Jauns pētījums apstiprina Šovē alas zīmējumu senāko datējumu
- Detaļas
- Publicēts 20 Aprīlis 2016
- Autors Aliens.lv
- 3489 skatījumi
Šovē alas aizgrābjošie sienu zīmējumi Dienvidfrancijā ir vieni no Eiropas alu mākslas izteiksmīgākajiem un vienlaikus arī vecākajiem paraugiem. Reālistiski attēloti, nezināmu akmens laikmeta mākslinieku zīmēti mamuti, bizoni, alu lauvas, lāči, degunradži un citi dzīvnieki uz alas sienām mijas ar abstraktām figūrām... Visi Šovē alas zīmējumi, skaitā vairāk nekā 1000, tos sadalot pēc zīmēšanā izmantotajām dabīgajām krāsvielām, tiek iedalīti divās lielās grupās - sarkanajos un melnajos attēlos. Pirmie zīmēti ar okeru (hematītu), otrie - ar ogli. Sarkanos zīmējumus ar esošajām metodēm tieši datēt nav iespējams, bet melno vecumu var noteikt, izmantojot 14C metodi. Lai gan līdzšinējie radioaktīvā oglekļa datējumi liecināja, ka ar ogli veidotie zīmējumi ir līdz pat 32 000 gadu seni, attiecināmi uz Oriņjakas periodu, atsevišķi pazīstami arheologi, pamatojoties uz zīmējumu formas un stila attīstīto raksturu, publicējoties autoritatīvos izdevumos, izteica viedokli, ka Šovē alas zīmējumi drīzāk attiecināmi uz Madlēnas perioda sākumu (pirms 18-16 tūkstošiem gadu), kad tapuši arī tādu ievērojamu alu mākslas pieminekļu kā Laskas un Altamiras alas sienu gleznojumi. Agrīnos (senākos) datējumus viņi skaidroja ar iespējamu paraugu piesārņojumu vai arī pieņemot, ka mākslinieki savu darbu radīšanā izmantojuši senas, tūkstošgadīgas ogles... Tagad publicēts jauns apkopojošs pētījums, kas šādus uzskatus pārliecinoši noraida, senākos Šovē alas ogles zīmējumus datējot ar apmēram 37 000 gadu lielu senatni. Raksts par pētījumu publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma šī gada 11.aprīļa numurā.
Jaunajā pētījumā apkopots liels klāsts (vairāk nekā 350) ar dažādām metodēm (14C, U-Th, TL un 36Cl) veiktu, iepriekšējo 15 gadu laikā iegūtu alas paraugu datējumu. Datēti tika zīmējumi, dzīvnieku fosilijas, zemes slāņi. Lielāko to daļu - 259 datējumus - sastāda ar radioaktīvā oglekļa metodi analizēti paraugi, kas saistīti ar alas zīmējumiem un citām cilvēka klātbūtnes liecībām. Vairāk nekā astoņdesmit 14C datējumu publicēti pirmo reizi. Visi iegūtie dati tika integrēti augstas precizitātes statistiskā modelī, iegūstot pārliecinošu alas izmantošanas laika līniju.
Alas izmantošanā zinātnieki izdalījuši divus cilvēka klātbūtnes periodus: senākais no tiem ildzis no 37 000 līdz 33 500 gadiem pirms mūsdienām, jaunākais - no 31 000 līdz 28 000 gadiem. Katrs periods beidzies ar lielu klinšu nogruvumu, no kuriem pēdējais daļēji aizbēris arī alas ieeju. Pilnībā ieeju noslēguši vēl divi mazāki nogruvumi, kas notikuši laikā starp 23 500 un 21 500 gadiem pirms mūsdienām.
Kā liecina senākais no sienas zīmējuma ņemtais ogles parauga datējums, pirmie mākslas darbi alā tapuši jau drīz pēc tam, kad cilvēks to uzgājis - pirms apmēram 36 600 gadiem. Arī pārējie ogles zīmējumi, kuru meistarība, formas un kompozīcijas māksla liecina par jau attīstītu tradīciju, lielākoties veidoti pirmajā alas izmantošanas periodā. Šis apstāklis, ņemot vērā arī nesenos, ar kromaņjoniešiem (mūsdienu tipa Homo sapiens) saistītos 40 000 gadus senos alu mākslas atradumus Indonēzijā (sk.: "Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu", aliens.lv, 27.10.2014.), nozīmē, ka jautājums par paleolīta mākslas pirmsākumiem vēl ilgi netiks atbildēts.
Līdzās cilvēkam - domājams gan, ne vienlaikus, - Šovē alu izmantojuši arī alu lāči. Milzīgie un bīstamie dzīvnieki, kas pēc šībrīža priekšstatiem reģionā izmiruši pirms 29 000 gadu, alā visdrīzāk mitinājušies ziemās. Par to kādreizējo klātbūtni liecina gan alā uzietie daudzie lāču skeleti, - pētnieki saskaitījuši ap 150 indivīdu paliekas, gan neskaitāmie sienās atstātie nagu skrāpējumi.
Šovē alu Ardešas upes ielejas stāvā klinšu nogāzē 1994.gadā uzgāja trīs vietējie alu pētnieki - grupas vadītājs Šovē (Jean-Marie Chauvet), kopā ar saviem biedriem Brunelu (Eliette Brunel-Deschamps) un Hilairu (Christian Hillaire). Drīz pēc alas atklāšanas, vadoties pēc bēdīgās pieredzes ar Laskas alu, kuras zīmējumi, neizturot apmeklētāju radīto slodzi, ievērojami cietuši, Francijas Kultūras ministrija alas ieeju nekavējoties noslēdza, iekļūšanu tajā stingri reglamentējot, to atļaujot tikai zinātniekiem pētniecības nolūkos. Lielās tūristu intereses apmierināšanai 2015.gadā 5 km attālumā no īstās Šovē alas tika atklāta tās precīza kopija - grandiozā būve darināta no tērauda, betona un citiem mūsdienīgiem materiāliem.
Neskatoties uz to, ka jaunais datējums Šovē alas zīmējumus atbīda atpakaļ pagātnē par vairākiem tūkstošiem gadu, tas tomēr nav pietiekams, lai tie atgrieztos uz Eiropas alu mākslas vecāko pieminekļu pirmās vietas pjedestāla, kuru neilgu laiku ieņēma. 1. un 2. vietu šobrīd pārliecinoši ieņem Kastiljas un Altksera ala Spānijā (Sk.: "Papildinās senākās paleolīta alu mākslas vietu skaits Eiropā", aliens.lv, 30.08.2013.), to dalot ar Sulavesi salas Timpusengas alu Indonēzijā.
VIDEO: Vernera Hercoga dokumentālā filma "Aizmirsto sapņu ala"
Augšējais attēls: viens no Šovē alu zīmējumu pazīstamākajiem paneļiem. Avots: blogspot.com.
Avoti:
sciencemag.org
pnas.org
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
