Gremošanas sistēma
Systema digestorium (latīņu val.).
Orgānu komplekss, kurā notiek uzņemtās barības mehāniska un ķīmiska apstrāde - gremošana, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšana un nederīgo vielu izvadīšana no organisma.
Anatomija. Cilvēka gremošanas orgānu sistēma sākas ar mutes atveri, kas ved mutes dobumā. Aiz tās ir rīkle, kas pāriet barības vadā, tālāk - kuņģis, tievās zarnas un resnās zarnas, kas beidzas ar tūpļa atveri. Šie orgāni kopā veido gremošanas sistēmu jeb traktu, t.i. ceļu, pa kuru virzās barība.
Fizioloģija. Cilvēka gremošanas trakta kopgarums ir 8-10 m. Gremošanas traktā atveras gremošanas dziedzeri, kas izstrādā gremošanas sulas. Mazie dziedzeri atrodas gremošanas trakta sienā, bet lielie - 3 pāri siekalu dziedzeru, aizkuņģa dziedzeris un aknas, - ārpus tā, tikai to izvadkanāli atveras attiecīgās gremošanas trakta daļās.
Katrai zīdītāju gremošanas trakta daļai (gremošanas orgānam) ir īpatnēja forma, struktūra un funkcija.
Cilvēka un zīdītāju gremošanas sistēmai ir 3 pamatkārtas:
- iekšējā, gļotāda;
- vidējā, muskuļkārta;
- ārējā; saistaudu vai serozā kārta.
Starp gļotādu un muskuļkārtu bieži vien ir saistaudu slānis - zemgļotāda.
Saites.
Gremošanas sistēmas slimības.
