Eskimosi, inuīti
Pašnosaukums – innuit („cilvēki” – eskimosu val.).
Ziemeļamerikas ziemeļu tauta.
Skaits - 95 000 (1978.g.), Krievijā 1500 (1979.g.).
Valoda - eskimosu.
Dzīvo Grenlandē, Kanādas ziemeļos, Aļaskā (Katrīnas arhipelāgā) un arī Čukču pussalā (Krievija). Eskimosi esot sakrustojušies ar senajiem Aļaskas eiropeīdiem (lemūriešiem?) un tā esot cēlušies aleuti.
Apraksts. Dzīvo Arktikā, lielā nabadzībā un cīnās ar pārtikas problēmu, jo samazinājusies vaļu populāciju.
Nodarbošanās. Jūras dzīvnieku medības, zveja.
Eskimosu māksla. Tā eskimosiem saistīta galvenokārt ar kulta ceremonijām. izplatīta gleznošana ar minerālkrāsām - ainas par senatni un medībām glezno tikai vīrieši, īpašuma zīmes uz dažādiem priekšmetiem - galvenokārt sievietes.
Masku darināšana ar cilvēku un dzīvnieku atveidiem, sīkplastika (galvenokārt amuleti).
Galvenās daiļamatniecības izejvielas - valzirgu ilkņi un roņu kauli, putnu spalvas, kažokādas.
Inukšuki – „tas, kas darbojas cilvēku vietā” (eskimosu val.). Tie ir dažādu funkciju akmens krāvumi. Galvenā viņu funkcija – palīdz orientēties apkārtnē. Vairums no tiem nepārsniedz 1,5 m augstumu, tie var norādīt virzienu uz kādu attiecīgu objektu, kalpot kā ceļš, vēstīt par labu zvejas vietu, svētvietu, vai norādīt, ka tuvumā atrodas cilvēku apdzīvota vieta: šai gadījumā inukšuks attēlo stilizētu cilvēku. Ja krāvumā atrodas karību brieža ragi, tas nozīmē, ka apkaimē ir laba medību vieta. Tos izmantoja arī medībās ar mazu dalībnieku skaitu – tie tika būvēti ielokā un tā, lai izskatītos kā cilvēku stāvi.
Šie veidojumi nav universāli, gadās ka tā nozīme izprotama tikai tā veidotājam. Tāpēc eskimosi tos uzskata par svētiem un tos nenojauc. Šobrīd tie kļuvuši par modes lietu Kanādā un eskimosu kultūras simbolu. Eskimosu rīcībā esošajās kartēs tiek attēloti inukšuki.
Eskimosu apdzīvoto teritoriju karogā redzams inukšuks. Lielākais Kanādā atrodamais inukšuks ir 9 m augsts, tas tika uzbūvēts 2002.gadā Toronto par godu Pasaules jaunatnes dienai.
Narvaļu ragi. Tie tikuši izmantoti dažādos eskimosu reliģiskajos un okultajos rituālos. Ilgi valdīja uzskats, ka tie iegūti no vienradžiem. Ragu patiesā izcelsme bija liels noslēpums.
Reliģija. Tradicionāli ticējumi, šamanisms, daļa eskimosu ir kristieši.
Smita jūras šauruma rajonā dzīvojošie eskimosi, ja vēlējās iesvētīties burvjos, transa stāvoklī tuvojās klints pakājei. Te viņa priekšā jāatveras alai, kuru parasts skats nevar redzēt. Ala atvērsies tikai tad, ja cilvēks patiesi ir cienīgs kļūt par burvi. Ja ne – viņš gluži vienkārši atsitīsies pret klinti: „tiklīdz tāds cilvēks ieiet alā, tā tūdaļ pat aiz viņa aizveras un atvērsies tikai pēc kāda laika. Tagad neofītam ir svarīgi nepalaist garām šo mirkli un iznākt ārā, citādi viņš var palikt alā pavisam.” (antropologs M.Eliāde).
Eskimosu tetovējumi. Tradicionāli inuītu tetovējumus taisīja sievietes viena otrai. Pirmais tetovējums, ko sievietes ieguva, bija uz zoda tetovētās līnijas, kuras apzīmēja sievietes pilngadības sasniegšanu. Tetovējumus tradicionāli taisīja, ievadot tinti ar adatu zem ādas vai iemērcējot adatu tintē un pārdurot ādu noteiktā leņķī, lai ievilktu līnijas un punktiņus. Ar tetovējumiem atzīmēja katru sievietes dzīvē nozīmīgu sasniegumu vai notikumu, piemēram, laulības vai bērnu piedzimšanu. Jo vecāka sieviete un jo vairāk viņai sasniegumu, jo vairāk tetovējumu klāj viņas ķermeni.
Saites.
Eskimosu valoda.
