Aliens

Citplanētas, eksoplanētas

Planētas, kas eksistē citās zvaigžņu sistēmās Visumā, un uz kurām, iespējams, eksistē dzīvības attīstībai labvēlīgi apstēkļi, kas šodien izsauc pastiprinātu zinātnieku interesi.

Citplanētas kustas pa eliptiskām orbītām ap savām zvaigznēm. Eksoplanētu spožums, salīdzinot ar zvaigzni, ir ļoti blāvs, tādēļ tās ir grūti pētāmas. Līdzšinējie meklējumi devuši skaidras liecības par trīs citplanētu tipiem:
      -  gāzveida milži;
      -  karstas superzemes ar īsu orbitālo ciklu;
      -  ledus pasaules.

Tieši šim mērķim bija paredzēts NASA kosmiskais teleskops Kepler, kurš 2018.gada novembrī beidza darboties. Savas 9 gadus ilgas misijas laikā tās savācis tik daudz datus, ka vēl šodien astronomi, tos analizējot, var atklāt jaunas citplanētas. Tāda veidā nesen astronomi atklājuši citplanētu Kepler-1649c, uz kuras, iespējams, pastāv dzīvība, kādu zinām uz Zemes.

Atklāšana un izpēte. Teorētiski tādu planētu eksistence tika pieļauta jau sen, taču tikai XX gs. beigās izdevās gan ne gluži tādu ieraudzīt, taču izskaitļot pēc gravitācijas izkropļojumiem gan.
Pirmo citplanētu zinātniekiem izdevās atklāt tikai nesenajā 1995.gadā.
1998.gadā visas pasaules astronomi konferencē Parīzē uzzināja, ka EKA 1995.gadā palaistais teleskops ISO parādījis - apmēram pusei no zvaigznēm ir planētas, bet jebkurā kosmosa daļā ir daudz ūdens tvaiku.
1999.gadā jau bija zināms par 20 tādām planētām.
2000.gada sākumā - jau tādu bija na mazāk par 40. 
Jo īpaši daudz tās atklāja sākot ar 2009.gadu, kad tika palaists Keplera teleskops, un 2014.gada Keplera projekta turpinājums "Keplers-2." Keplera projekts galu galā beidza darboties 2018.gada novembrī. Savas 9 gadus ilgas misijas laikā tās savācis tik daudz datus, ka vēl šodien astronomi, tos analizējot, var atklāt jaunas citplanētas.
2009.gada vidū astronomiskajos katalogos bija atrodamas vairāk nekā 350 citu zvaigžņu planētas, un šis skaitlis nepārtraukti auga. Abos savas darbības posmos NASA kosmiskā Keplera observatorija bija ļoti veiksmīga. No 4100 līdz šim atklātajām un apstiprinātājām citplanētām divas trešdaļas ir atklājis Keplera teleskops. Un 9 gadus ilgo novērojumu gaitā iegūtie dati liecina, ka no 200 miljardiem Piena ceļa galaktikas zvaigžņu 20-25% zvaigznēm apdzīvojamības zonās varētu būt Zemes tipa citplanētas. Tik daudz potenciāli apdzīvotu pasauļu!
Kopš tā laika astronomu interese par planētām ārpus Saules sistēmas ir tikai augusi. Ievērojami uzlabojusies arī astronomiem pieejamā tehnika, kā rezultātā mūsdienās ik gadu tiek atklātas aizvien jaunas citplanētas.
Patlaban (2024.g.) NASA savā oficiālajā mājaslapā uzrāda vairāk nekā 5600 zināmas citplanētas.

Atklāšanas metodika. Keplera teleskops spēja saskatīt tikai nelielu daļu no planētām, kas teorētiski atrodas tā redzes laukā - ar aparātu bija iespējams ieraudzīt tikai tās planētas, kuru orbītas plaknes ir vienā līnijā ar to zvaigznēm un novērotāju (orbitālā teleskopa lēcam). Planētas ar lielāku orbītas slīpumu Kepler-2 gluži vienkārši nespēj fiksēt.

Dzīvība uz citplanētām. Protams, astronomiem visvairāk interesē Zemes tipa citplanētas, it īpaši tādas, kuras atrodas apdzīvojamības zonā. Lai planētas tiktu uzskatītas par iespējami apdzīvojamām, uz tām jāpastāv ūdenim šķidrā agregātstāvoklī. Uzskata, ka ap 20 miljardiem planētu mūsu galaktikā ir apdzīvojamas, tomēr konkrēti šis jautājums vēl paliek atklāts. Pēdējā laikā izplatību guvis uzskats, ka potenciāli dzīvībai piemērotu citplanētu skaits netālu no Zemes ir lielāks, nekā zinātnieki līdz šim atļāvušies domāt.

Citplanētas to atklāšanas hronoloģiskā kārtībā:
  -  Bernarda - neredzams pavadonis, droši vien liela planēta, atklāta jau visai sen;

1989.gads.
 HD 114762 (F9V) - 7,3 m, 40,57 пк; atklājis 1989.gadā D.Latham u.c. Planēta ar masu 11 miljoni, orbītas diametrs 0,2-0,4 av., apriņķošanas periods 84,03 diennaktis;
3,4,5,6) PSR 1257+12 (пульсар) - 300 пк; в 1994 году открыты (A.Wolszczan и др.) планета с массой около 100 Мзем, диаметром орбиты около 40 а.е. и периодом обращения около 170 лет; планета с массой 2,8 Мзем, диаметром орбиты 0,5 а.е. и периодом обращения 98,22 суток; планета с массой 3,4 Мзем, диаметром орбиты 0,4 а.е. и периодом обращения 66,54 суток; планета с массой 0,015 Мзем (?), диаметром орбиты 0,2 (?) а.е. и периодом обращения 25,34 суток.

1991.gads.
Pulsārs Nr.1829-10. Pirmā atklātā planēta citai zvaigznei 1991.gadā, atrodas 30 000 gaismas gadu attālumā. Atklājums nav pavisam korekts. Britu astronomi pavēstīja, ka pēc 5 gadu novērojumiem kļuvis skaidrs, ka ātri rotējošai zvaigznei – pulsāram Nr.1826-10 ir pamanīts planētai līdzīgs pavadonis. Analizējot cikliskās fluktuācijas, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka pulsāram, kurš veic pilnu rotāciju 6 mēnešos, ir planēta. Dažus mēnešus vēlāk zinātnieki atzina aprēķinu un hipotēzes nenoteiktību.
Tikmēr amerikāņu astronomi jau bija veikuši analoģisku atklājumu ar pulsāru Nr.PSR1257+12.
Pulsārs Nr.PSR1257+12. Atrodas 1300 gg. attālumā. Zvaigzne sabrukusi apmēram pirms 1 miljarda gadiem. Planētas, divas vai pat trīs, atklāja 1991.gadā amerikāņu astronomi. Par divām planētām šaubu nav, tās ieņem Merkūram līdzīgas orbītas, bet trešā hipotētiskā – Zemei līdzīgu. 

1995.gads.
51 Pegaza (G2IVa). Atklājuši M.Mayor, D.Queloz 1995.gada oktobrī. (5,49 m, 15,36 пк)  Masa - 0,47 no Jupītera masas, orbītas diametrs ap 0,06 av,apriņķošanas periods - 4,23 dnn.

1996.gads.
70 Jaunava (G4V) - pēc iedalījuma klases tuva Saulei! (- 5,0m, 18,11 пк;)  1996.gada janvārī atklājuši G.Marcy, R.P.Butler. Masa - 6,6 Jupītera masas. orbītas diametrs 0,3-0,6 av, apriņķošanas periods - 116,6 dnn. 
47 L.Lācis (G1V) - 5,4m, 15,5 pk; 1996.gada janvārī atklājuši G.Marcy, R.P.Butler,  Masa - 2,41 Jupīteru, orbītas diametrs 1,8-2,3 av, apriņķošanas periods - 3 gadi. 

1998.gads.
Pirmā nofotografētā planēta. 1998.gadā pirmo reizi izdevās nofotografēt planētu citā zvaigžņu sistēmā: pie 450 gaismas gadu attālas zvaigznes Vērša zvaigznājā.
2008.gada nogalē Ziemeļamērikas astronomi publicēja savus foto. Viena no planētām riņķo ap Fomalhautu Dienvidu Zivs zvaigznājā 25 gg attālmā no Zemes. Tā ir aptuveni Jupītera lielumā un tai ir Saturnam līdzīgi gredzeni. Trīs citas atrodas ap 60 gg attālumā un ir daudz snmagākas par mūsu Jupīteru. Šīs ir pirmās planētas ārps mūsu sisēmas, kuras izdevies nofotografēt (!?). Līdz šim visas ziņas par eksoplanētām tika iegūtas pastarpināti. Vēl 100% nav pierādīts, ka nofotografētās planētas patiesi ir tādas, taču ap zvaigzni riņķojoši milzīgi objekti diezin vai var būt kas cits. 

2007.gads.
Glīze 581d. 2007.gadā Svaru zvaigznājā atklātā eksoplanēta Glīze 581d sākotnēji tika uzkatīta par dzīvībai nederīgu, jo atradās pārāk tālu no savas saules. Tad jaunākos novērojumos noskaidrojās, ka šķidra ūdens pastāvēšana uz planētas tomēr ir iespējama. Tomēr tagad, ņemot vērā, ka planētu sasniedzošie zvaigznes paisuma spēki tektonisko procesu ierosināšanai varētu nebūt pietiekami, Glīzi 581d, iespējams, nāksies atkal izslēgt no apdzīvoto pasauļu kandidātēm.
HD 189733b. 2007.gadā gigantiskās augsttemperatūras gāzes planētas ("karstā Jupitera") HD 189733b atmosfērā konstatēja ūdens tvaiku, bet 2008.gadā - metānu un oglekļa dioksīdu.
Milzīgā planēta. 2007.gadā uzgājuši Tokijas universitātes astronomi.
Apraksts. Atrodas Vērša zvaigznājā. Tā ir 8 reizes lielāka par Jupiteru. Tā ir tik masīva, ka zvaigzne, ap kuru tā riņķo, planētas gravitācijas ietekmē ik pa 595 dienām maina kustības trajektoriju. Zvaigzne ir 14 reizes lielāka par Sauli un 3 reizes masīvāka. Astronomi to pētījuši 3 gadus.

2008.gads.
2008.gadā pirmo reizi astronomiem izdevās tieši novērot planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm. To varēja paveikt ar īpašu teleskopu, kas nošķīra planētas blāvo gaismu no zvaigznes žilbinošā starojuma. 2009.gadā ar jaunā Keplera teleskopa palīdzību ir izdevies atklāt 5 jaunas eksoplanētas. Tās visas ir daudz lielākas par Zemi un nav piemērotas cilvēkam līdzīgu dzīvības formu apdzīvošanai, jo ir pārāk karstas. To virsmas ir karstākas par izkusušu lavu – no 1200-1650 grādiem pēc Celsija. 

2011.gads. 2011.gada beigās bija zināmas jau 2326 eksoplanētas. 48 no tām atrodas apdzīvojamā zonā. NASA šīs planētas pēta ar tā saucamo „Keplera programmu,” ko pānots beigt 2012.gadā.
Kepler 22b. 2011.gadā astronomi paziņoja, ka atkal atklāta eksoplanēta – šoreiz 600 gg attālumā. Nosaukta par Kepler 22b. Apriņķo Saulei līdzīgu zvaigzni 290 dienās. Zināms, ka uz tās valda līdzīga temperatūra kā uz Zemes – vidēji 22 pēc Celsija. Lielāka par Zemi 2,4 reizes. Šī planēta riņķo ap savu sauli tādā attālumā, ka okeāni un jūras nedz iztvaiko, nedz arī sasalst. Tādēļ ir pieļaujams, ka tā varētu būt apdzīvojama.

2013.gads.
Kepler-37b. 2013.gada februārī parādījās informācija, ka ar Keplera teleskopu atklāta pašreiz mazākā zināmā eksoplanēta. Tā ir tikai nedaudz lielāka par mūsu Mēnesi un ap 30% no Zemes masas. Apriņķošanas periods – 13 dienas. Virsma reljefa un klinšaina. Virsmas temperatūra – 427 C.
Pie reizes tika atklātas arī divas citas eksoplanētas:
Kepler-37c (74% no Zemes masas); T-21 diena. Virsmas temperatūra – 287 C.
Kepler-37d (divreiz lielāka par Zemi). T-40 dienas. Virsmas temperatūra – 187 C.
Visas trīs planētas riņķo tik tuvu ap mātes zvaigzni, ka uz tām nav šķidra ūdens un nevar pastāvēt dzīvība.

2015.gads.
K2-18b. 2015.gadā Keplera kosmiskā teleskopa atklātā superzeme K2-18b, kura 110 gaismas gadu attālumā no Zemes riņķo ap sarkanu pundurzvaigzni. Citplanēta K2-18b ir divas reizes lielāka par Zemi un tās masa ir astoņas reizes lielāka, nekā Zemei. K2-18b riņķo ap sarkanu pundurzvaigzni, vienu apgriezienu ap to veicot 33 dienās.Par to tuvāk - šeit.

Ozīriss jeb HD209458b. Milzīga planēta ārpus Saules sistēmas. Atklāta ar Habla teleskopa palīdzību. Tās atmosfērā ir skābeklis un ogļskābā gāze. No Zemes atrodas 150 gg. attālumā un riņķo ap 7 miljonus km attālumā esošu zvaigzni, kas līdzīga mūsu Saulei. Iespējams dzīvības kandidāts.

Mazākā planēta. NASA tādu atklājuši Pūķa zvaigznājā 564 gg attālumā. Nosaukta Keplera teleskopa vārdā par Kepler-10b. 

Ieklīdušas planētas. Pirmo tādu – HIP 13044, pamanījuši Maksa Planka astronomijas institūta astronomi 2010.gadā. Tā esot radusies ārpus mūsu galaktikas (Piena ceļa), taču laika gaitā „iesūkta” lielākā debesu ķermeņu kopā. Jupitera lieluma gāzveida planēta iesākumā ietilpusi kādā pundurgalaktikā.
Līdz tam mūsu galaktikā bija manītas jau ap 500 dažādas planētas, taču tās visas te arī cēlušās. Šī sākotnēji „dzīvojusi” nelielā zvaigžņu kopā, ko pirms 6-9 miljardiem gadu „aprijis” Piena ceļš. Tā ir par ¼ smagāka kā Jupiters, taču atrodas ļoti tuvu savai centrālajai zvaigznei un apriņķo to mazliet vairāk kā 16 dienās.