 1948.gadā. Vairākkārt uzlabojot oriģinālo bāzi, tā ražošana turpinājās līdz 2012.gadam. Fotoaparāta Minox dizainiskā Latvijas kultūras vērtība iekļauta Latvijas Kultūras kanona Arhitektūras un dizaina sadaļā.
Elektrofotogrāfijas (1938.g.). 1938.gadā Č.Kārlsons (ASV) ieguva patentu jaunam fotogrāfiskā attēla iegūšanas paņēmienam (kseroogrāfijai). Tajā izmanto fotopusvadītāju kartiņas (FK) gaismjūtību (gaismas iedarbībā mainās FK elektrovadītspēja). Par FK izmanto amorfo selēnu. FK elektriski uzlādē, tās elektrovadošo pamatni iezemē. FK eksponējot, palielinās apgaismoto laukumu elektrovadītspēja un no tiem daļa lādiņu proporcionāli apgaismojuma daudzumam noplūst, veidojot apslēptu objekta elektrostatisko attēlu (potenciālo reljefu).
Dažādie elektrofotogrāfijas veidi atšķiras galvenokārt pēc attēla vizualizācijas paņēmieniem. Klasiskajā elektrofotogrāfijā vizualizāciju veic ar lādētām krāsaina pulvera daļiņām - sausām (kserogrāfijā) vai arī disperģētām šķīdumā.
1954.gadā ASV tika izstrādāta t.s. elektrofaksa metode, kurā par FK izmanto cinka oksīdu. Attēls veidojas un tiek fiksēts FK, kas uzklāta uz īpaša papīra. Elektrofotogrāfijā par FK izmanto arī svina sulfīdu, kadmija sulfīdu un selenīdu, dažādus organiskos pusvadītājus, fotoelektretus.
Elekrofotogrāfijasmetodi plaši lieto teksta un grafisko materiālu pavairošanai nelielos metienos, kā arī poligrāfijā - ofseta iespiedformu izgatavošanai, rentgenografijā, hologrāfijā, spektroskopijā.
Polaroid tipa kameras. 1948.gadā sāk pārdot pirmās pašattīstošās kameras Polaroid Land Camera, no kurām bildi iespējams iegūt uzreiz pēc uzņemšanas. Laiks sprīdis, kas pagāja no bildes uzņemšanas līdz izdrukai, bija aptuveni 1 minūte. Kamera izgatavoja sērijas krāsu toņu bildi. Polaroid Land Camera kļuva par pirmajām komerciāli veiksmīgajām pašattīstošajām kamerām.
Vienreiz lietojamā kamera. Pirmo visiem pazīstamo vienreizlietojamo kameru 1986.gadā radīja “Fujifilm.” Mazliet vēlāk, 1987.gadā, šādu kameru izlaida arī “Kodak.” Ar viņu radīto kameru “The Fling” varēja uzņemt 24 attēlus. Tobrīd neviens īsti neaptvēra, kāds ir šī produkta potenciāls, taču vēlāk arī daudzi citi uzņēmumi nāca klajā ar līdzīga veida fotoaparātiem. Produkts kļuva tik populārs, jo salīdzinājumā ar jau ierastajām kamerām, šīs bija lētas, viegli lietojamas un pieejamas teju ikvienam. Tieši tādēļ vienreizlietojamā kamera bija arī būtiska tūrisma sastāvdaļa. “The Fling” tolaik maksāja aptuveni sešas eiras, pielāgojot šodienas izmaksām, tās ir 14 eiras. Vienreizlietojamā kamera guva tūlītējus panākumus, tās pārdošanas apjoms palielinājās no 2,6 miljoniem eiru 1988.gadā līdz gandrīz 18,5 miljoniem eiru 1992.gadā.
Foto Latvijā. Pirmie krāsu uzņēmumi, kas XIX gs. uzņemti Latvijā, bija melnbaltie attēli, kas tika iekrāsoti ar anilīna krāsām, tādejādi cenšoties pietuvoties dabiskajam krāsu spektram. Savukārt pirmie krāsu attēli autohromā tehnikā tapa XX gs. sākumā. Latvijas Valsts muzeja krājumos ir fotogrāfa Jāņa Brieža meitas Lūcijas 1912.gada krāsainie fotouzņēmumi.
Fotografēšanas pamatlicējs Latvijā ir Mārtiņš Buciers (12.12.1866., Saukas pagastā - 15.04.1944., Siguldā), kurš pirmais Latvijā 1903.gadā sāka ražot fotoplates, 1914.gadā fotopapīru, 1906.gadā nodibināja pirmo latviešu fotogrāfu biedrību. 1906.-1908.gados zdevis literāro žurnālu "Stari" ar fotogrāfijas nodaļu, ko vēlāk izveidoja par lietišķās un mākslas fotogrāfijas žurnālu (1912.-1914.g.). Bijis fotogrāfijas skolotājs, sarakstījis daudz mācību grāmatu fotogrāfijā.
Raksti.
Pirmajam Mēness uzņēmumam - 170.
Saites.
NLO fotogrāfijas.
