Elpošanas sistēma
Elpošanas orgāni. Orgāni, kas veic gāzu maiņu starp organismu un ārējo vidi. Tie ir tikai aerobiskajiem dzīvniekiem, kas saņem gaisā esošo vai ūdenī izšķīdušo skābekli.
- Vienšūņiem, sūkļiem, zarndobumaiņiem, daudziem tārpiem - nav īpašu elpošanas orgānu.
- Ūdenī dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem - vēžveidīgajiem, lielai daļai gliemju; elpošanas orgāni ir žaunas.
- Posmkājiem - traheātiem, kukaiņiem; elpošanas orgāni ir trahejas.
- Ūdens mugurkaulniekiem - žaunas.
- Sauszemes mugurkaulniekiem un arī dažām zivju grupām - bārkšspurēm, starspurēm, plaušzivīm - plaušas.
Individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē) dzīvnieku elpošanas finkciju veic dažādi orgāni: zivju, abinieku dīgļiem - dzltenuma maiss, abinieku kāpuriem - ārējās žaunas, zivju kāpuriem - nepāra spuru asinsvadi, dažkārt ārējās žaunas; rāpuļu, putnu, zīdītāju dīgļu elpošanas orgāns ir alantojs. Plaušas sāk funkcionēt tikai pēc izšķilšanās (rāpuļiem, putniem) vai piedzimšanas (zīdītājiem, arī cilvēkam).
Cilvēka elpošanas orgāni ir deguna dobums, rīkle, balsene, traheja jeb elpvads, bronhi un plaušas. Gāzu maiņa starp ieelpoto gaisu un asinīm notiek alveolās - bronhu sīkāko zaru pūslīšveida izspīlējumos, kas atrodas plaušās. Pārējie elpošanas orgāni ir gaisa vadīšanas orgāni, gaiss tajos tiek attīrīts, sasildīts un mitrināts.
Saites.
Elpošana.
