Aliens

Elle, pekle

Saskaņā ar daudzu reliģisko mācību priekšstatiem pati briesmīgākā vieta Pasaulē, kur mūžīgu sodu izcieš mirušo grēcinieku dvēseles; mitoloģijā - mirušo vai ēnu valstība; arī ļauno garu, velnu, jodu mājoklis. 

Elles apraksti dažādās mitoloģiskajās tradīcijās satur zināmas atšķirības. Raksturīgi, ka sākumā saistībā ar aizkapa dzīvi nebija saistīta atmaksas ideja, paradīzes un elles esamība. Viņpasauli iedomājās vienu visiem un gluži tādu pašu kā šīs zemes apkārtējā pasaule.

Hadesa. Hades. Sengrieķu "apakšzemes pasaule," kas varētu tikt asociēta ar elli.

Po. Pazemes valstība senajos polinēziešu mītos. Vieta, kur valda nakts, tumsa, mirušo valstība ar mirušo valdnieci Miru. Saskaņā ar nostāstiem, parasto cilvēku (ne varoņu) dvēseles laika gaitā gāja bojā Po, t.i. nebija nemirstīgas. Vienlaicīgi par Po jaunzēlandes polinēzieši (maori) sauca augstāko dievību. 

Patala. Saukta arī par Nagaloku - "Nāgu pasauli." Pazemes pasaule senos hindu mītos, kas sastāvēja no 7 apgabaliem. Patalu apdzīvoja dievības, kas bija naidīgas cilvēkiem un debesu dievībām. Saskaņā ar nostāstiem Patala ir pati skaistākā vieta uz Zemes, kas skaistumā pārspēj pat Indras debesis.

Pekle. Krievu - пekлo, baznīcas senslāvu -  пькъл ("sveķi," varbūt "piķis") Senslāvu mītos un nostāstos tā bija pazemes aizkapa pasaule, karsta vieta.

Nitke Kamui Mosiri. "Velnu pazemes pasaule." Senās ainu leģendās drēgna pazemes pasaule, kas atrodas zem Kanna Mosiri. Tur, it kā, nonākot tikai ļaunu cilvēku dvēseles. 

Naraka. Senindiešu mītos tā ir kopējā elle ar visām ellēm - pazemes māja vai pazemes pasaule, kas sadalīts 7 (21 vai 28 vai 50) apļos, kas novietoti viens virs otra.

Džainistu mitoloģijā elle bieži vien tiek iztēlota kā bedres, kas pārklāj katru no Apakšējās pasaules zemēm, pie tam uz tām atrodas no 5 līdz 2 500 000 ellēm (pavisam kopā 8 400 000 elles).

Elle budismā. Mahajānas sistēmā ir mācība par paradīzi un elli, t.i., tā atzīst pēcnāves eksistenci. Budisma mācībai par paradīzi un elli bija nolūks padarīt budisma reliģiju pieejamāku masu izpratnei, jo nirvānas jēdziens, būdams abstrakts un miglains, bija grūti aptverams.
Budistu mitoloģijā Naraka ir viena no 6 esības sfērām sansārā, pašā bīstamākajā un nelabvēlīgākajā no visām sfērām. 
Reliģiski tikumiskajā gleznā "Pasaules rats" (Sansarijn hurde) otrajā aplī kā viena no 6 valstībām attēlota elle. Budisti to iedala 20 nodaļās: no tām viena ir elles ķēniņa Erlikhana (dokšits - "ļaunais gars") mājoklis, 9 ir elles karstās nodaļas, 10 aukstās nodaļas. Zīmējumos attēlotas grēcinieku mocības dažādos veidos un pakāpēs. 
Mesiānisma ideja un mācība par paradīzi un elli plaši izplatījās un nodrošināja mahajānas virziena budismam vadošo stāvokli. 

Elle daoismā. Elles valdnieks ir Jaņ Lao-vans.

Elle judaismā. Viduslaikos žīdu vidū plaši izplatījās mistiskā Kabalas mācība, un kā viena no kabalistiskajām grāmatām XIII gs. parādījās sacerējums "Mirdzums" (Zoar) - tā mistiskā veidā interpretēja Toru. Šai grāmatā sīki aprakstīti eņģeļi un dēmoni, paradīze un elle, dvēseļu ceļošana utt.
Abaddon. "Bojāeja." Jūdu mītos simbols visu aprijošai kapabedrei, elles bezdibenim. Tas spējīgs iemānīt, iesūkt sevī un apslēpt pavisam jebkkuru cilvēku. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem Abadona tēls ir visai tuvs Melnajam caurumam. 
Kā stāsta leģenda, jūdi laika posmā, kad starp viņiem pastiprinājās pagānisks noskaņojums, nesuši savus bērnus par upuri Moloham un Gehennas ieleju (pie Jeruzālemes). Ķēniņš Josija, lai iznīdētu pagānismu, pavēlējis padarīt Gehennas ieleju par atkritumu izgāztuvi. Smaku, kas nākusi no šīs vietas, svētajos rakstos pielīdzina elles smakai un Gehenna kļuvusi par elles simbolu.

Mictlāna. Aizkapa pasaule acteku mitoloģijā, kas sastāv no 9 ellēm. Saskaņā ar nostāstiem, ceļš uz Mictlānu ilgst 4 dienas, kuru laikā mirusā dvēselei var uzbrukt čūska un milzīgs krokodils. Dvēselei jāpāriet starp diviem to saspiedošiem kalniem, pēc tam (pēc satikšanās ar rāpuļiem) jāšķērso 8 tuksneši, 8 kalni, jāpārdzīvo auksts vējš, kas pūš akmeņus un obsidiāna asmeņus. Pašās beigās dvēselei jāšķērso plata upe maza sarkana suņa mugurā. 

Kura. No šumeru vārda "kalns," "sveša, naidīga valsts" - ki-gaļ. Šumeru-akādiešu mītos pazemes pasaule, kurā nonāk mirušo dvēseles pēc nāves, retāk dzīvie, šķērsojot pazemes robežupi un 7 vārtus, ko sargā briesmonis Neti. Par Kuras atrašanās vietu nav nekādu skaidru priekšstatu, zināms tikai, ka tā atrodas "3600 divkāršo stundu tālumā," iespējams, no "zemes centra" Nipūras. 

Emi-no kuni vai Jomocukuni. "Dzeltenā avota zeme." Senos japāņu mītos tāla un tumša pazemes mirušo valsts. Pēc japāņu priekšstatiem aizkapa "apakšējā pasaulē" var nonākt arī dzīvie ļaudis, taču atgriežoties "augšējā pasaulē" tiem jāiziet attīrīšanās process no ļaunuma.

Džahanna - elle islāmā. Džahannam. Visbiežākais elles nosaukums senā musulmaņu mitoloģijā.
Tā bija vieta, kur gaida  tveice un trakojoša uguns liesmas, mūžīgi vai laicīgi cieš grēcīgie ļaudis un džini no dedzinošas uguns. Tur grēcinieki "būs tveicīgā samumā un verdošā ūdenī, melnu dūmu ēnā; viņiem nebūs ne vēsuma, ne iepriecinājuma" (Korāns, 56., 41.-43.). Kopš musulmaņi dzīvo arī mērenā klimata zemēs, islāmā izplatījusies mācība par īpašu elles nodaļu az Zamharira, kur valda negants aukstums. Turku Furati (citādi - Firaki) teoloģiskajā sacerējumā "Četrdesmit jautājumi" ("Kirksial") izskaidrots, ka šai elles nodaļā "valda aukstums, pie kam tik negants, ka, ja tikai niecīgu tā daļu aiz neuzmanības kaut kā palaistu vaļā, tad no tā aizietu bojā visas zemes radības." 
Saskaņā ar nostāstiem Džahanna novietota "zemāk par pirmajām debesīm," tai ir 1 vai 7 vārti pie ieejas, ko sargā 19 eņģeļi (malaika) ar Maliku priekšgalā. Tās forma veidojās no piltuvju formas koncentriskiem riņķiem, centrā vai blakus tam auga zakuum koks, kam augļu vietā ir velna (šaitana) galvas.  
Korāna ellē ir 6 nodaļas, kas viena par otru ir šausmīgākas.  Allāha vārdā Korānā sacīts: "Neticīgajiem mēs esam sagatavojuši važas, kakla siksnas, elles liesmu" (76., 4.). Tiem "dzēriens būs verdošs ūdens un nežēlīgas mokas par to, ka tie bijuši neticīgie" (10., 4.).
Ievērojamais indomusulmaņu modernists Muhameds Ikbals ieteica uzlūkot paradīzi un elli nevis par vietām, kurās vieni gūst jutekliskas baudas, jūt svētlaimību un citi cieš briesmīgas fiziskas mokas, bet kā īpašus cilvēka dvēseles stāvokļus, kad dvēsele atbrīvojusies no nīcīgajām miesām pēc cilvēka nāves.

Tartara. Sengrieķu mitoloģijā bezdibenis. Saskaņā ar sengrieķu un seno romiešu priekšstatiem Tartarā atrodas Aizkapa pasaule, Aīda un Plūtona valstība. Tartarā Zevs ieslodzīja viņa gāztos titānus.

Aplūkojamie objekti.
Houskas pils. Atrodas ziemeļos no Prāgas, mežos. Uzcēlis Bohēmijas ķēniņš Otokārs II XIII gs. Pilij nav bijis kādas stratēģiskas nozīmes, bet gan tā celta, lai nosprostotu eju uz pašu Elli. Folklorā ar to saistās daudz tumšu notikumu, par tiem tuvāk - šeit. 

Panosavanas svētnīca. Wat Pano Sawan. Elles svētnīca Taizemē. Še ar šausminošiem tēliem parāda, kas sagaida grēciniekus.
Elles ieleja. Biezu dūmu ieskauta ģeotermāla ieleja Taivānas karsto avotu centra - Beitou. 

Nospiedums civilizācijā. Priekšstati par plaši elli izmantoti teikās, pasakās, literatūrā, tēlotājmākslā. 
Māksla.
Nīderlandiešu gleznotājs Hieronīms Boss (~1450.-1516.g.).
Literatūra.
Savā "Dievišķajā komēdijā" izmantojis Dante.