Cerbers
Grieķiski - Kerberos.
Latīniski - Cerberus.
Nikns trijgalvains suns sengrieķu mitoloģijā, kas sargā ieeju Aīda mirušo valstībā. Pārnestā nozīmē - modrs un nikns sargs.
Radniecība. Māte – Ehidna.
Tēvs – Tīfons (Pītons).
Vecākais brālis – suns Orfs.
Apraksts. Aīda valstības jeb elles sargsuns ar 50 galvām. Vēlāk gan to aizmirsa un viņam palika tikai trīs galvas. Dorieši Cerberu pielīdzināja suņgalvainajam senēģiptiešu dievam Anubim.
Trīsgalvainā suņa ķermenis ir nosēts ar čūsku galvām - čūskas ir krēpju vietā, un arī aste tam ir kā čūskai. Cerbera uzdevums ir sargāt mirušo un dzīvo valstības robežupi - Stiksu: jāuzmana, lai mirušie netiek atpakaļ dzīvo valstībā, gan arī, - lai dzīvie nepiekļūtu Stiksai, jo, ja kādam izdotos upē izpeldēties, viņš kļūtu nemirstīgs.
Dzīvesgājums. To no elles izveda Hērakls Lafistionas kalnā pie Orhomēnas pilsētas.
Cerbers bija arī viens no Hekates pavadoņiem.
Vergīlija «Eneīdā» (VI, 417.-422.) stāstīts kā Enejs apklusina pazemes nikno suni Cerberu.
Nospiedums civiizācijā.
Par Cerberu nosaukts viens no pieciem Plūtona pavadoņiem.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
