Artikulēta runa, valodas
- Detaļas
- 3920 skatījumi
Runas spēja cilvēkiem esot radusies pirms 30 000 gadu.
Runas spējas evolūcija. Iepriekš valdīja uzskats, ka cilvēkpērtiķi, mūsu tuvākie evolucionārie radinieki, nespēj iemācīties jaunas skaņas vai kontrolēt savu balsi (spēja, kas nepieciešama, lai apgūtu jaunas, patskaņiem līdzīgas skaņas). Ņemot vērā, ka runas spēja ir apgūta uzvedība, tika pieņemts arī, ka mēs to nevarētu būt mantojuši no cilvēkpērtiķiem. Vairākos eksperimentos XX gs. bija izdevies orangutāniem iemācīt zīmju valodu un pierādīt, ka viņi to saprot un tajā spēj izteikt savas vajadzības, tomēr, runājot par šo cilvēkpērtiķu spējām apgūt jaunas vokālas skaņas, tomēr rezultāti nebija iepriecinoši
Saguius oedipus. Šie reti sastopamie Dienvidamērikas pērtiķi tika pētīti un zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka tie spēj saprast vārdu veidošanas pamatnoteikumus, taču nespēj sekot līdzi sarežģītākam procesam, kas liek pamatus nākamajam valodas struktūras posmam.
Piemēram, pērtiķi varēja izprast vienkāršu angļu valodas teikumu, ka aiz artikuliem vienmēr nāk vēl viens vārds, taču tie nespēja apstrādāt frāžu veidošanos. Dzīvniekiem tā arī palika neizprotama šķietami vienkāršā teikuma konstruēšana ar vārdiem „ja... tad.”
Šī gramatikas daļa, kas ir cilvēku izveidoto valodu pamatā, varētu būt kritiskais posms izziņas procesā, kas neļauj dzīvniekiem izveidot savu valodu.
Vēsture. Franču zinātnieks P.Brokā (1824.-1880.g.) pirmais noteica cilvēka runasspējas centra atrašanos kādā priekšējo smadzeņu krokā, kas nosaukta viņa vārdā – par Brokā kroku.
Plakansejainā keniantropa smadzeņu izpētē pierādīts, ka keniantropiem bijusi attīstīta žestu valoda un sāka attīstīties runas spējas. To pirmo reizi atraduši 1998.gadā Kenijā pie Turkana ezera, kur strādāja ekspedīcija Meivas Līkijas vadībā.
Pēc Prasmīgā cilvēka (Homo habilis) smadzeņu nospiedumiem uz galvaskausa iekšējās virsmas konstatēts Brokā zonas palielinājums, kas liecina par runas attīstības pirmsākumiem šiem cilvēka senčiem.
Neandertālieša runa. 2010.gadā tika ziņots, ka zinātniekiem no Maksa Planka universitātes Vācijā izdevās daļēji atšifrēt neandertāliešu genomu. Tas ticis iegūts no 38 000 gadu veca neandertāļa atraduma Grieķijā. 2006.gadā no tā ieguva DNS paraugus. No tā izriet, ka cilvēku un neandertāliešu genoms bijis vienāds par 99,5 %. Abiem bijis pat gēns, kas ļauj izrunāt vārdus. Ar šī "melnraksta" palīdzību esot izdevies noskaidrot, ka FOXP2 gēns atbildot par valodu.
Saites.
Cilvēka evolūcija.
Valodu koks.
