Pie Dēlas salas Egeja jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas
- Detaļas
- Publicēts 26 Septembris 2020
- Autors Laika Ceļotājs
- 7780 skatījumi
Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egeja jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.
Dēlas sala
Egeja jūrā Kiklādu arhipelāga centrā, blakus Mikonas salai, atrodas nelielā Dēlas sala, uz kuras, saskaņā ar grieķu mītiem, dzimis gaismas un saules dievs Apolons un viņa dvīņu māsa, medību dieviete Artemīda.
Dēlas sala kā visām grieķu zemēm nozīmīga Apolona kulta vieta un vēlāk arī kā vergu tirdzniecības centrs ekonomiski uzplauka un zēla 700 gadus, no VIII gs.pmē. līdz pat I gs. pmē.
Saistībā ar salas kulta statusu, nepieciešamību saglabāt tās rituālo tīrību, vairākumam senatnes cilvēku uz svētās salas nebija ļauts ne nomirt, ne laist pasaulē pēcnācējus, kas tomēr tai netraucēja kļūt, īpaši romiešu periodā II-I gs.pmē., par rosīgas un plaukstošas ostas vietu.
Pagrimums sākas pēc tam, kad 88.g.pmē. salā iebruka Romas ienaidnieka Pontas ķēniņa Mitridāta VI Eipatora karaspēks, kurš nogalināja 20 000 salas iedzīvotājus.
Nespēdami glābties no pirātu uzbrukumiem, iedzīvotāji Dēlas salu pilnībā pameta m.ē. V gs, bet tās senās marmora celtnes tuvējo salu iedzīvotāji sāka izmantot kā akmeņlauztuves.
Mazā Grieķijas zemūdens Pompeja
Grieķijas masu saziņas līdzekļos par „mazo zemūdens Pompeju” nodēvētās drupas atrodas 6 pēdu (1,82 m) dziļumā pie Dēlas ziemeļaustrumu krasta.
Kā bija teikts Grieķijas Kultūras ministrijas sākotnējā paziņojumā, atrastās zemūdens drupas pagātnē bijušas daļa no ostas infrastruktūras.
Tomēr Grieķijas Valsts pētniecības fonda un Grieķijas Jūras arheoloģijas aģentūras zinātnieki pēc kopīgi veiktā pētījuma izdarīja atšķirīgus secinājumus. Nogrimušajā vietā visticamāk neatradās doki, bet slējās keramikas darbnīca un citas būves.
Jūras dibenā arheologi atrada 16 terakotas podu paliekas un cepļa gruvešus. Līdzīgas darbnīcas, kā teikts Grieķijas Kultūras ministrijas paziņojumā, "atrastas Pompejās un Herkulānā."
Darbnīcas drupu priekšā arheologi uzgāja izklātus lielus akmeņus. Pēc pētnieku domām, tie bijuši daļa no krasta nostiprinājuma.
Jaunatklātajā zemūdens "Pompejā" arheologi uzgājuši dažādu būvju paliekas, piemēram, nogāzušos kolonādi un sienas, kas kādreiz stiepās gar krasta līniju, kā arī lielus akmeņus, kuri bija daļa no mola, kas aizsargāja no jūras stihijas darbnīcu un apmetni.
Zinātnieki pagaidām gan nevar pateikt, kādu procesu rezultātā un kad tieši darbnīca un pārējās zem ūdens gulošās struktūras tur nonāca.
Augšējais attēls: Dēlas salas ainava ar seno celtņu drupām un ostu. Avots: blogspot.com.
Avoti:
livescience.com
dailymail.co.uk
Pirmo reizi publicēts 28.11.2014.
