Mhttps://www.aliens.lv/m-maksla2026-02-06T18:04:26+02:00aliens.lv[email protected]Joomla! - Open Source Content ManagementMuriljo, Bartolomeo Estebans2025-12-02T08:48:12+02:002025-12-02T08:48:12+02:00https://www.aliens.lv/m-maksla/22234-muriljo-bartolomeo-estebansRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Altārglezna „Svētais Antonijs ar Jēzusbērnu un eņģeļiem” (1874.g.).</em> Atrodas Kurmenes Sv.Pētera baznīcā. V.Sleņdziņskis gleznu veidojis pēc Bartolomeo Estebana Muriljo darba parauga. Autora paraksts, datējums un piezīme par Muriljo gleznu atrodai uzrakstos audekla aizmugurē. Gleznai izmantota viena no XVII gs. vidus – 2.puses Muriljo gleznotām šī sižeta versijām, kas pavairota gravīrās (A.H.Peine). Kompozīcijas centrā ceļos nometies svētais ar Jēzusbērnu rokās, apkārt mākoņu fonā eņģelīši. Daudzslāņu gleznojums plāns, virsma nogludināta. Tēlu raksturojums idealizēts.</p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Altārglezna „Svētais Antonijs ar Jēzusbērnu un eņģeļiem” (1874.g.).</em> Atrodas Kurmenes Sv.Pētera baznīcā. V.Sleņdziņskis gleznu veidojis pēc Bartolomeo Estebana Muriljo darba parauga. Autora paraksts, datējums un piezīme par Muriljo gleznu atrodai uzrakstos audekla aizmugurē. Gleznai izmantota viena no XVII gs. vidus – 2.puses Muriljo gleznotām šī sižeta versijām, kas pavairota gravīrās (A.H.Peine). Kompozīcijas centrā ceļos nometies svētais ar Jēzusbērnu rokās, apkārt mākoņu fonā eņģelīši. Daudzslāņu gleznojums plāns, virsma nogludināta. Tēlu raksturojums idealizēts.</p>
Forsters, Edvards Morgans (1879.-1970.g.)2025-09-29T20:15:46+03:002025-09-29T20:15:46+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/21850-forsters-edvards-1879-1970-gRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Edward Morgan Forster</em>.<br />
Angļu rakstnieks.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/F/Forsters, Edvards Morgans/E__M__Forster_von_Dora_Carrington_1924-25.jpg" style="width: 350px; height: 438px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="E.M.Forsters portrets. Autore - Dora Karingtone, ap 1924.–1925.g." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1879.gada 1.janvārī.<br />
Psiholoģiskajos sadzīves romānos "Kur eņģeļi baidās spert kāju" (1905.g.), "Istaba ar skaistu skatu" (1908.g.), "Hovarda gals" (1910.g.) risinājis galvenokārt ģimenes un morāles problēmas.<br />
Ievērojamākajā darbā - sociālajā romānā "Brauciens uz Indiju" (1924.g.) tēlotas angļu un indiešu attiecības koloniālā režīma apstākļos.<br />
Rakstījis arī literatūrzinātniskus darbus - "Romāna aspekti" (1927.g.), lugas un kinoscenārijus.<br />
Latviski E.Forstera darbi kopš 1979.gada.<br />
Miris 1970.gada 7.jūnijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu literatūra.</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Edward Morgan Forster</em>.<br />
Angļu rakstnieks.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/F/Forsters, Edvards Morgans/E__M__Forster_von_Dora_Carrington_1924-25.jpg" style="width: 350px; height: 438px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="E.M.Forsters portrets. Autore - Dora Karingtone, ap 1924.–1925.g." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1879.gada 1.janvārī.<br />
Psiholoģiskajos sadzīves romānos "Kur eņģeļi baidās spert kāju" (1905.g.), "Istaba ar skaistu skatu" (1908.g.), "Hovarda gals" (1910.g.) risinājis galvenokārt ģimenes un morāles problēmas.<br />
Ievērojamākajā darbā - sociālajā romānā "Brauciens uz Indiju" (1924.g.) tēlotas angļu un indiešu attiecības koloniālā režīma apstākļos.<br />
Rakstījis arī literatūrzinātniskus darbus - "Romāna aspekti" (1927.g.), lugas un kinoscenārijus.<br />
Latviski E.Forstera darbi kopš 1979.gada.<br />
Miris 1970.gada 7.jūnijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu literatūra.</strong></p>
Fords, Medokss (1873.-1939.g.)2025-09-03T20:08:35+03:002025-09-03T20:08:35+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/21701-fords-medokss-1873-1939-gRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Ford Madox Ford</em>. Īstā vārdā Hermanis Hefers Fords (<em>Heuffer</em>).<br />
Angļu rakstnieks.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/F/Fords, Medokss/Ford_Madox_Ford.jpg" style="width: 350px; height: 413px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="M.Fords, ap 1905.g." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1873.gada 17.decembrī.<br />
No viņa romāniem ievērojamākie ir vēsturiskā triloģija "Piektā karaliene" (1906.-1908.g.) un pretkara tetraloģija "Daži to nedara" (1924.g.), "Vairs nekādu parāžu" (1925.g.), "Cilvēks varētu piecelties" (1926.g.) un "Pēdējais postenis" (1928.g.).<br />
Sarakstījis arī monogrāfiju par H.Džeimsu (1913.g.), Dž.Konrādu (1924.g.), grāmatu "Angļu romāns" (1929.g.), memuārus, dzejoļus.<br />
Miris 1939.gada 26.jūnijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu literatūra.</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Ford Madox Ford</em>. Īstā vārdā Hermanis Hefers Fords (<em>Heuffer</em>).<br />
Angļu rakstnieks.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/F/Fords, Medokss/Ford_Madox_Ford.jpg" style="width: 350px; height: 413px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="M.Fords, ap 1905.g." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1873.gada 17.decembrī.<br />
No viņa romāniem ievērojamākie ir vēsturiskā triloģija "Piektā karaliene" (1906.-1908.g.) un pretkara tetraloģija "Daži to nedara" (1924.g.), "Vairs nekādu parāžu" (1925.g.), "Cilvēks varētu piecelties" (1926.g.) un "Pēdējais postenis" (1928.g.).<br />
Sarakstījis arī monogrāfiju par H.Džeimsu (1913.g.), Dž.Konrādu (1924.g.), grāmatu "Angļu romāns" (1929.g.), memuārus, dzejoļus.<br />
Miris 1939.gada 26.jūnijā.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu literatūra.</strong></p>
Menora2025-05-30T21:15:09+03:002025-05-30T21:15:09+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/21344-menoraRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Žīdu septiņzaru svečturis.</p>
<p style="text-align: justify;">
Judaismā kategoriski aizliegts to attēlot, jo menora tika novietota Zālamana svētnīcas vissvētākajā daļā kā Dieva klātbūtnes zīme.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1745&catid=215" title="Judaisms, judaisti">Judaisms un judaisti.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Žīdu septiņzaru svečturis.</p>
<p style="text-align: justify;">
Judaismā kategoriski aizliegts to attēlot, jo menora tika novietota Zālamana svētnīcas vissvētākajā daļā kā Dieva klātbūtnes zīme.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1745&catid=215" title="Judaisms, judaisti">Judaisms un judaisti.</a></strong></p>
Brauns, Fords Medokss (1821.-1893.g.)2023-06-04T10:16:46+03:002023-06-04T10:16:46+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/17809-brauns-fords-medokss-1821-1893-gRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Ford Madox Brown</em>.<br />
Angļu gleznotājs.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/B/Brauns, Fords Medokss/Ford_madox_brown.jpg" style="width: 350px; height: 390px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1821.gada 16.aprīlī.<br />
1835.-1840.gados mācījies Beļģijā pie G.Vapersa un H.J.A.Leisa. <br />
No 1840.gada dzīvojis Parīzē.<br />
No 1846.gada dzīvojis Londonā.<br />
Ietekmējis prerafaelītus. Gleznojis vēsturiskas un reliģiskas kompozīcijas - "Kristus mazgā kājas Pēterim" (1852.g.), gleznojumi Mančesteras rātsnamā (1878.-1893.g.), kurām ir romantizēts, nereti moralizējošs raksturs, darbus ar sociālutopisku ievirzi - "Darbs" (1863.g.).<br />
Darinājis arī zīmatus vitrāžām.<br />
Miris 1893.gada 11.oktobrī.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu māksla.</strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Ford Madox Brown</em>.<br />
Angļu gleznotājs.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/B/Brauns, Fords Medokss/Ford_madox_brown.jpg" style="width: 350px; height: 390px; float: right; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Dzīvesgājums.</strong> Dzimis 1821.gada 16.aprīlī.<br />
1835.-1840.gados mācījies Beļģijā pie G.Vapersa un H.J.A.Leisa. <br />
No 1840.gada dzīvojis Parīzē.<br />
No 1846.gada dzīvojis Londonā.<br />
Ietekmējis prerafaelītus. Gleznojis vēsturiskas un reliģiskas kompozīcijas - "Kristus mazgā kājas Pēterim" (1852.g.), gleznojumi Mančesteras rātsnamā (1878.-1893.g.), kurām ir romantizēts, nereti moralizējošs raksturs, darbus ar sociālutopisku ievirzi - "Darbs" (1863.g.).<br />
Darinājis arī zīmatus vitrāžām.<br />
Miris 1893.gada 11.oktobrī.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
Angļu māksla.</strong></p>
Modernā māksla2021-08-05T19:20:50+03:002021-08-05T19:20:50+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/15257-moderna-makslaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Imants Lancmanis par moderno mākslu:<br />
"Pati māksla gājusi lēzenu ceļu projām no klasiskās izcilības. Jau impresionisti saprata, ka tiražēt Leonardo da Vinči stila gleznas nav jēgas, un atrada savu izcilību. Māksla pievērsās abstrakcijai un vēl ilgu laiku bija izcila. Bet soli pa solim kritēriji izzuda. Tika sasniegta robeža, kad ģenialitāte vairs nebija vajadzīga. Mūsdienās ir grūti atšķirt talantu no atdarinātāja. Nevarīgums kļuvis par stilu. Māksla kļūst bezatbildīga. Ir neticami daudz diletantu, kuri bezkaunīgi izmanto mākslas tirgus un kritikas iegriezto spararatu. Tiek uztaisīts pilnīgs mēsls, bet tas tiek pārgudri apstāstīts un apaudzēts ar konceptiem.<br />
Nabaga publika ir iebiedēta un nezina, vai ir jāapplaudē vai ir jāsvilpj. Tāpēc visi applaudē, lai neizskatītos pēc muļķiem, kas dižos konceptus nav sapratuši. Visvairāk apbrīnoju kritiķus, kuri spēj ignorēt acīmredzamo tukšumu.<br />
Man prieks, ka Latvijā modernā māksla tiek taisīta labā līmenī, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Tas, ko redzu Parīzē, ir tukšuma un bezkaunības triumfs.<br />
Traģiski, ka daudzās mākslas akadēmijās vairs nopietni nemāca zīmēšanu un glezniecību. Jaunā mākslinieku paaudze būs analfabēti, kuru acs, roka un doma ir tizlas un neprasmīgas. Piemēram, Viļņas Mākslas akadēmijā iecelts jauns tēlniecības nodaļas vadītājs, kurš veidošanu atmetis kā nevajadzīgu pagātnes palieku. Tēlnieki vairs neprot veidot! Domāju, pēdējais profesionālais mākslas bastions, kurš kritīs, būs Pēterburgas akadēmija."<br />
/"Ir," 29.07.-04.08.2021., "Augstākā providence," 26.lpp./</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12455&catid=308" title="Māksla">Māksla.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Imants Lancmanis par moderno mākslu:<br />
"Pati māksla gājusi lēzenu ceļu projām no klasiskās izcilības. Jau impresionisti saprata, ka tiražēt Leonardo da Vinči stila gleznas nav jēgas, un atrada savu izcilību. Māksla pievērsās abstrakcijai un vēl ilgu laiku bija izcila. Bet soli pa solim kritēriji izzuda. Tika sasniegta robeža, kad ģenialitāte vairs nebija vajadzīga. Mūsdienās ir grūti atšķirt talantu no atdarinātāja. Nevarīgums kļuvis par stilu. Māksla kļūst bezatbildīga. Ir neticami daudz diletantu, kuri bezkaunīgi izmanto mākslas tirgus un kritikas iegriezto spararatu. Tiek uztaisīts pilnīgs mēsls, bet tas tiek pārgudri apstāstīts un apaudzēts ar konceptiem.<br />
Nabaga publika ir iebiedēta un nezina, vai ir jāapplaudē vai ir jāsvilpj. Tāpēc visi applaudē, lai neizskatītos pēc muļķiem, kas dižos konceptus nav sapratuši. Visvairāk apbrīnoju kritiķus, kuri spēj ignorēt acīmredzamo tukšumu.<br />
Man prieks, ka Latvijā modernā māksla tiek taisīta labā līmenī, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Tas, ko redzu Parīzē, ir tukšuma un bezkaunības triumfs.<br />
Traģiski, ka daudzās mākslas akadēmijās vairs nopietni nemāca zīmēšanu un glezniecību. Jaunā mākslinieku paaudze būs analfabēti, kuru acs, roka un doma ir tizlas un neprasmīgas. Piemēram, Viļņas Mākslas akadēmijā iecelts jauns tēlniecības nodaļas vadītājs, kurš veidošanu atmetis kā nevajadzīgu pagātnes palieku. Tēlnieki vairs neprot veidot! Domāju, pēdējais profesionālais mākslas bastions, kurš kritīs, būs Pēterburgas akadēmija."<br />
/"Ir," 29.07.-04.08.2021., "Augstākā providence," 26.lpp./</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12455&catid=308" title="Māksla">Māksla.</a></strong></p>
Mikēniešu māksla2020-02-15T17:56:10+02:002020-02-15T17:56:10+02:00https://www.aliens.lv/m-maksla/13874-mikeniesu-makslaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Mikēniešu mākslas savdabību attiecīgā periodā noteicis kādā kultūras apgabala uzplaukums, kā arī Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu zemju kulturālā ietekme.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Mikēniešu māksla/La_Dame_de_Mycnes_fresco.jpg" style="width: 600px; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="Mikēniešu sieviete. Freska Mikēnu akropolē, XIII gs.pmē." /></p>
<p style="text-align: justify;">
Senākie mikēniešu mākslas pieminekļi (III g.tk.pmē.) ir apbedījumu plastika no Kiklādu salām - t.s. Kiklādu elki (marmora skulptūriņas u.c.).<br />
Ap 23.gs.pmē. par Mikēnu-Egejas kultūras centru kļuva Krēta. Piļu sienas un kapenes greznoja krāsainas freskas ar svētku un sadzīves ainām - "Parīziete," "Akrobāti ar vērsi" (Knosas pilī); sarkofāgs no Aijas Triādas; visi XVI-XV gs.pmē. Krētas mākslā dominēja apgleznota keramika, greznota ar spirālveida ornamentu - t.s. Kamares stila vāzes, vai cilvēku, augu un jūras iemītnieku atveidiem, izstrādājumi no akmens (vāzes ar ciļņiem, sīkplastika) un dārgmetāliem (skulptūriņas, rotaslietas).<br />
Mikēnu arhitektūra un māksla XVI-XIII gs.pmē. attīstījās Krētas kultūras ietekmē. Mākslā dominēja sienu gleznojumi ar medību un kauju ainām (Mikēnu, Tīrintas, Pilas megaronu freskas), ornamentēta keramika, izstrādājumi no dārgmetāliem (kausi, ritoni, apbedījumu maskas) reizēm rotāti ar inkrustācijām (rotaslietas, dunči).</p>
<p style="text-align: justify;">
Ļoti būtisku ieskatu par dzīvi pirms 3500 gadiem varētu sniegt senās mikēniešu kapenēs pie Pīlas uziets zelta gredzens, uz kura attēloti divi buļļi ar graudu vārpām, kuras paleobotāniķi identificē kā miežus. Tā ir ļoti interesanta ar lopkopību saistīta aina - liellopi attēloti kopā ar graudaugiem. Šis objekts ir šobrīd vienīgais zināmais, uz kura mikēniešu mākslā attēloti graudaugi.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3573&catid=218" title="Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas)">Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas).</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
Mikēniešu mākslas savdabību attiecīgā periodā noteicis kādā kultūras apgabala uzplaukums, kā arī Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu zemju kulturālā ietekme.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Mikēniešu māksla/La_Dame_de_Mycnes_fresco.jpg" style="width: 600px; margin-left: 15px; margin-right: 15px;" title="Mikēniešu sieviete. Freska Mikēnu akropolē, XIII gs.pmē." /></p>
<p style="text-align: justify;">
Senākie mikēniešu mākslas pieminekļi (III g.tk.pmē.) ir apbedījumu plastika no Kiklādu salām - t.s. Kiklādu elki (marmora skulptūriņas u.c.).<br />
Ap 23.gs.pmē. par Mikēnu-Egejas kultūras centru kļuva Krēta. Piļu sienas un kapenes greznoja krāsainas freskas ar svētku un sadzīves ainām - "Parīziete," "Akrobāti ar vērsi" (Knosas pilī); sarkofāgs no Aijas Triādas; visi XVI-XV gs.pmē. Krētas mākslā dominēja apgleznota keramika, greznota ar spirālveida ornamentu - t.s. Kamares stila vāzes, vai cilvēku, augu un jūras iemītnieku atveidiem, izstrādājumi no akmens (vāzes ar ciļņiem, sīkplastika) un dārgmetāliem (skulptūriņas, rotaslietas).<br />
Mikēnu arhitektūra un māksla XVI-XIII gs.pmē. attīstījās Krētas kultūras ietekmē. Mākslā dominēja sienu gleznojumi ar medību un kauju ainām (Mikēnu, Tīrintas, Pilas megaronu freskas), ornamentēta keramika, izstrādājumi no dārgmetāliem (kausi, ritoni, apbedījumu maskas) reizēm rotāti ar inkrustācijām (rotaslietas, dunči).</p>
<p style="text-align: justify;">
Ļoti būtisku ieskatu par dzīvi pirms 3500 gadiem varētu sniegt senās mikēniešu kapenēs pie Pīlas uziets zelta gredzens, uz kura attēloti divi buļļi ar graudu vārpām, kuras paleobotāniķi identificē kā miežus. Tā ir ļoti interesanta ar lopkopību saistīta aina - liellopi attēloti kopā ar graudaugiem. Šis objekts ir šobrīd vienīgais zināmais, uz kura mikēniešu mākslā attēloti graudaugi.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3573&catid=218" title="Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas)">Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas).</a></strong></p>
Māksla2018-12-06T03:25:02+02:002018-12-06T03:25:02+02:00https://www.aliens.lv/m-maksla/12455-makslaRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
“Mākslas darba dziļākā esamība nav izprotama un izsmeļama. (..) Lielo meistaru darbi caur to ir mūžīgi skaisti un neapnīkstoši, ka tie ir radīti ar milzīgu dvēseles spēku. (..) No īsta mākslas darba izriet mūžīgi neizprotamais skaistums.”<br />
/Vilhelms Purvītis/</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Māksla/IMG_4428.JPG" style="width: 600px; height: 450px;" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Karampangas alas zīmējums (Sulavesa, Indonēzija), kurā redzamas apkārt savvaļas cūkai novietojušās cilvēkiem līdzīgas figūras, ir zīmēts vēl senāk – pirms 53,5 ± 2.3 tūkstošiem gadu, resp. to minimālais vecums ir 51 200 gadu. Tādējādi Karampangas alas sienas zīmējums ir šobrīd vecākais figurālās mākslas un vēstījuma nodošanas jeb sociālās saziņas piemineklis pasaulē.<br />
40 000 gadus senais, govij līdzīgā dzīvnieka (iespējams, bantenga) gleznojums uz Lubangdžerijisalehas alas sienas Austrumkalimantānas provincē Indonēzijā, ir vecākais, līdz šim atklātais dzīvnieka attēlojums pasaulē. Līdz šim zināmais vecākais dzīvnieka attēlojums bija 2014.gadā Sulavesas salā atrastais 35 400 gadus senais cūkbrieža gleznojums.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong> <a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=20076&catid=208" title="Cirks, māksla">Cirks.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19908&catid=211" title="Figurālā māksla">Figurālā māksla.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=22169&catid=301" title="Fotografēšana, mākslas">Mākslas fotogrāfija.</a><br />
Monumentālā māksla. </strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Mākslas stili.<br />
Baroks.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19518&catid=209" title="Dadaisms">Dadaisms.</a><br />
Ekspresionisms.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=20887&catid=216" title="Klasicisms">Klasicisms.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14704&catid=284" title="Simboliskā domāšana, abstraktā domāšana">Simboliskā domāšana.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=18933&catid=218" title="Mākslas vēsture">Mākslas vēsture.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
“Mākslas darba dziļākā esamība nav izprotama un izsmeļama. (..) Lielo meistaru darbi caur to ir mūžīgi skaisti un neapnīkstoši, ka tie ir radīti ar milzīgu dvēseles spēku. (..) No īsta mākslas darba izriet mūžīgi neizprotamais skaistums.”<br />
/Vilhelms Purvītis/</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Māksla/IMG_4428.JPG" style="width: 600px; height: 450px;" /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Vēsture.</strong> Karampangas alas zīmējums (Sulavesa, Indonēzija), kurā redzamas apkārt savvaļas cūkai novietojušās cilvēkiem līdzīgas figūras, ir zīmēts vēl senāk – pirms 53,5 ± 2.3 tūkstošiem gadu, resp. to minimālais vecums ir 51 200 gadu. Tādējādi Karampangas alas sienas zīmējums ir šobrīd vecākais figurālās mākslas un vēstījuma nodošanas jeb sociālās saziņas piemineklis pasaulē.<br />
40 000 gadus senais, govij līdzīgā dzīvnieka (iespējams, bantenga) gleznojums uz Lubangdžerijisalehas alas sienas Austrumkalimantānas provincē Indonēzijā, ir vecākais, līdz šim atklātais dzīvnieka attēlojums pasaulē. Līdz šim zināmais vecākais dzīvnieka attēlojums bija 2014.gadā Sulavesas salā atrastais 35 400 gadus senais cūkbrieža gleznojums.</p>
<p style="text-align: justify;">
<strong> <a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=20076&catid=208" title="Cirks, māksla">Cirks.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19908&catid=211" title="Figurālā māksla">Figurālā māksla.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=22169&catid=301" title="Fotografēšana, mākslas">Mākslas fotogrāfija.</a><br />
Monumentālā māksla. </strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Mākslas stili.<br />
Baroks.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=19518&catid=209" title="Dadaisms">Dadaisms.</a><br />
Ekspresionisms.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=20887&catid=216" title="Klasicisms">Klasicisms.</a></strong></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Saites.<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=14704&catid=284" title="Simboliskā domāšana, abstraktā domāšana">Simboliskā domāšana.</a><br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=18933&catid=218" title="Mākslas vēsture">Mākslas vēsture.</a></strong></p>
Mozaīkas2017-10-29T19:14:09+02:002017-10-29T19:14:09+02:00https://www.aliens.lv/m-maksla/10941-mozaikasRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
<em>Mosaique</em> (franču val.), cēlies no <em>mosaico</em> (itāļu val.).</p>
<p style="text-align: justify;">
Attēls vai ornaments, kas izveidots no atsevišķiem, ļoti cieši pieguļošiem krāsainiem stikla, marmora, akmens, koka, metāla un emaljas gabaliņiem.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Mozaīkas/Bizantiesu_mozaika_Stambula.jpg" style="width: 600px; height: 450px;" title="Bizantiešu laika mozaīka, Lielās pils Mozaīku muzejs Stambulā. Foto: Vilnis Strods, 11.03.2014." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Slavenas mozaīkas.</strong><br />
<strong><em>Monreālas mozaīkas.</em></strong> Palermas (Sicīlija) rajons, kas atrodas uz kalna. Tur ved 389.autobuss. XII gs. celts Doms - Monreālas katedrāle ar ļoti krāšņām grieķu un bizantiešu mozaīkām (grezna normaņu-arābu būve), tostarp 20 m augsts Jēzus tēls. <em>UNESCO</em>. Rets un izcils XII gs. normāņu arhitektūras paraugs, kas ir slavena ar krāšņām mozaīkām 6500 kvm platībā. Lielākais bizantiešu mozaīku komplekss Itālijā.<br />
<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=22311&catid=226" title="Ūras standarts"><strong>Ūras standarts.</strong></a></p>
<p style="text-align: justify;">
<em>Mosaique</em> (franču val.), cēlies no <em>mosaico</em> (itāļu val.).</p>
<p style="text-align: justify;">
Attēls vai ornaments, kas izveidots no atsevišķiem, ļoti cieši pieguļošiem krāsainiem stikla, marmora, akmens, koka, metāla un emaljas gabaliņiem.</p>
<p style="text-align: justify;">
<img alt="" class="caption" src="https://www.aliens.lv/images/stories/atteli/enciklopedijas/Civilizācijas/M/Mozaīkas/Bizantiesu_mozaika_Stambula.jpg" style="width: 600px; height: 450px;" title="Bizantiešu laika mozaīka, Lielās pils Mozaīku muzejs Stambulā. Foto: Vilnis Strods, 11.03.2014." /></p>
<p style="text-align: justify;">
<strong>Slavenas mozaīkas.</strong><br />
<strong><em>Monreālas mozaīkas.</em></strong> Palermas (Sicīlija) rajons, kas atrodas uz kalna. Tur ved 389.autobuss. XII gs. celts Doms - Monreālas katedrāle ar ļoti krāšņām grieķu un bizantiešu mozaīkām (grezna normaņu-arābu būve), tostarp 20 m augsts Jēzus tēls. <em>UNESCO</em>. Rets un izcils XII gs. normāņu arhitektūras paraugs, kas ir slavena ar krāšņām mozaīkām 6500 kvm platībā. Lielākais bizantiešu mozaīku komplekss Itālijā.<br />
<br />
<a href="https://www.aliens.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=22311&catid=226" title="Ūras standarts"><strong>Ūras standarts.</strong></a></p>
Metropolitena mākslas muzejs2017-09-04T07:01:37+03:002017-09-04T07:01:37+03:00https://www.aliens.lv/m-maksla/10724-metropolitena-makslas-muzejsRedaktors[email protected]<p style="text-align: justify;">
Metropolitena mākslas muzejs Ņujorkā.</p>
<p style="text-align: justify;">
Metropolitena mākslas muzejs Ņujorkā.</p>